TARA-BANDU HO NIA PAPÉL BA PREVENSAUN · PDF fileArkitektoniku - Sekretáriu...

52
T P K TARA PREV KOM A-BA VENS UNID ANDU SAUN DADE U HO N KO E TIM NIA NFLI MOR- PAPÉ ITU IH LES Fotogr ÉL B HA TE rafia: Jennifer BA Hill, Belun

Transcript of TARA-BANDU HO NIA PAPÉL BA PREVENSAUN · PDF fileArkitektoniku - Sekretáriu...

TPK

TARAPREVKOM

A-BAVENSUNID

ANDUSAUNDADE

U HO N KOE TIM

NIA NFLI

MOR-

PAPÉITU IH LES

Fotogr

ÉL BHA TE 

rafia: Jennifer

BA

Hill, Belun

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

2

Tabela Kontiúdu

Agradesimentu .......................................................................................................................................................... 3 Sumariu Ezekutivu ..................................................................................................................................................... 4 Introdusaun ............................................................................................................................................................... 7 Metodolojia Peskiza .................................................................................................................................................. 8 I. Koñesimentu no Kontestu .................................................................................................................................... 10 Definisaun no Funsaun Tara‐Bandu .................................................................................................................... 10 Tara‐bandu Tuir Kontestu Terminolojia Lisan Oioin iha Timor‐Leste .................................................................. 15 Tara‐Bandu ho nia Sansaun tuir Regulamentu Komún ....................................................................................... 17 

II. Inkluzaun no Lejítimidade iha Prosesu Tara‐Bandu ............................................................................................ 19 1.  Komunidade Jeralmente .............................................................................................................................. 19 2.  Grupu Marjinalizadu .................................................................................................................................... 20 

III. Diferénsia Tara‐Bandu Entre Fatin Rurais no Urbana ........................................................................................ 23 Tara‐Bandu iha Fatin Rurais................................................................................................................................. 23 Tara‐Bandu iha Fatin Urbana ............................................................................................................................... 25 Koñesimentu kona‐ba Mapa Dili ......................................................................................................................... 27 

IV. Relasaun Entre Tara‐Bandu ho Sistema Justisa Formál ..................................................................................... 30 Tara‐bandu Suporta Lei Formál Nu’udar Vantajen ............................................................................................. 30 Tara‐Bandu nia Kontradisaun ho Lei Formál Nu’udar Dezvantajen .................................................................... 32 1.  Lisaun Tara‐Bandu ba Justisa Tradisionál ..................................................................................................... 32 2. Tara‐Bandu ho Justisa Formál ......................................................................................................................... 35 Violénsia Doméstika ............................................................................................................................................ 36 

V. Tara Bandu no Instituisaun ................................................................................................................................. 38 Organizasaun ne’ebé fó Suporta ba Tara‐Bandu ................................................................................................. 38 Knaar PNTL Liga ba Tara‐Bandu ........................................................................................................................... 40 

VI. Lista Verifikasaun (Checklist) ba Efetividade Tara‐Bandu .................................................................................. 42 VII. Rekomendasaun ................................................................................................................................................ 45 Bibliografia ............................................................................................................................................................... 50 Aneksu ..................................................................................................................................................................... 51 Kona‐ba Programa AtReS (Belun) ........................................................................................................................ 51 Kona‐ba The Asia Foundation nia Seguransa Programa...................................................................................... 52 

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

3

Agradesimentu Iha tinan 2008, Belun hala’o kooperasaun ho Sentru ba Rezolusaun Konflitu Internasionais (CICR) iha Universidade Columbia hodi Harii Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) iha Timor-Leste. Harii atu aumenta liután sistema responde sedu ba konflitu no prevene númeru violénsia ne’ebé aas iha nivel nasionál no nivel komunidade. CICR no Belun rekoñese katak, sistema AtReS presiza baze koordenasaun ho programa no asaun konjunta husi parseiru hotu iha subdistritu no nivel nasionál. Ba ida ne’e, ami rekoñese Governu Timor-Leste, organizasaun sosiedade sivíl nasionál no reprezentante seluk husi Estadu ba sira nia kooperasaun no dedikasaun ativa ba asuntu prevensaun violénsia iha Timor-Leste.

Belun ho The Asia Foundation (TAF) hakarak atu hato’o agradesimentu sinseru boot ba maluk sira ne’ebé ho laran favorese fó sira nia tempu no rekursu hodi partisipa iha prosesu peskiza ne’e. Partikularmente, ami hakarak hato’o obrigado barak ba lideransa governu lokál nivel distritu no subdistritu, xefe suku no ema tarjetu oioin husi Aileu, Dili, Ermera no Lauteinu. Tanba laiha apoiu nune’e, karik la posivel atu halibur informasaun no ideia ne’ebé nu’udar parte importante husi relatóriu polítika ne’e. Belun mós hato’o obrigado barak ba parseirus hotu-hotu iha nivel nasionál no distritu ba servisu hamutuk no dedikasaun kona-ba prevensaun violénsia konflitu iha Timor-Leste. Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS), hetan apoiu sinseru no servisu hamutuk husi GIZ/BMZ – Governu Alemaña, hetan suporta husi Departamentu Negosiu Estranjeiru Governu Irlandia liuhusi Unidade Rezolusaun Konflitu fundu ba pás no Sekretáriu Estadu Juventude e Desportu no Uniaun Eropeia liuhusi instrumentu ba estabilidade. Belun de’it, nu’udar autór, iha responsibilidade ba ideas, opiniaun no komentariu iha relatóriu laran, sira ne’ebé la refleta ka reprezenta polítika Irish Aid nian no GIZ.

The Asia Foundation nia inisiativa ba apoiu Polísia Komunitária, Belun no The Asia Foundation hakarak rekoñese autór prinsipál ne’ebé hakerek relatóriu ne’e mak Sr. Constantino da. C. C. Ximenes Escollano Brandão nu’udar Espesialista ba Dezenvolvimentu Polítika no Peskiza AtReS Belun, Assesor Programa Belun ba konflitu Sr. Mark Notaras no mós Xefe Departementu ba Programa HAKOHAK ba Polísia ho Komunidade iha Fundasaun Azia Timor-Leste Sr. Todd Wassel. Oportunidade ne’e mós hakerek na’in hakarak hato’o abrigado barak ba editor prinsipál sira, Programa Manajer CICR Sra. Sarah Dewhurst no mós membru ekipa Tim Manajemen AtReS.

La haluha mós hato’o obrigado wain ba ekipa peritu sira ne’ebé fó ona feedback hanesan husi UNDP no MSS; husi orador iha workshop nasionál ba ezbosu relatoriu tara-bandu (Sr. Demetrio do Amaral de Carvalho nu’udar Asesor SEMA no Sr. Eugenio Sarmento nu’udar Xefe Departementu Patrimoniu Arkitektoniku - Sekretáriu Estadu Kultura – Ministériu Edukasaun) no mós partisipantes sira seluk iha workshop iha ETDA Dili Timor-Leste dia 4 Juñu 2013, ne’ebé fó apoiu ho valor pozitivu tebetebes, nune’e mós ba Sr. Josh Trindade husi Departementu ba Analizasaun no Peskiza iha Gabinete Presidente da Repúblika no autór seluseluk ne’ebé la konsege teni iha ne’e.

Belun no TAF hato’o katak sira ne’e mak hakerek na’in úniku husi relatóriu ida ne’e katak ideias, sujestaun no komentariu nu’udar kontiudu ba relatóriu ne’e la’ós atu hatudu ka refleta de’it no reprezenta ema husi kada doadores tantu Belun no TAF. Belun no mós TAF prontu atu simu kada pergunta, feedback/komentariu kona-ba informasaun ne’ebé inklui ba publikasaun. Husu atu bele kontaktu Program

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

4

Manajer CICR Sra. Sarah Dewhurst [email protected] ka Xefe Departementu TAF Sr. Todd Wassel di [email protected].

Sumariu Ezekutivu

Monitorizasaun liuhusi programa Atensaun no Responde Sedu (AtReS) iha territóriu Timor-Leste identifika

ona prevalénsia iha tinan lubuk ikus ne’e, organizasaun lokál no internasionál ne’ebé fó apoiu ba tara-

bandu iha komunidade nu’udar fasilidade ba reforsa sistema manajementu ba reforsa rekursu naturais no mós halo prevensaun konflitu ne’ebé identifikadu ona iha komunidade.

Liuhusi relatoriu polítika ida ne’e, NGO Belun ho The Asia Foundation (TAF) konsidera fatór oioin ne’ebé

bele fó influénsia oinsá efetividade prátika kustumariu tradisionál ema Timor ninian bele uzadu ona ba

prevensun konflitu iha Timor-Leste. Rezultadu ne’ebé hetan husi paper ida ne’e, liuhusi entrevista ho

lideransa balu husi Governu, ema balun husi sosiedade sivíl no halo fokus grupu diskusaun ho tarjetu ba

subdistritu 8 ne’ebé Belun no TAF fó ona apoiu ba implementasaun prátika tara-bandu hanesan: Aileu

Vila, no Remexiu iha distritu Aileu, Kristu Rei no Metinaro iha Diili, Ermera Vila no Letefoho iha distritu Ermera, Lauteinu Vila no Tutuala iha subdistritu Lauteinu.

Kategoria 3 ba tara-bandu: (1) Regulamentu relasaun entre ema ho ema; (2) regulamentu relasaun entre

ema ho animál no (3) regulamentu relasaun entre ema ho meiu ambiente, no kategoria seluk tuir konseitu

Sr. Jose Correia (lia-na’in Bazartete): (1) Regulariza relasaun entre ema ho natureza; (2) regulariza

relasaun entre ema ho ema no (3) regulariza relasaun entre ema ho Estadu; ne’ebé hetan ona asaun

pozitivamente husi tarjetu entrevista sira liuhusi peskiza ne’e, la’ós hatudu de’it ba sira nia ambiente

dame, maibé mós prosesu alternativu ida hodi halo konservasaun no hametin kultura tradisionál, atu bele

iha respeitu malu iha sosiedade sira. No entantu, exame ba prátika tara-bandu ikus-ikus ka tempu agora

ne’e, deskobre aprosimasaun oioin ne’ebé foti duni husi parte 2 husi lider lokál no mós organizasaun

ne’ebé fó ona suporta (instituisaun Governu, NGOs lokál no internasionál). Inísiu dezeña no

implementasaun prátika tara-bandu. Iha kazu ne’ebé varidade, lider lokál no mós organizasaun ne’ebé fó

suporta, seidauk sufisiénte envolvimentu komunidade, partikularmente sira ne’ebé envolve iha konflitu

antes, nune’e mós grupu marjinalizadu sira, inklui mós parte juventude no feto sira, tanba ne’e tara-bandu ladún hetan lejitimidade husi komunidade sira nia matan.

Tara-bandu iha area urbana, hasoru dezafius relasiona ho identidade kulturais ne’ebé pluralizmu husi

komunidade oioin ho ethno-linguístika ne’ebé hatudu iha diferénsia ne’ebé dook liuhusi sira nia

orijinalidade kultura hela fatin. Tanba née difisil tebes ba dezeña kona-ba simbolizmu naturáis no

fatin/rai sagradu ne’ebé úniku ba kada grupu kulturál ne’ebé normalmente defini tara-bandu. Maske

nune’e prosesu balu inkluzivu ba grupu ethno-linguístiku hotu ne’ebé bazeia ba varias prátia kulturais no

uzu inovador ba símbolu unifikadu sira (porezemplu, konseitu nasaun, bandeira nasionál, mensajen

relijiozus, etc.). Hatudu ona susesu di’ak ne’ebé real no gaña mudansa boot entre diversidade seluseluk, dala ruma hatudu rame iha fatin/espasu urbana nian.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

5

Esplora kompleksu relasaun laran entre sistema justisa formál ne’ebé hahú iha Timor-Leste no tara-

bandu, maioria partisipantes husi peskiza ne’e manifesta tara-bandu nia benefisiu bele oferese ba

responde rezolve kazu sira barak koflitu sosiál ho level kiik ne’ebé responde kleur liuhusi justisa formál.

Maoria partisipantes iha konkordánsia katak oinsá mós violénsia ne’ebé signifikante liu, inklui kazu

violénsia doméstika sira tenke hetan atendementu liuhusi justisa formál. Ne’e “liña iha area” entre tipu

kazu sira bele rezolvidu iha nivel lokál no kazu sira ne’ebé presiza hetan orientasaun a refere liubá

sistema justisa formál, identifikadu ona iha peskiza ne’e nu’udar area ne’ebé mak klaru liu mak Ministériu

Justisa. Alen disu, kestaun ida ne’e rekere iha sosializasaun kompletu liuhusi kapasitasaun espesífiku ba

distritu ka estrutura governasaun subdistritu ho lider komunidade lokál hodi garantia ba sistema justisa

tradisionál atu labele utiliza salah hodi kontra ka nega direitus umanus ka proteksaun sira ne’ebé loloos

oferese ba sira liuhusi sistema lei formál ba povu ninian. Organizasaun sira ne’ebé fó apoiu, inklui PNTL,

presiza garantia katak (preferénsia eskritu ka loloos hakerek) regulamentu tara-bandu presiza konsistente

ho lei. Partikularmente respeitu relasiona ho violénsia doméstika presiza konsidera nu’udar krime públiku ba kazu hotu-hotu.

Nu’udar parte husi sira nia apoiu ba komunidade, Governu, lokál no internasionál NGOs sira,

estratejikamente ne’ebé loloos aloka kursu tekníkal oioin no rekursu finanseirus refere ba asuntu

konsultasaun tara-bandu no mós halo sosializasaun ne’ebé komunidade karik bele hahú suporta finanseiru

husi sira rasik (porezemplu selu transporte iha prosesu konsultasaun no sosializasaun tara-bandu ba aldeia

izoladu). Hodi bele garantia komunidade atu sai na’in loloos ba tara-bandu, organizasaun ne’ebé fó apoiu

tenke permite hodi fó kontribuisaun másimu husi komunidade ba prosesu duké selu sira nia atendementu, prepara hahan no aluga fatin.

Karakterístika prinsipál husi relatoriu ida ne’e, iha lista verifikasaun fahe ba parte 5, ba efetividade tara-

bandu utilizadu ho organizasaun nia apoiu nu’udar prosesu ida hodi garantia tara-bandu ne’ebé efikas,

konflitu ne’ebé sensivel ba properidade lokál. Dezeña esperiénsia to’o agora iha subdistritu 8 nu’udar

tarjetu, lista verifikasaun fó importansia ba garantia inisiativa mai duni husi komunidade rasik duké mai

husi autór esternál, nune’e mós konsiderandu ba kontestu lokál ne’ebé iha diferénsia no kultura tara-

bandu akontese. Iha kazu sira hotu, konsultasaun ne’ebé susesu, implementasaun no sosializasaun ne’ebé

sustentavel involve grupu marjinalizadu sira hanesan joven, feto sira, defisiénte sira no grupu sira ne’ebé hela iha aldeia remota sira.

Liga ba kriteria esensiál husi konflitu ne’ebé sensivel liu, kona-ba tara-bandu identifika liuhsui lista

verifikasaun, rekomendasaun fokus liubá autór espesífiku ba prevensaun konflitu ka grupu parseria sira

ne’ebé iha intensaun di’ak hodi fahe inisiativa báziku no diskusaun klean liu. Xave entre asuntu ida ne’e

mak sujestaun/ideia ida hodi estabelese “unidade prátika ritual adat” iha Ministériu Justisa nia laran hodi

oferese ka presta asesoria (inkuli liuhusi diseminasaun guia ka mata-dalan ne’ebé klaru) ba komunidade

hodi dezenvolve tara-bandu atu asegura katak sira la kontravene lei nasionál formál, ba konstituisaun ka

konvensaun internasionál ne’ebé Timor-Leste asina no konkorda ona ne’ebé proibi ba diskriminasaun relasiona ho asuntu jéneru, relijiaun ka identidade éthniku.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

6

Haree tuir ba rekomendasaun hirak ne’e, Belun no The Asia Foundation prontu ona atu servisu hamutuk ho

organizasaun ne’ebé suporta ona prosesu tara-bandu hodi garantia parte rua husi sira nia lei loloos ba komunidade no konsistente ho lei formál Timor-Leste

Ba asuntu ne’e hotu, iha esperansa boot katak relatóriu polítika atu estimula peskiza ne’ebé klean liu

refere ba asuntu tara-bandu inklui mós husi Ministériu Justisa, hodi haree tuir tán modelu aprosimasaun

oioin ba serimonia tara-bandu ne’ebé iha ona iha territóriu país, iha lala’ok hodi kumpriende oinsá sira nia

kompletamente ba implementasaun (nune’e mós ba seluk) lei formál sira. Peskiza seluk ne’ebé iha

impaktu ba tara-bandu husi organizasaun espesialista sira, espesiál liu fokus ba jéneru no mós issu

violénsia doméstia, bele fó naroman di’ak liu ba potensialidade husi tara-bandu no mós prátika

kustumariu seluk hodi ajuda ba konservasaun kultura atu sai di’ak liu no mós responde ba formula

violénsia oioin no konflitu iha Timor-Leste.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

7

Introdusaun

Tara-bandu nu’udar kustumariu tradisionál Timor-Leste ne’ebé obrigatóriu atu fasilita pás no

rekonsiliasaun liuhusi podér konkordansia komún husi sosiedade. Tara-Bandu nia involviemtnu depende

pontu signifikasaun kultura husi símbolu aitoos hodi tau aan ba proibisaun atividade sosiál ka agrikultura ba rai baliza balun.

Iha kontemporer iha paska konfltiu Timor-Leste, kódigu konduta tara-bandu kontinu harii iha area ka fatin

ne’ebé iha indikasaun ba potensiál konflitu. Prosesu monitoramentu alerta Timor-Leste, programa AtReS

halo ona mudansa signifkante iha últimu periódu, husi organizasaun sosiedade sivíl lokál, nasionál no

internasionál ne’ebé suporta ba programa reaplikasaun tara-bandu iha komunidade nu’udar media importante ba antisipasaun konflitu ne’ebé iha no/ka prevene eskalasaun konflitu potensiál.

Entretantu nune’e, informasaun klean liu ne’ebé presiza husi efetividade tara-bandu balu ne’ebé loloos

hodi halo prevensaun konflitu iha situasaun atuál oioin iha territóriu Timor-Leste. Seidauk klaru loloos iha

kontestu oinsá tara-bandu bele sukat katak iha ona susesu di’ak to’o tempu agora, porezemplu grupu

éthno-liguístiku ne’ebé hanesan no mós la hanesan, nune’e mós oinsá aplikasaun variável ne’ebé apropriadu ho instituisaun ne’ebé envolve, no oinsá komunidade bele envolve iha prosesu inísiu.

Konsiente ba diversidade no variedade ba uzu mekanizmu tradisionais ba prevensaun konflitu sira iha

komunidade (timor oan), Belun hamutuk ho TAF liuhusi peskiza ida ne’e atu halo prátika efitividade

eksplorasaun ho objetivu atu hato’o informasaun klean liu ba ema, uzu prudente/bijaksana husi autór sira

ba prevensaun konflitu. Ne’e rekoñese katak mekanizmu tradisionál sosiais sira hatudu kontinuasaun ba

dezempeña papél importante balun ba vida povu Timor no hetan fiar husi komunidade, tanba maioria

parte komunidade públiku observa katak sistema justisa formál seidauk bele alkansa hodi responde

nesesidade ema barak nian atu asesu, espesialmente ba ema ka komunidade izoladu sira ne’ebé hela iha

area rurais. Ba eskopu desde peskiza ne’e, atu oinsá mós, la inklui kazu argumentadu ka debate kazu sira ba uzu aprosimasaun abordajen tradisionál ba prevensaun konflitu.

Pergunta peskiza ne’ebé luan liu tanba ne’e relatóriu polítika nu’udar “oinsá tara-bandu bele uza efetivu

hodi halo prevensaun konflitu iha Timor-Leste?” Ho abordajen ba kestaun ne’e, deve-se konsidera ba

aplikasaun tara-bandu (iha ne’ebé sasan relevante ba justisa tradisionál porezemplu liuhusi sistema nahe

biti-boot – negosiasaun liuhusi tuur hamutuk iha biti leten), inklui mós sé mak halo implementasaun,

suporta no autór sé de’it mak partisipa iha prosesu tara-bandu, iha fatin ne’ebé halo reaplikasaun tara-bandu, nune’e mós sansaun naturalmente no efikasia ba prevensaun konflitu.

Peskiza ida ne’e mós iha objetivu atu iha koñesimentu klean relasaun entre tara-bandu no setór justisa

formál, to’o iha ne’ebé tara-bandu atu kompleta mekanizmu justisa formál? Oinsá bele uza tara-bandu ho

efetivu liu iha tempu futuru mai hodi dezenvolve kultura ne’ebé luan liu no justu, inklui mós nu’udar

prosesu ida hodi halo sosializasaun ba lei konstituisaun ne’ebé vigora? Maski relatóriu ida ne’e haree kona-

ba relasaun entre lei formál no lei tradisionál maibé eskopu peskiza ne’e iha limitasaun no lato’o atu

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

8

analiza klean kona-ba impaktu lei tradisionál ba asesu justisa formál. Belun rekoñese loos katak presiza

iha peskiza kontinuasaun profundamentu iha futuru hodi komprende di’ak dinámiku entre ema sidadaun nia asesu ba lei justisa formál no informál.

Dezeña husi Belun no mós esperiénsia TAF rasik iha prosesu halo fasilitasaun tara-bandu liuhusi apoiu

tékniku no mós orsamentu, buka tuir relasaun entre tara-bandu no instituisaun ne’ebé fó suporta prosesu

ida ne’e. Partikularmente bele detekta hahalok envolvimentu PNTL ho objetivu atu halo identifikasaun

oinsá tara-bandu ba futuru sai nu’udar sasukat ne’ebé efetivu no importante ba asaun servisu polísia Komunitária.

Ho liña akompañamentu fokus peskiza ne’e, polítika ida ne’e preparadu tuir mai: (Dahuluk, tara-bandu

nia definisaun ne’ebé luan liu; dalaruak, eksplorasaun ba inkluzaun no lejitimidade husi grupu

marjinalizadu iha prosesu tara-bandu; dalatoluk, sesaun diskute kona-ba esperiénsia tara-bandu iha fatin

ka zona rurál kompara ho fatin zona úrbana; dalahaat, esplika relasaun entre tara-bandu ho justisa

formál; dalalima, deskreve relasaun entre tara-bandu ho instituisaun. Finalmente, depois halo lista

verifikasaun ba uzu efetividade tara-bandu ba prevensaun konflitu, prepara rekomendasaun konjuntu ida

hodi fornese ba orienta lideransa funsionariu Governu, sosiedade sivíl, lideransa komunitária no mós autór

seluseluk kona-ba lalaok – oinsá tara-bandu bele sai nu’udar sasukat ne’ebé efetivu ba prevensaun

konflitu. Durante prosesu hotu, konsiderasaun kuadramentu diretamente ba 1). Dezeña no

implementasaun; 2). Impaktu entre reaplikasaun tara-bandu no iha orientasaun ba lee na’in no asegura iha koerénsia ka konsisténsia ba analiza.

Metodolojia Peskiza Belun no CICR rekoñese kompleksidade kostume kultura iha moris sosiedade ba aplika konseitu

sistema tara-bandu tuir fiar ida-idak nian uma-lulik ka sasan lulik, inisiativa peskiza ne’e nu’udar

esploratoriu ba dadus atuál hodi hatene dezafius hotu ba minimiza ka prevene konflitu komunidade,

ka reforsa persepsaun ne’ebé mak karik la-konsidera fatór sira ne’ebé relevante hotu. Iha interese

atu asegura kooperasaun másimu husi parte hotu, Belun hato’o ba partisipantes hotu ho introdusaun

ba Belun no sistema AtReS no esplika objetivu husi peskiza ne’e. Entrevista inísial foka liubá

konfirmasaun insidente konflitu sosio-ekonómiku no kulturál ne’ebé relata husi monitór AtReS nian

iha komunidade oioin. Ligasaun no kooperasaun ho ofisiaís Governu nia mós foka desde inísiu ba

asuntu preokupasaun balun ba programa tara-bandu ho lei kultura tradisionál balun ne’ebé fó

vantajen ba sosiedade nia moris.

Entre Setembru to’o Dezembru 2012 iha Distritu 4 (Aileu ba sudistritu Aileu Vila no Remexio; Dili ba

subdistritu Cristo Rei no Metinaro; Ermera ba subdistritu Letefoho no Ermera/Gleno; Lauteinu ba

subdistritu Lauteinu no Tutuala). Kompletamente, grupu tarjetu halo selesaun atu bele garante

balansu jeográfiku (Leste, Sentral, Weste), haree husi ethnográfiku (Fataluku, Mambae no Tetum Dili

ne’ebé pluralismu ethnográfiku) no mós demográfiku(rurál, urbana) mak hili nu’udar esperiénsia ba

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

9

tara-bandu. Belun no The Asia Foundation halo entrevista no FGDs ba partisipante sira no autór xave

hodi fahe esperiénsia ba malu kona-ba persepsaun no observasaun oinsá mekanizmu tradisionál ba

prevensaun konflitu bele prevene no/ka kontribui ba konflitu. Observasaun hatudu liuhusi sira agora,

ka tara-bandu agora ba tarjetu haat iha distritu mak hanesan subdistritu Aileu Vila, Remexiu no

Laulara (Aileu); Metinaro no Becora (Dili); Ermera (distritu tomak); suku Koun no Daudere (Lauteinu

Vila), subdistritu Tutuala tomak (Lauteinu). Belun hahú halo konsultasaun, entrevista ho Presidente

Komisaun F - Parlamentu Nasionál, ho Governu – Sekretáriu Estadu Kultura, Ministro Justisa,no

Departementu balu husi governu nasionál to’o nivel subdsitritu, Katuas no ferik kultura na’in, lia-

na’in, kateqista, halo Fokus Grupu Diskusaun (FGDs) ho membrus konsellu suku sira, grupu

komunidade,joven mak involve iha dezenvolvimetu aspetu sosio-kulturál ba programa tara-bandu

nian.

Maski Belun la halo entrevista no halo diskusaun fokus grupu ho partisipantes barak husi distritu 13,

relatóriu polítika ida ne’e ladún uza metodolojia kuantitativu kona-ba ligasaun diretamente entre

kultura programa tara-bandu no insidente violénsia maibé hili distritu 4 ne’ebé durante ne’e Belun

suporta ona ba realiza programa aplikasaun tara-bandu relasaun ho preokupasaun husi ema balu

ne’ebé seidauk kompriende di’ak lala’ok no funsaun ba sistema aplikasaun tara-bandu ne’e rasik.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

10

Peskiza ida ne’e liuhusi kolesaun uza aprosimasaun kualitativu atu halibur dadus liuhusi entrevista no

‘Fokus Grupu Diskusaun (FGDs)’, depois halo analizasaun ba dadus no ‘hakerek relatoriu polítika uza

lia Tetum ortografia nasionál’1. Partisipantes sira fahe sira nia esperiénsia persepsaun no observasaun

kona-ba oinsá uza aplika tara-bandu nu’udar regulamentu kultura tradisionál hodi bele prevene

konflitu iha sosiedade. Aprosimasaun ida ne’e mak di’ak atu estuda fatór sira oioin liga ba sistema

tara-bandu no konflitu no mós ezamina aspetu sosio-kulturál tomak iha moris komunidade. Tanba

ne’e Belun konsege entrevista no halo FGDs ho total ema ne’ebé mak involve iha (FGDs) hamutuk 101

( M = 74 ; F = 27 ) no total ema sira ne’ebé hetan entrevista hamutuk na’in 39 ( M = 31 ; F = 8 ).

Partisipantes sira iha persepsaun no oinsá mak observa asuntu tara-bandu ho lei kultura lokál ne’ebé

bele kontribui ba pás ka justamente bele kria konflitu foun. Téknika hanesan ne’e, konsidera nu’udar

meius ne’ebé apropriadu atu tau hamutuk fatór konflitu hotu ne’ebé potensiál, hodi bele fó

influénsia pozitivu ba sosiedade nia moris ba konstrusaun kondisaun iha aspeitu sosio-ekonómiku,

kulturál ba relasaun umana, natureza (balada no meiu ambiente) iha futuru liuhusi programa tara-

bandu.  

I. Koñesimentu no Kontestu

Definisaun no Funsaun Tara-Bandu Definisaun ‘Tara’ nu’udar liafuan verbu radikular husi Tetun ho sentidu ‘kesi hodi halo labele namlele iha leten no la

konabá rai no ‘Bandu’ nu’udar lia fuan verbu ho sentidu ‘hato’o hodi labele halo buat ruma’. Liafuan rua

ne’e tu’után hamutuk sai palavra ida ‘tara-bandu’ hodi iha konteín signifikasaun ne’ebé luan loos nu’udar

proibisaun ne’ebé hetan ona konkordánsia komún atu aplika ba moris iha sosiedade ida ka liu nu’udar lei

ne’ebé sakradu no la eskrita tuir modelu antigu. Iha lia-fuan seluk hanesan “(kahe-aitahan, kait-aitahan

ne’ebé bele uza hanesan mós tara-aitahan, iha kontestu tara-bandu bele uza lia-fuan hirak ne’e”,

kahe/horok katak kahe ka tara sasan ne’ebé atu bandu, ezemplu (kahe aitahan, animal nian ulun, dikur, ai’in sst)2.

Konkluzaun ‘tara-bandu’ mak ‘tara símbolu lulik ruma ne’ebé iha espiritu supranaturál reprezenta ema,

familia ka komunidade ida iha fatin ida ka barak; reprezenta sasan natureza hodi bandu ba hahalok ka

asaun ema, familia ka grupu iha sosiedade refere ba violénsia konflitu (fíziku/nonfíziku). Nune’e mós

tara-bandu bele fó kontrolu moris seres umana, balada no meiu ambiente (biodiversidade) no mós sasan

seluseluk husi kriatura Maromak Nian’ husi ameasa estraga kauzadu sira tanba rezultadu husi hahalok

                                                            1 Disionáriu Nasionál Ba Tetum Ofisiál, Edisaun Dahuluk – INSTITUTO NACIONAL DE LINGUÍSTICA UNIVERSIDADE NACIONAL TIMOR LOROSA’E 2 Aprezentasaun orál husi Sr. Eugenio Sarmentu Xefe Departementu Patrimonio Arkitektoniku, Sectretariu Estadu Kultura – Ministériu Edukasaun, ETDA Dili Timor-Leste.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

11

umana ne’ebé la hatudu responsável. Entre peskizador xave seluk hatudu ho klaru tebes, Kovar no

Harrington hato’o sujestaun katak dezenvolve regulasaun foun tán, maski refere ba “Lei tradisionál” no

mós harii husi fundasaun “tradisionál” konseitu tara-bandu husi kultura ema timor nian, ne’ebé loloos refere ba “lei lokál”3/4.

Entre tantu tradisionál no kontemporariamente, “tara-bandu envolve depende husi parte kulturalmente

ne’ebé signifikante tebes ‘karau dikur ka ulun’ ne’ebé tara iha aitoos hamutuk ho aitahan matak husi

fatin oioin hodi hatudu sinál tara-bandu ba sasan agrikultura no mós atividade sosiál seluseluk iha area

ne’ebé refere”5. Tara-bandu baibain inklui serimonia públiku ne’ebé hatudu boot, “baibain halo tuir enkontru públiku ne’ebé determina sansaun partikular ka espesífiku ka di’ak ba atividade partikular”.6

Tipu oioin tara-bandu ho nia funsaun no objetivu Perspektiva jerál ba terminolojia tara-bandu, bazeia ba rezultadu peskiza liuhusi metodu entrevista no

FGDs hetan perspektiva oioin relasaun ho tara-bandu. Tuir NGO Haburas nia perspektiva ho esperiénsia

implementasaun, dezeña no hala’o nia programa prinsipál ida iha tinan 2001, ho naran ‘revitaliza tara

bandu’. Konseitu revitaliza tara-bandu rekoñese katak prátika konseitu ne’e rasik iha pasadu tempu

bei’ala sira eziste tiha ona, ‘tara-bandu la’ós inventa konseitu, tanba ne’e revitaliza katak reaplika,

reforma ka hamoris filafali nu’udar prosesu ida’7. Organiza komunidade atu realsa filafali valor prátika

husi konseitu tara-bandu ne’ebé ita nia komunidade uza hanesan normas prinsipál iha tempu bei’ala sira

liubá hodi aplika ba parte oioin. Tara-bandu tuir simplifikasaun moris loroloron, hodi fó kontrolu moris

sosiál tuir konkordansia komún ne’ebé definidu tiha iha regulamentu hodi entre ema bele iha respeitu ba

malu iha sosiedade ida ka liu, liuhusi domin no unidade atu sira bele moris iha pás ba alkansa

harmonizasaun sosiál, tanba ne’e iha prosesu aplikasaun loroloron bele kategoriza funsaun ba parte tolu hanesan tuir mai:

1. Tara-bandu hodi fó kontrolu entre relasaun sosiál umana nian iha aspetu sosio-kulturál, ekonomia

no polítiku. Aplikasaun iha aspetu Sosio-kulturál, halo ema atu toman ba respeitu valores kultura

nu’udar baze legál ba kria lei kustumariu iha regulamentu tara-bandu, no uza lei ida ne’e hodi

rezolve kazu sosiál sira ba minimiza ka redus ba eskalasaun konflitu iha komunidade. Porezemplu,

bandu ema atu labele halo violasaun ba ema nia direitu moris hanesan (book ema nian feen, la’en

no oan feto, violénsia seksuál, violénsia fíziku hanesan (baku, oho etc), violénsia doméstika

relasaun ho sistema barlake husi aspetu fetosaa-umane etc. Nu’udar pasu importante ba halo

konservasaun kultura ba jerasaun foun sira no orienta sira atu banati tuir ba futuru. Aplikasaun iha

                                                            3 Kovar, A. and Harrington, A. (2012) Background Note on Codified Local Laws. 4 Iha paper ne’e, uza lia-fuan “Lei” hatudu ba formál ka lei nasionál de’it, ekseptu iha kazus kotasaun sira parafreis. Termus jenerál sira, “Prátika kustumariu” hatudu nu’udar saida mak refere ba “lei lokál” ka “lei tradisionál”. Regulaaun” refere nu’udar proibisaun sira no mós kazu sira seluk ne’ebé involvidu entre tara-bandu. 5http://Belun.tl/wp-content/uploads/2012/06/policy-Brief-5-Culture-and-its-Impact-on-Social-and-Commnuty-Life.pdf ka-Relatóriu-Polítika-5-Impaktu-Kostume-Kultura-Fetosaa-Umane-ba-Komunidade-nia-Moris.pdf. 6 D’Andrea (pajina 8) 7 Entrevista Direitur Haburas iha dia 5 Novembru 2012 iha Palapasu Dili.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

12

aspetu ekonómiku, tara-bandu ne’e nu’udar prosesu ida atu organiza no fó regulamentu hodi

modifika hahalok ema umana atu kreativu ba dezenvolveno mudansa moris ekonomia familia iha

komunidade hodi redus ki’ak, liuhusi manajementu ne’ebé di’ak no sustentavel, liuliu ba oan no

bei’oan sira nia moris, hanesan asesu ba edukasaun, saude no seluseluk komesa agora no mós ba

futuru. Tanba ne’e, bandu ema atu labele halo mal gastus iha lia-mate no lia-moris ne’ebé mak

iha fatin balun eziste no kria konflitu familia, tara-bandu ba asuntu ne’e aplika ona iha Distritu

Ermera no Oecuse. Aplikasaun iha aspetu polítiku, bandu ema atu labele insulta malu, ko’alia aat

ba malu, kontra ema nia direitu liberdade hodi espresa polítika, ne’e aplika ona iha subdistritu

Tutuala hetan suporta osan husi Belun iha festa demokrasia eleisaun prezidensiál no parlamentaríu ba periódu 2012.

2. Tara-bandu hodi fó kontrolu ba relasaun sosiál umana ho balada nian. Aplikasaun iha aspetu ne’e

refere liubá hahalok ema ba hasoru balada/animál ne’ebé sira hakiak no animál fuik sira iha

universu (rai leten, bee no tasi laran). Katak bandu ema atu labele halo asaun hanesan tuir mai:

Na’ok ema seluk nia sasan (balada); oho ka halo kanek ema nia animál hakiak no animál fuik iha

ai-laran; bee-laran no tasi-laran. Akordu ba kesi ka halo lutu ba animál hodi labele tama no

estraga ema nia aihan iha to’os/natar (plantasaun). Akordu ba oho animál ba halo lia kultura (lia-

mate no lia-moris) iha sistema fetosaa-umane; akordu komún ho regulasaun ba kasa animál fuik

iha ai-laran, akordu komún ba uza metodu peska (labele uza pestisida ka so’e bomba ba ikan iha

tasi ka mota hodi hamate bioversidade ikan ka animál) no mós area autorizasaun peska iha tasi no seluseluk tán.

3. Tara-bandu uza nu’udar lei tradisionál hodi fó kontrolu ba relasaun sosiál umana ho natureza ka

regulasaun hodi tau matan ba meiu ambiente ka aihoris atu ema umana bele orienta no uza ba nia

nesesidade moris. Porezemplu, bandu ema atu labele halo asaun hanesan (sunu-rai no tesi ai-horis

arbiru iha foho, mota ninin no tasi ibun). Halo konkordansia komún entre komunidade bairo – Cross

Villages Boundary (liña fonteira suku) porezemplu, uza fatin/area ba hakiak animál (karau, bibi,

kuda etc.) nian hodi labele estraga ambiental naturál ninian. Labele na’ok ema nia ai-horis, ai-han

iha to’os/natar laran no sasan lulik hanesan (fatuk, ai-toos etc). Akordu hodi uza fatin ba halo

to’os/natar husi suku tolu ka liu ne’ebé baliza ba malu atu uza rekursu bee husi area/bee-matan

ida hodi produs rekursu importante hanesan (produtu agrikultura hare/batar etc.) relasaun ho

modelu sistema irigasaun komún. Fatin ba ailaran fuik no akordu komún ba kasa animál fuik iha ai-

laran bee-laran no tasi laran ho metodu kasa ne’ebé mak la autoriza hanesan (labele uza aimoruk

pestisida ba ikan, boek, tuna etc.) hodi estraga meiu ambiente. Labele kee fatuk iha fatin ne’ebé

iha ameasadu ba rai-monu (landslide), labele soe fo’er domestik arbiru ba estraga meiu ambiente no seluseluk tán.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

13

Diferénsia uitoan ho ‘Sr. Jose Correia (lia-na’in Lauhata Bazartete Likísa), funsaun tara-bandu fahe ba

parte tolu, ezemplu (1. regulariza relasaun entre ema ho natureza; 2. regulariza relasaun entre ema ho

ema; 3. regulariza entre ema ho Estadu’)8.

Ezemplu ema ho natureza, bandu ema tuir tempu koilleta tuir tempu iklima hanesan (fiut besi, metchi iha

Lospalos no meti iha bee Malae Balibo/Atabae, Seloi Kraik iha Aileu sst.). Ezemplu relasaun ema ho Estadu

hanesan (kontra orden husi liurai (xefe suku) hodi muda baliza entre unidade administrativu. Ezemplu

seluk, Estadu nia orden no regulasaun bandu ema atu labele tesi ai no sunu rai nu’udar sasan ka riku soin

ka orden Estadu nian, fortifika katak estrutura mak lei inan, maibé abut husi lei inan mak sasan

tradisional sira, presiza konsidera katak konstituisaun mai husi lisan sira. Durante ne’e iha tendénsia katak

la fó prioridade ba matenek tradisionál (lia-na’in), tanba sá la uza sira hanesan testamuña péritu (saksi

ahli). Sr. Eugenio nia aprezentasaun katak “lei mai husi lisan tradisaun, direitu koletivu husi lisan ida ba

lisan seluk”9

Alende tara-bandu nu’udar lei tradisionál nune’e mós governasaun tradisionál hodi uza ba ukun ema iha

familia, depois dezenvolve aan hodi habelar funsaun no objetivu refere liubá uza ‘tara-bandu’ hodi

kontrola, husi peskiza ne’e hetan opiniaun husi Sr. Demetrio (Diretór Haburas) katak – ‘prosesu ukun nian

iha knua ida ka reinu ida iha aldeia ida ka nivel suku, konforme kontratu sosiál ne’ebé kria husi grupu

komunidade iha knua ne’e no uza ba sira rasik ka uza luan liubá nasaun tomak hanesan iha tempu uluk

reinu sira bele moris no ukun rai timor ne’e ho tempu naruk ho reinu ne’ebé moris iha tempu uluk ho

koñesimentu ne’ebé nato’on maibé sira konsege ukun. Iha tempu koloniál Portuques, soldadus ne’ebé mai

timor hamutuk ema 300 de’it, ho kuantidade ne’e labele kobre ba fatin hotu-hotu ba territóriu Timor-

Portugal atu hala’o sira nian funsionamentu governasaun, tanba ne’e sira halo prátika tara-bandu atu

hala’o sira nia modelu governasaun ne’ebé forte no eziste ba tempu naruk, ne’e hatudu katak sistema

tara-bandu atu atualiza prátika Governasaun’ iha tempu ne’ebé ukun husi Governador Celetino iha tinan

1894 - 1908. Iha tempu uluk, beila sira kahur tiha sistema hanesan governasaun ‘monta-skiil’, bei’ala sira

fahe konseitu ukun ne’e ba parte tolu porezemplu: Governasaun (judisiáriu, lejizlativu no ezekutivu), iha

konseitu tradisionál kahur tiha sistema governasaun ne’e ba parte rua de’it, porezemplu (Ezekutivu:

Nu’udar ema liurai maibé nian mós kaer knar lejizlativu nian; Judísiariu: Justisa mak sira haketak,

porezemplu kaer knar justisa mak ema sira kaer ‘uma-fukun’ tuir lia Tetun no tuir Tokodede, Mambae,

Kemak no Uaimua ho naran ‘Kablehan’. Parte rua husi governasaun ne’e baibain sira hanaran (uma mutin

no uma metan).

                                                            8 Materiál aprezentasaun husi Sr. Demetrio do A. de Carvalho, iha Workshop Belun ba relatóriu tara-bandu iha dia 4 Juñu 2013, ETDA Dili Timor-Leste. 9 Aprezentasaun orál husi Sr. Eugenio Sarmentu, Xefe Departementu Patrimonio Arkitektoniku - Sekretáriu Estadu Kultura –

Ministériu Edukasaun, ETDA Dili Timor-Leste.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

14

Sasan ne’ebé mosu agora relasaun ho tara-bandu, sosiedade ne’ebé mak atu revitaliza tara-bandu ne’e

mak tenke eduka atu halo prosesu atualizasaun ne’e, presiza aplika di’ak konseitu tara-bandu ne’e labele

uza prosesu ida ne’ebé jenériku (umum) no hamate fali nia aspetu importante sira balun, porezemplu –

ohin loron iha ona diskursus valores “Human Right value (valor humanu)”, sira balu dehan katak tara-

bandu kontra perspektiva jéneru no direitu umanus nian. Maibé nu’udar sistema hodi ukun liuhusi kriasaun

orden sosiál ida ne’e mak hatudu duni katak funsaun tara-bandu forte tebes depende sosiedade ne’e iha

fiar no hakarak aplika di’ak iha sira nia moris tomak. Ho aspetu hirak ne’e, presiza iha regulamentu atu

uza liuhusi prosesu tara-bandu hodi labele kria konflitu entre ema iha komunidade.

Regulamentu tara-bandu iha tempu uluk mós eziste iha sansaun boot, porezemplu tara ema, kesi ema iha

loron, udan, sansaun ho asaun oho ba suspeitu ne’ebé oho mate ema nia vida (death penalty). Tanba ne’e

autór importante ne’ebé Belun entrevista no involve iha FDGs hato’o katak tara-bandu aplika desde uluk

no aplika to’o agora tuir kontestu dinámika polítiku ohin loron ninian, agora prosesu mak labele halo

rekontrusaun prosesu tomak, ita presiza haree parte ne’ebé mak fó vantajen atu kria pás no unidade

relasiona ho kondisaun agora, rekonstrusaun ba kultura tomak.

Implementasaun atividade tara-bandu iha Ermera: Nu’udar símbolu lulik ne’ebé tara ba ai iha fatin estratéjiku hodi

komunidade labele halo kontra bandu.

Fotografia : Edio Mariano, Belun

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

15

Table 1: Lista Tarjetu Peskiza Tara-Bandu NARAN (Subdistritu)

LEVEL JEOGRAFIKÁL

HAKEREK ONA

ORGANIZA HUSI SUPORTA HUSI

Becora(Kristu

Rei)

Suku Loos Lider lokál ‘Rede Prevensaun no

Responde’ Konflitu Cristo Rei

(RPRK) nian

TAF, PNTL, Cristo Rei

Subdistritu Administradór,

Belun

Metinaro Subdistritu Loos lokál ‘Rede Prevensaun no

Responde’ Konflitu Kristu Rei

(RPRK) nian

Belun

Koun10 (Lauteinu) Suku La’e Lider lokál sira Belun

Daudere

(Lauteinu)

Suku Loos Lider Komunitária Sira HIVOS, Seeds of Life

Mehara/Tutuala

(Tutuala)

2 suku Loos Xefe suku Mehara no Tutuala Husu suporta husi Belun

Remexiu Subdistritu Loos lokál ‘Rede Prevensaun no

Responde’ Konflitu Kristu Rei

(RPRK) nian

Belun

Aileu Vila Subdistritu Loos lokál ‘Rede Prevensaun no

Responde’ Konflitu Kristu Rei

(RPRK) nian

Belun

Ermera Distritu Loos Administrador distritu no

subdistritu, lideransa relijiozus.

Kadalak Solimutuk Institut

(KSI), Hametin Demokrasia,

Belun

 

Tara-bandu Tuir Kontestu Terminolojia Lisan Oioin iha Timor-Leste Tara-bandu iha fatin hotu-hotu iha territóriu Timor-Leste, hatudu sistema ida hanesan konsensus polítiku

entre komunidade ida ho komunidade lubuk ka uma lisan lubuk ida iha prosesu nivel knua, aldeia tuir

konseitu agora, bele mós partisipasaun husi suku rua ka tolu, ne’ebé eziste komesa husi uluk tempu

bei’ala sira. Iha Ermera, tara-bandu eziste iha tempu uluk bei’ala sira no dezenvolve to’o agora iha era

ukun aan ne’e. Iha tempu bei’ala sira iha Ermera, liuliu iha suku Poetete liurai na’in tolu ho naran (1.

Barleki, 2. Lakleki 3. Mauleki), sira na’in tolu mak autór prinsipál kaer ukun iha rai ida ne’e no aplika

Tara-bandu. Liurai Mauleki (alin ikun) mak kaer papél ba tara-bandu nian. Iha tempu ne’ebá sira hamutuk

ho povu halo juramentu ba foho lulik tolu (1. Nurletoho, 2. Nuntete no 3. Foho Aitura) hodi kria

regulamentu ne’ebé la eskrita, fatin ka foho Nuntete mak fatin ba deside juramentu tara-bandu,

komunidade halo juramentu ba foho lulik tolu ne’e nu’udar ezemplu husi suku Poetete de’it maibé iha

nivel distritu Ermera mós halo juramentu ba foho tolu seluseluk hanesan (Hituria, Lalimlau no Kailitlau).

Sistema iha Ermera iha tempu bei’ala sira, halo juramentu tara-bandu, oho ema (suspeitu ne’ebé mak                                                             10 Notas ba tara-bandu iha Koun laiha prosesu asina serimonia ho razaun atu esplika ne’e refere ba pajina balun husi relatóriu ne’e, razaun seluk la hakerek hotu prosesu tomak, ne’e mak intensaun hodi halo nune’e.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

16

kontra regulamentu tara-bandu, porezemplu na’ok, oho ema, book ema nia oan ka feen etc.), hodi tara

nia isin lolon sira iha area baliza entre aldeia hodi ema bele kompri tuir regulamentu tara-bandu ne’e

loloos. Diferénsia agora mak juramentu, komunidade bele oho animál nu’udar sagrifisu hodi tesi nia (tilun, aiin, dikur no seluseluk) hodi hamutuk ho aitahan nurak ba tara iha beliza ba kada aldeia.

Tuir perspektiva no koñesimentu Sr. Deo/Haburas katak, tara-bandu iha diferénsia uitoan entre parte

Westeno Leste. Parte Leste, tuir fiar Fataluku horok lahanesan tara-bandu, baibain sira teni

(lupurasa/horok)no tara-bandu mak ema Fataluku sira teni “Siku’a”. Iha prátika implementasaun no

funsaun iha diferénsia entre Lupurasa no Siku’a (tara-bandu), atu hatene klean liu bele haree tuir mai:

o ‘Lupure – (Lupurasa vajama’ai ho Mamunu)’ ne’e signifika katak ‘lupurasa’ sinonim hanesan

tara-horok ba aihan (rekursu naturais sira) husi ema ka familia ida iha to’os, natar plantasaun hodi

ema labele kuu arbiru. Nu’udar proibisaun individualmente kontrola (Ira ho otcho/plantasaun) husi

ema sasan na’in sira de’it no laiha lei ka regulamentu ne’ebé eskrita ba ne’e. Karik iha prosesu

mak ema balu kontra hodi foti ema nian sasan ho laiha koñesimentu, ema ne’e sei hetan moras.

Atu ema ne’e bele di’ak fali, nia presiza mai hodi aprezenta aan ba ema sasan na’in hodi halo ‘mamihe’ katak hahikis no fó multa tuir konkordansia entre parte rua de’it.

o ‘Siku’a no ete-uruha’a/fara-uruha’a me náma’i/nehere’ nu’udar símbolu lulik tradisionál ne’ebé

iha espiritu rituál husi lia Fataluku katak (harii aitoos lulik ka estatua lulik bei’ala) atu bele

kontrola lala’ok moris iha bairo ka komunidade iha nivel aldeia ba ema komún. Aitoos ne’e atu

harii, presiza “Ratu sira (uma lisan sira) mai hotu hodi hili ema balu nia bei’ala sira atu reprezenta

ema hotu-hotu nia lulik atu bele haree no kontrola ho nia espiritu iha aldeia ka bairo tomak ida

ne’e. Siku’a/aitoos ne’e sei reprezenta ema hotu-hotu ne’ebé sei moris no espiritu hotu-hotu husi

ema ne’ebé mate ona. Ba fatin seluseluk iha territóriu Timor-Leste koñesidu ho naran ‘tara-bandu’, no lia fuan Tetun ne’ebé nasionalmente ona, nu’udar regulamentu ne’ebé agora dadaun

ema oioin iha komunidade kria atu bele kontrola ba ema no sasan hotu-hotu ho konkordansia

komún.

Presiza hatene nu’udar lisaun, uniku komunidade Tutuala ka jeralmente ema Fataluku mak to’o agora sei

kaer metin no hatene klaru tebes ba sira nia kronolojia bei’ala husi jerasaun uluk to’o jerasaun foun agora

– (jenéolojiku/silsilah keturunan sira). Ne’e tanba bele rai istória bei’ala sira ba jerasaun foun ho

konsekuénsia labele haluha sira nia naran, maka Fataluku sira sempre fiar ba símbolu-símbolu lulik

tradisionál hanesan harii siku’a, porezemplu avó mate harii sira nia siku’a iha rate leten iha knua antigu

ne’ebé avón sira hela uluk. Karik tempu ikus mai mak sira muda ba fali fatin seluk, nia beioan sira to’o

katuas no mate harii fali nia siku’a iha rate leten iha fatin foun tuir mai. Prosesu ne’e kontinua to’o

jerasaun foun sékulu ba séluku, hamulak ba siku’a ne’e husi primeriu grau to’o fali grau ikus liu. Tanba

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

17

ne’e ema Fataluku sira iha obrigasaun tenke hatene naran husi bei’ala primeiru to’o sira nian aman no

kontinua rai no konta no rai istória ba jerasaun tuir mai.

Iha étniku ka fatin seluseluk ne’ebé ema moris modernu ona, prosesu ne’e la eziste ona no afeita tebes ba

sentidu tara-bandu no realidade aplika maibé la hetan susesu di’ak. Tanba ne’e presiza tebes atu fó

hanoin ba púbilku katak ezemplu konkreta ne’ebé peskizador hiit husi lisaun Fataluku no Mambae iha

Ermera no fatin seluk sai nu’udar ezemplu konkreta katak kustumariu husi fiar ne’ebé metin no bele uza

sai nu’udar podér espiritu ne’ebé uza iha lei regulamentu tradisionál iha prosesu tara-bandu bele forti no

ema bele riseu no fiar. Parte ne’ebé hanesan entre aitoos/siku’a iha reaplikasaun tara-bandu jerálmente

iha fatin hotu, tuir fiar iha kustumariu kultura, tinan-tinan tenke aprezenta no oferta hahan husi produtu

lokál no sakrifisiu oho animál ba lulik sira hodi bele kontinua tau matan ba ema ka familia nia moris no

sasan mundiál. Espirituál aitoos/siku’a (ema bele fiar no tauk tanba sagradu husi espiritu orijinál kultura)

ho objetivu mak atu bele atinji harmonizasaun sosiál iha sosiedade ida ka liu no labele hamosu ka kria

konflitu liuliu asaun violénsia. Entre tantu nune’e, maibé Lia-na’in suku Koun iha Lauteinu hato’o nafatin

katak komunidade bele fiar ba tara-bandu, maibé programa ne’e atu la’o di’ak prinsipalmente ema hotu

tenke iha konsiderasaun aas ba (Maromak, lei konstitusional no ikus mak kultura), sujere ba reinforsa.

 

Tara-Bandu ho nia Sansaun tuir Regulamentu Komún Tara-Bandu nu’udar regulamentu tradisionál ka normas kulturais ne’ebé sira rasik halo konkordansia

komún, karik iha tempu aplikasaun tara-bandu mak ema ka familia balun kontra bandu, sira tenke hetan

sansaun ka multa. Jerálmente tara-bandu nia sansaun tuir sistema kustumariu tradisionál fahe ba parte rua:

• Sansaun “Podér supranaturál ka espirituál ho (aitoos/siku’a)” lulik husi bei’ala sira ne’ebé

hamulak reprezenta (ratu ka uma lisan hotu-hotu), katak la presiza haruka ema atu halo tuir

sansaun ho sasan ka materiál maibé espiritu lulik sira mak atu buka tuir ema ne’ebé kontra

regulamentu tara-bandu. Ema ne’e sei hetan moras oioin bele to’o mate ka hetan asidente oioin

tuir fiar kustumariu orijinál timor nian, ka sira sei la hetan sorte di’ak husi fiar espirituál;

• Sansaun tara-bandu tuir “podér fíziku ka materiál”, ema ka familia ne’ebé kontra ka hatun-bandu

sei halo multa ho sasan ka materiál hanesan animál (karau, bibi, fahi, manu, tua no ai-han

seluseluk) tuir regulamentu ne’ebé sira iha konkordansia no eskrita ona nu’udar lei tradisionál

hodi hasae-bandu fali, karik uluk iha serimonia tara-bandu komunidade halo sakrifisiu oho karau

ida, maka suspeitu tenke oho karau rua no sst. Iha mós sansaun tuir prosesu arbitrajen liuhusi

“nahe biti no lulun biti”, katak prosesu ba gastu sasan liuhusi negosiasaun entre sira katak entre

parte rua (vítima no suspeitu) presiza oferese osan, animál, tua no ai-han hodi bele fasilita

prosesu tomak ba rezove kazu ne’ebé refere. Baibain autór ne’ebé involve hodi fasilita iha prosesu

ba rezolve konflitu mak lia-na’in, lider lokál hamutuk ho vítima no suspeitu. Metodu ne’ebé uza

baibain mak hanesan (arbitrajen, mediasaun, nahe biti no lulun biti/diálogu). Prosesu hirak ne’e

ema presiza haan hamutuk hodi hamoos ema nian naran, taka tilun no matan, selu vítima nian

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

18

dignidade, kasu fo’er, sira hotu ne’e presiza iha gastu, sst. Babain gastu husi nahe biti no lulun

biti mak tuir mai:

1. Vítima (ema ne’ebé hato’o keixa) mak iha papél ba nahe biti hodi autór dame na’in

sira mai halibur hodi tuur hamutuk ba rezolve kazu, modelu gastu mak fahi ida, xá,

kafe-masmidar no tua no hahan lokál;

2. Suspeitu ne’ebé halo lulun biti mak hetan sansaun todan ka boot ho kuantidade

depende nivel kazu, baibain bele realiza depois iha ona konkordánsia no desizaun finál

ona hanesan tuir mai:

o Ho osan mínimu $50.00 ba leten to’o $5’000.00, depende nivel kazu;

o Animál (karau timor ka vaka, fahi, bibi, manu);

o Tais feto no mane;

o Foos no tua.

Ho kondisaun ne’e perspektiva husi ema oioin katak tara-bandu iha indikasaun ba kontra direitus umanu,

maibé rezultadu entrevista husi autór prinsipál ne’ebé halo reaplikasaun tara-bandu. Tuir ema sira ne’ebé

involve iha peskiza, hatuur lei ho sansaun boot hodi ne’e la fasil ema atu kontra bandu hodi halo kriminál,

lei la’ós atu kria hodi fó vantajen ba ema atu kria problema. Asuntu direitus umanus, bainhira ema la

respeitu ema seluk atu bele moris hakmatek iha dame nia laran ne’e kontra direitus umanus, nia mós

tenke hetan sansaun tuir saida mak nia halo ba ema seluk, sansaun ne’ebé todan la’ós kontra nia direitu

tanba nia laiha kbiit ne’ebé nato’on atu selu multa. Maibé presiza haree katak saida mak nia halo ba ema

seluk nia direitu vida moris, nia mós tenke hetan sansaun equilíbriu ne’ebé mak iha ona konkordansia

komún, bainhira sansaun kman maka ema la respeitu ka la halo lei tara-bandu.

Jeralmente, prosesu halo sansaun ba ema ne’e halo kontra bandu tuir fiar kultura mak hanesan (haruka

fila espiritu lulik sira ba nia fatin) valoriza ho karau boot ida. Taka dalan ba ema atu labele halo tuir no

espiritu lulik labele la’o sai arbiru hodi fó malisaun ba ema babain valoriza ho karau nato’on ida. Hahikis

nuu been hodi hamalirin prosesu, valoriza ho kuda ida ka karau ki’ik ka bele mós valoriza ho osan $150.00.

Sansaun ne’e iha sempre liuhusi prosesu ida katak tuir Fataluku “mu’u-fuka hoile ka lonia (meditasaun

interior)” hodi hatudu sinál katak aitoos/siku’a ka espiritu bei’ala fó dalan atu halo tuir. Hamanas bandu,

karik bandu ne’e uluk oho karaun, nian mós tenke oho karau, ita lakohi atu kahur sasan ne’e sai sabraut

ba malu, presiza nia orijinalidade atu ema bele halo tuir no susar atu ema bele halo kontra bandu, karik

mak ita kahur ka mistura hahalok la tuir nia dalan, maka kleur kustumariu hirak ne’e bele lakon no

jerasaun foun sira labele halo tuir ona. Sansaun mak asaun husi ema ne’ebé kontra ka halo violasaun ba

regras tradisionál ne’ebé halo iha tara-bandu. Iha modelu sansaun ne’ebé halo ba ema ne’ebé kontra

depende ba regras ne’ebé iha konkordansia ona husi sira.

Tuir mai nu’udar ezemplu ba prosesu halo sansaun iha Eremra, (ekipa Kablehan ne’ebé loron kalan halo

seguransa no kontrola situasaun; ema ruma mak kontra regulamentu tara-bandu, ekipa Kablehan sei kaer

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

19

suspeitu; Kablehan sei entrega ai tonka patrolla ba suspeitu atu aprezenta fali ba lider lokál (xefe aldeia

ka xefe suku no mós parte polísia), hodi hatudu sinál katak suspeitu ba aprezenta aan atu tuir prosesu ba

rezolve problema; lider lokál, lia-na’in, membru Kablehan no suspeitu no mós ema vítima mai konsentra

iha sede suku atu rezolve problema; lider sira sei lee ida ba ida regulamentu no atu identifika kazu ne’ebé

suspeitu halo ne’e kontra bandu ba lei númeru oinsá. Ekipa ne’ebé involve enkontro mak sei foti desizaun

multa ba suspeitu tuir lei regulamentu. Iha fatin hotu-hotu ne’ebé halo peskiza liubá, hato’o katak, karik

mak suspeitu la halo tuir prosesu mediasaun ne’e, maka tuir mai kazu ne’e sei levanta ba tribunál hodi

rezolve tuir prosesu lei justisa formál liuhusi liña koordenasaun ho polísia Komunitária.Tanba ho hanoin

seluk, rezolve kazu sivíl sira liuhusi tara-bandu dala ruma aumenta karun husi akordu ne’ebé kria tiha ona no suspeitu laiha kbiit ba prosesu ne’e.

II. Inkluzaun no Lejítimidade iha Prosesu Tara-Bandu Tara-bandu eziste no aplika desde husi bei’ala sira kedas to’o agora tuir kultura timor nu’udar lei

kustumariu tradisionál ne’ebé sira uza hodi bele kria pás no unidade. Tara-bandu hetan lejítimidade husi

parte hotu-hotu tanba sai nu’udar programa esensiál ne’ebé hetan konkondansia komún husi komunidade

ida ka liu. ‘Tara-bandu la’ós implmenta husi governu ka komunidade mesak maibé involve husi

komponentes oioin, porezemplu parte – (relijiozus oioin, Governu, Estadu, komponentes kulturál) sai

nu’udar pilar importante ba dezeña no involve diretamente iha prosesu implementasaun no iha responsabilidade no komitmentu nafatin atu mantein programa ne’e ba tempu naruk oin mai’11.

Tuir mai nu’udar autór identifikadu ne’ebé inísiu dezeña programa tara-bandu to’o implementasaun hola parte iha prosesu tomak mak tuir mai:

1. Komunidade Jeralmente Dezeñu no Implementasaun Sinál pozitivu ne’ebé hetan husi peskiza nu’udar balansu iha fatin balun, hanesan iha (Ermera, Remexiu,

Aileu Vila), prosesu inísiu ba dezeña tara-bandu to’o finál ba reaplikasaun hetan envolvimentu másimu

husi komunidade ka autór prinsipál hotu-hotu no rezultadu hatudu iha duni indikasaun susesu ba prosesu

ne’e. Indikisaun seluk ne’ebé pozitivu tebetebes mak ezemplu ida hatudu iha subdistritu Tutuala, inísiu

dezeña programa reaplikasaun tara-bandu, iha ona envolvimentu ema oioin nu’udar komponentes

importante iha suku 2 iha fatin ne’e, nune’e mós distritu Ermera, autór oioin husi suku oioin husi

subdistritu 4, husi subdistritu Remexiu no Aileu Vila. Autór hirak ne’e mak henesan (Komandante no

membru PNTL sira; Governu lokál – Departementu oioin (administrdor subdistritu, saúde, edukasaun, etc);

lider lokál kompletu ho membru konsellu suku; parte Igreja; Joven feto/mane no komunidade jerál.

Hanesan iha Tutuala, xefe suku nain rua husi Mehara no Tutuala halo koordenasaun ba autór sira ne’e

                                                            11 Entrevista ho Administrador Subdistritu Lauteinu, dia 3 Outubro 2012

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

20

hotu hodi tuur hamutuk halo dezeña programa tara-bandu no mós kria regulamentu hamutuk liuhusi

avaliasaun ki’ik tama sai aldeia hodi halo konsultasaun ba povu hotu-hotu ba planu reaplikasaun tara-bandu.

Iha fatin oioin sira hoto’o katak komunidade enjerál iha konxiénsia atu hasai sasan ka materiál lokál hodi

halo tara-bandu no halo juramentu komún. Ne’e hatudu katak iha interese maka’as husi komunidade sira.

Impaktu Informasaun iha kontradisaun ho lala’ok partisipasaun husi komunidade enjerál, preokupasaun ne’ebé

akontese durante halo preparasaun ba implementa reaplikasaun tara-bandu. Iha Becora membru konsellu

suku hato’o katak, atu realiza tara-bandu ne’ebé uza orsamentu boot tebes husi Governu, orgaun

sosiedade sívil no dala barak la hetan susesu di’ak tanba laiha partisipasaun másimu husi povu ho sira nia

konxiénsia rasik. Ne’e afeita husi planu inísiu dezeña programa ne’e la inklui autór hotu-hotu ne’ebé sai

pillar ka komponetes importante iha kada suku. Baibain orsamentu la entregra ba membru konsellu suku

atu maneja osan ne’e maibé osan ka’er husi ekipa husi Governu. Tanba ne’e povu hanesan pasivu husi

prosesu inísiu. Informasaun nune’e mós hetan husi rezultadu entrevista ho lia-na’in no FGD iha suku Koun,

tara-bandu iha tempu ne’ebá la realiza tanba laiha envolvimentu husi komunidade hotu-hotu iha suku

Koun. Iha tempu peskiza nota katak, ne’e akontese tanba falta koordenasaun no komunikasaun aberta ho

tarjetu benefisiariu iha suku ne’e.Tanba ne’e komunidade suku Koun halo planu ba oin halo mudansa ba

serimonia ne’e ho indikador kultura ne’ebé mais signifikantes no halo iha fatin sagradu, atu realia ne’e sira hato’o ba Belun karik bele suporta ba parte rua hanesan (teknikál no suporta finansieru).

2. Grupu Marjinalizadu

Envolvimentu Juventude Pergunta xave atu bele analiza klean no hatene loloos partisipasaun juventude iha prosesu reaplikasaun tara-bandu mak tuir mai:

o Tara-bandu nu’udar lei kustumariu tradisionál ne’ebé dala barak reaplika prátika sistema

ansestral husi bei’ala sira fó presaun no limita ba espasu juventude iha sira nia liberdade ba moris loroloron?

o Oinsá juventude urbana sira nia interese aas ba tara-bandu iha era modernizasaun no

sivilizasaun sosiál, karik iha perspektiva foun mosu ba sistema ne’e nu’udar naha todan ba sira, relasiona ho aspetu demokrasia no direitus umanus?

o Reaplika tara-bandu iha komundade, oinsá juventude nia komitmentu atu envolve másimu iha

sistema ne’e hodi bele hetan susesu di’ak no sira nian komitmentu atu halo tuir komesa agora no mós ba futuru?

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

21

Hodi bele analiza klean ba responde pergunta ne’e, hakerek na’in koko atu lori ita atu ba haree juventude

nia papél impotante iha prosesu dezenvolvimentu Komunitária iha multisetorál. Tanba ne’e joven nu’udar

jerasaun foun ba rai doben ida ne’e, impotante tebes atu envolve reaplikasaun tara-bandu atu nune’e sira

bele hatene funsaun no objetivu tara-bandu ne’e rasik ho loloos. Tara-bandu mak prosesu ida ne’ebé

aplika lei kustumariu tradisionál kultura iha komunidade tanba ne’e joven presiza involve iha atividade

ne’e atu bele transforma koñesimentu luan kona-ba konseitu tara-bandu atu ne’e sira bele hatene,

modelu tara-bandu husi bei’ala sira no oinsá atu reaplika sistema ne’e tuir mudansa moris agora iha

aspetu sosio-kulturál, ekonómiku no polítiku iha kontestu no kondisaun reál ihaTimor-Leste. Hodi hatene

interese no partisipasaun juventude no sira nia preokupasaun balu, tuir mai ita bele hatene oinsá

envolvimentu sira iha prosesu hahú reaplikasaun tara-bandu no prosesu ne’e nia sustentabilidade iha implementasaun tuir dadus ne’ebé hetan husi entrevista no FGDs iha terrenu.

Envolvimentu juventude, sistema saida maka ita atu uza ba sira rasik bele kumpri katak la’ós mai envolve

idepois filafali maibé nunka mais hatene klean, oinsá sira bele envolve másimu husi sira rasik bele hatene

ninia sentidu ka signifikasaun ho nia proibisaun ne’e karik. Sr. administradór Subdistritu Lauteinu nia

hanoin hanesan – Primeiru, presiza koordenasaun absoluta; Segundu halo edukasaun sívika ne’ebé

dalauluk mai husi uma kain ida-idak ka inan/aman, la’ós ba feen/la’en hahoris tiha oan barabarak idepois

husik hela tiha. Laiha edukasaun sivika ba dala uluk maibé inan/aman husik sira nia oan no haruka ba

eskola iha Dili depois submete ba kazu kriminál ka baku malu beibeik entre joven.

Partisipasaun joventude, bazeia ba entrevista ho Komandante Polísia subdistritu Letefoho hato’o katak,

hahú prosesu reaplikasaun tara-bandu nota momoos envolvimentu maka’as joventude iha atividade ne’e,

sira lubuk ida mós sai membru komisaun organizadora no mós sai membru grupu Kablehan. Depois

implementasaun tara-bandu ho nia regulamentu interna balun refere no espesífiku liubá asuntu

joventude. Nota duni katak lei tara-bandu halo duni mudansa ba sira, lubuk ida mak buka servisu, balu sai

funsionariu públiku, joven balu halo negosiu iha merkadu, servisu iha to’os no plantasaun kafé no

atividade moris seluseluk. Ho kondisaun ne’e sira nia atividade baibain tuur iha dalan ibun komesa hatudu

menus iha fatin hotu-hotu iha Ermera. Iha loron boot Santa, sira ba tuir Misa iha Igreja no fila mai ajuda

familia ba hamoos to’os plantasaun kafé no mós ku’u kafé iha tempu kolleta.Situasaun reál hatudu katak

tensaun konflitu komesa diminui, komandante polísia hatudu dadus iha diagrama grafiku no esplika katak

indikasaun tensaun konfltiu iha Letefoho tuun depois reaplika ona tara-bandu. Iha fatin seluseluk hanesan

iha (Remexiu, Aileu Vila, Lauteinu suku Koun no Daudere, subdistritu Tutuala) bazeia ba rezultadu peskiza

liuhusi entrevista no FGDs hato’o katak inísiu planu diskusaun to’o implementasaun reaplika prátika tara-

bandu hatudu duni katak iha interese no komitmentu maka’as husi juventude atu involve iha prosesu

tomak.

Razaun profundamentu ne’ebé nota iha subdistritu Lauteinu suku Koun, Rede Prevensaun no Responde

Konflitu (RPRK) hatama proposta mai Belun no hetan aprovasaun atu halo planu asaun foka liubá

reaplikasaun tara-bandu iha komunidade subdistritu Lauteinu. Iha tempu ne’ebá la konsege realiza tara-

bandu tanba iha fallansu uitoan iha parte koordenasaun no komunikasaun. Laiha koñesimentu ba lider

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

22

lokál suku nian, lia-na’in no joven antes implementasaun. Ne’e mak sai razaun atu kansela atividade tara-

bandu no troka fali ba atividade ne’e ho workshop iha Hotel Koun tanba laiha envolvimentu juventude.

Razaun seluk, eventu ne’e la hatudu signifikasaun valor kultura katak atividade halo iha Hotel laran no

ema hatais roupa modernu maibé lahatudu kustume hatais tais tuir asaun tradisionál kultura orijinál.

Protesta no fó presaun ba lia-na’in atu labele realiza tara-bandu mai duni husi juventude. Tanba ne’e

hatudu katak iha sinál pozitivu ne’ebé ita bele hi’it, juventude iha interese aas duni atu hakarak envolve

direta inísiu dezeña reaplikasaun tara-bandu no mantein nu’udar autór prinsipál ba aplika lei kustumariu

tradisionál nu’udar regulamentu ba implementasaun tara-bandu no sistema ne’e nia kontinuidade ba

futuru moris komunidade nian.

Iha Tutuala, partisipasaun juventude iha tara-bandu ne’ebé implementa iha subdistritu ida ne’e hetan

partisipasaun másimu husi juventude hotu-hotu atu nune’e sira bele hato’o sira nia ideia pozitivu, espera

sira atu sai nain ba tara-bandu ida ne’e. Nune’e regulamentu ne’ebé maka kria hamutuk hatudu ideias

husi sira hotu-hotu iha sentidu (partisipativu no integradu) husi juventude. Juventude Tutuala partisipa ba

kultura tara-bandu ka siku’a tanba sai hanesan sira nia identidade moris ba futuru. Refere ba lulik ne’ebé

mak atu uza ba iha tara-bandu ne’e mai husi fiar husi tradisaun kultura ne’ebé mak ema hotu-hotu tenke

respeitu envolve mós juventude. Prosesu atu hetan envolvimentu juventude parte administrasaun ka rede

ida ne’ebé mak forma iha kada subdistritu liubá, presiza konvoka enkontru no konvida juventude atu hola

parte inísiu prosesu diskusaun. Partisipasaun juventude subdistritu Tutuala bele ona realiza tanba iha ona

estrutura ne’ebé mak papél juventude haklaru iha ne’eba. Maibé preokupasaun husi juventude – (laiha transporte fó difikuldade ba sira atu mai iha prosesu, kondisaun inklima (udan boot).

Envolvimentu iha Aspetu Jéneru Iha aspetu jéneru, inísiu dezeña programa tara-bandu iha ona envolvimentu feto no mane, tantu husi

labarik to’o ba ema boot. Indikasaun refere liubá feto, bele nota bainhira membru konsellu suku

(reprezentante feto 1 no 2, juventude feto/mane), profesora sira, Madre sira mai involve hamutuk iha prosesu diskusaun no halo dezeña tara-bandu hamutuk.

To’o fali tempu implemnetasaun reaplikasaun tara-bandu, komunidade jerál feto no mane hotu mai hola

parte iha serimonia ne’e ho kontente hanesan (feto sira halo dansa tradisionál tebe dai, mane sira bidu,

feto mane halo dadolin ho lia-materna tradisionál no seluseluk tán). Komisaun organizadora fahe ona

knaar/papél no responsabilidade ba ema ida-idak iha kada seksaun, feto no mane kompleta malu hodi

prepara hanesan (ai-han ba serimonia ne’e, fasilita misa hamutuk ho Padre no Madre sira, prepara

atraksi/ensaiu dansa tradisionál etc), hirak ne’e hatudu ona katak prosesu tara-bandu aplika mós aspetu jéneru iha tempu ne’ebá.

Ekipa peskizador Belun hakarak fortifika katak bainhira halo ‘Fokus Grupu Diskusaun’, hatudu ona

envolvimentu feto lubuk ida iha prosesu diskusaun no feto sira mak fokal liu hodi hato’o informasaun oioin

kona-ba saida mak tara-bandu ho nia lala’ok. Porezemplu iha Letefoho – Ermera, Sra. Marta dos Santos fó

ideia pozitivu barak ba asuntu ne’e, nia mós sai porta vos ka pontu fokál subdistritu nian, no prontu atu

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

23

halo sosializasaun programa reaplikasaun tara-bandu ba komunidade liuliu ba feto maluk sira oinsá atu

maneja osan hodi bele suporta oan ba eskola, halo uma no tratamentu saúde. Sra. Marta halo

komparasaun –‘Ami ema Ermera riku ho kafe, tempu kolleta kafe ami faan no hetan osan barak, ami nia

kustume baibain maka to’o tempu ne’e, ami gosta halo festa tantu ba (lia-mate no lia-moris iha sistema

fetosaa-umane), ne’e hatudu mal gastu aat liu, kompara ho maluk sira husi fatin seluk, liuliu maluk sira

husi parte Lorosa’e, sira fó prioridade ba oan sira nian eskola maski sira la riku kafe. Sira riku karau no

faan hodi hetan osan no suporta oan ba eskola, no karau hirak ne’e mai para hotu iha Ermera tanba ami

mak sosa hodi halo festa boot, tanba ne’e hau rasik iha esforsu no iha komitmentu maka’as atu hala’o

tara-bandu hodi hetan susesu di’ak ba ami’12. Reaplikasaun tara-bandu la’ós atu halo partikularmente ba ema ida, rua ka grupu balun no prezudika ema grupu balun ne’ebé marjinál.

III. Diferénsia Tara-Bandu Entre Fatin Rurais no Urbana Jeralmente programa tara-bandu la hetan susesu di’ak tanba iha indikasaun, husi distritu ka subdistritu

ida ho seluk ne’ebé halo baliza ba malu la aplika ho uniforme programa tara-bandu, tantu iha area rurál

no mós iha urbana. Tara-bandu ne’ebé aplikavel hodi iha fatin rurál no urbana bele implementa hodi

minimiza risku ba tendénsia konflitu, dala barak iha fatin urbana hetan difikuldade boot atu implementa

no hetan susesu tuir objetivu tara-bandu ne’e rasik. Ne’e iha razaun balun ne’ebé presiza fó konsiderasaun no oinsá atu buka dalan ne’ebé loos.

Tara-Bandu iha Fatin Rurais Iha fatin rurál refere ba sosiedade ida, ema moris simplesmente no uniforme husi kustume ka fiar

tradisaun ne’ebé hanesan no sei iha konxiénsia no konsiderasaun aas ba sira nia valores kulturál. Kontestu

ne’e fasil ba komunidade atu implementa sistema tara-bandu la hanesan iha fatin urbana. Sira nia fiar ba

natureza ka universu ho nia riku-soin sei aas tebes – ‘kultura timor bazeia ba fiar animismu, fiar ba

elementus prinsipais tolu hanesan (1. Na’i-Tasi, 2. Na’i –Raiklaran no 3. Na’i-Lalehan)’13, husi fiar ne’e

komunidade halo tara-bandu no juramentu ba fiar tolu leten ho nia sasan mundiál. .

Fortifika ho informasaun husi rezultadu entrevista ho Sr. Babo (Ministro Justisa) mós hato’o katak,program

tara-bandu ne’e importante para ita bele ajuda setór justisa formál, liuliu iha programa rezulusaun

konflitu sira iha komunudade rurál, parte seluk mós povu sira fiar liu ba lia-na’in no katuas sira ne’ebé

moris iha foho besik ba uma-lisan. Tanba dala barak hatudu ona katak katuas sira ne’e mak hetan fiar atu

tuur nu’udar lia-na’in, klaru katak problema sira iha komunidade posivel bele hetan rezolve lalais. Ema

iha komunidade iha relasaun pysikolojia sosiál aas liu, relasaun individuál ho lia-na’in sira metin tanba sira sei iha fiar maka’as ba kustume kultura uma lisan no lulik sira.

                                                            12 Fokus Grupu Diskusaun (FGD) iha suku Duku-Rai Subdistritu Letefoho, dia 9 Outubru 2012 13http://Belun.tl/wp-content/uploads/2012/06/policy-Brief-5-Culture-and-its-Impact-on-Social-and-Commnuty-Life.pdf ka-Relatóriu-Polítika-5-Impaktu-Kostume-Kultura-Fetosaa-Umane-ba-Komunidade-nia-Moris.pdf. Relatoriu Polítika V– (pajina: Kontestu no Koñesimentu, paragrafu 2), Dili, Outubru 2011.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

24

Preokupasaun agora mak, situasaun nune’e iha ka la’e atu aplika tara-bandu, tanba bainhira hamulak iha

ona involve podér rua hanesan (1. Podér xefe suku ka liurai iha tempu uluk ho ema sira ne’ebé mak atu

hala’o prosesu tara-bandu ne’e; 2. Podér ida mak supranaturál ne’ebé halo ema tauk no fó limitasaun ba

sasan) ne’ebé ema halo dook liuhusi aspetu moris dame nian, dala ruma fizikamente ema kablehan (foti

ezemplu husi Ermera), ne’ebé atu halo kontrolu seguransa laiha maibé tanba ema tauk no fó sira nian fiar

ba supranaturál katak ema kontra konsekuénsia mak ema tenke hetan malisan hanesan (moras, mate

etc.), tanba ne’e klaru katak fiar supranaturál mak parte importante iha prosesu tara-bandu. Mesmu ké

nune’e influénsia ema hodi hamosu fallansu iha prosesu aplikasaun prátika tara-bandu mak hanesan tuir

mai:

o Pontu primeiru, autór implementador iha intensaun atu uza osan hodi sosa sasan ka materiál

ne’e refere liubá hahan no seluseluk ba indikasaun kontente nian, ne’e klaru la hetan objetivu

tara-bandu;

o Pontu segundu, komunidade tenke iha ona sentidu katak prosesu tradisionál ne’e sai nu’udar

konseitu lei tradisionál ida ne’ebé hetan ona legalidade, maibé la’e;

o Pontu treseiru, tenke iha estrutura metin, porezemplu iha Ermera grupu Kablehan hanesan

keep players iha prosesu ne’ebé tenke asumi sira nian papél no responsalibilidade klaru iha

estrutura, tanba prosesu polítiku agora sira balu sai xefe suku ho sei tinan nurak hela no la

kumpriende saida mak tara-bandu, ne’e afeita husi tempu koloniál Indonézia ladún

implementa tara-bandu, tanba ne’e presiza klaru papél ida-idak atu nune’e ema hotu assume loloos funsaun tara-bandu.

Ho preokupasaun hirak ne’e tenke iha estudu komparativu ida ema ka komunidade husi fatin ida ba fatin

seluk ne’ebé implementa di’ak ona tara-bandu ne’e hodi bele fahe informasaun no esperiénsia skills iha

prosesu aplikasaun prátika tara-bandu. Atu hatene uluk sé nia abon sira mak envolve iha kablehan, tanba

lei tara-bandu kuandu kablehan “hananuk ka hamulak” ne’e rasik mak sai nu’udar lei lisan fundamental,

porezemplu ema hamulak ba foho no fatuk lulik, samea lulik ulun hitu, ema hakur tasi hakur mota ne’e

mak fiar podér supranaturál, karik iha realidade moris mak ema kontra maka ema ne’e sei hasoru sasan lulik ne’e teni ona iha leten.

Iha Ermera no kuaze iha fatin hotu ema iha komunidade sira hamulak no halo juramentu ba (foho lulik,

fatuk lulik, ba bei’ala nia espiritu sira, sasan lulik uma laran hanesan surik, morten, bandeira no

seluseluk). Hodi ne’e espiritu lulik hirak ne’e forti tebes hodi halo ema riseu iha prosesu fiar ba prátika

tara-bandu ne’e rasik. Iha kondisaun prelimináriu antes atu aplika lulik hirak ne’e, ema sira ne’e tinan-

tinan sempre ba fó haan ba lulik hirak ne’e ka lae? Tanba atu hamanas hodi sai maka’as liu duké rai no

hisik sira nia lulik hirak ne’e – sei nune’e lulik laiha supranaturál. Ita mós presiza hanete didi’ak katak

sasan lulik hirak ne’e ema hanoin iha memoria ka sasan lulik uza no aplika tanba sira halo prátika iha vida moris sosiál.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

25

Tara-Bandu iha Fatin Urbana Iha fatin urbana, ema mai husi diferénsia no pluralísmu moris modernu no étika kultura oioin, susar atu

tane aas valores normas kulturál no bele aplika iha sira nia moris loroloron. Moris no ezijénsia ekonomia

ne’ebé diferente, estatus sosiál ne’ebé lahanesan, joven barak mak halo urbanizasaun mai kota kapital no

lahatene kontestu lokál area urbana. Oportunidade atu hetan asisténsia sosiál la hanesan ho nivel

edukasaun ne’ebé diferente maka’as iha potensiál tebes sempre kria inveja sosiál. Iha fatin urbana ema

barak mak luta no defende konseitu direitus demokrátiku tuir sira nia vontade ne’ebé dala ruma kontra

konseitu normas kulturais. Ho indikasaun hirak ne’e dala barak afeita prosesu tara-bandu atu la hetan

susesu di’ak.

Tuir entrevista Diretór Haburas dehan – “Dala barak ema kahur sasan ne’e hanesan konseitu ida maibé

presiza haree katak tara-bandu tuir fiar ka konseitu iha prátika tradisionál ba harii pás iha diferente,

porezemplu (1. Tara-bandu no 2. Juramentu), maibé ohin loron ema kahur tiha juramentu ho tara-bandu.

Sasan ne’ebé iha erru boot ba ita ka komunidade sira, involve personalidade polítika importante hodi

promove, dala ruma dalan ne’ebé la ajusta ho prátika istoriku tara-bandu ne’e rasik ne’ebé bei’ala sira

rai hela ba ita. Juramentu ne’ebé uluk bei’ala sira halo fahe ba parte rua henesan tuir mai:

• Sumpah Kesetiaan (juramentu ba fidelidade) iha tempu bei’ala sira ba halo funu, porezemplu

FALINTIL halo iha tempu funu rezisténsia no RENETIL sira halo iha tempu klandestina ho modelu

hemu raan;

• Sumpah Perdamaian (juramentu ba pás), juramentu hodi hakotu prosesu todan ida, juramentu nia

prosesu kontinuasaun ne’ebé mai husi juramentu fidelidade leten.

Konseitu hirak ne’e komesa iha fallansu iha prosesu aplikasaun, porezemplu grupu arte marsiais ka

modelu grupu asosiasaun seluseluk agora komesa uza sasan balun ne’ebé importa husi liur hodi hametin

sira nia juramentu ne’ebé la’ós mai husi sasan tradisionál husi rai ka fatuk lulik ruma, uma lisan lulik ka

klan ida, estatua lulik ka seluseluk tuir kustume fiar ema timor nian hodi hatuur abut. Sasan ne’ebé uza

iha prosesu juramentu laiha abut ne’ebé metin, tanba durante ne’e ita la rekoñeseu katak sasan hirak

ne’e ita kahur hela.

Preokupasaun boot tara-bandu ne’ebé aplika iha fatin urbana susar tebes atu alkansa objetivu hodi

minimiza risku tendésnia konflitu. Tuir komentariu Ministro Justisa, Prezidente Komisaun F Parlamentu

Nasionál, Diretór Haburas no autór sira seluk hato’o katak ita bele implementa tara-bandu maibé presiza

halo peskiza klean hodi hatene fiar oioin ne’ebé eziste iha kota urbana ne’ebá pluralismu ema mai husi

fatin no karakterístiku oioin. Tanba ne’e prátika tara-bandu ne’e mai husi konsensuál komún ida husi

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

26

uma-kain lubuk iha uma-lisan ida ka uma-lisan lubuk ida husi knua ida ne’ebé fiar ba fatin ka sasan lulik

ruma ne’ebé refere liubá fiar supranaturál ida ne’ebé partisipa iha prosesu ida ne’e.

Bainhira sosiedade ida foin mak harii ka ema foun ruma mai tán helan iha fatin ne’e, ema ne’e ladún

kumpriende kontestu fatin ne’e – porezemplu fatin no sasan lulik ne’ebé ema rai-na’in fó fiar ba lulik

hirak ne’e. Prosesu tara-bandu tenke halibur ema rai-na’in sira iha prosesu inísiu diskusaun to’o

implementasaun atu bele identifika sasan lulik sira tuir kustume fiar ema orijinál husi fatin ne’e, ita hotu

fiar katak tara-bandu bele rezulta objetivu ba minimiza tendénsia konflitu. Ezemplu iha Suku Kamea

komunidade fahe ba parte rua – (1. Ema orijin sira, 2. Ema husi Laga mak barak liu iha ne’ebá) ka ema

oioin husi distritu 13 ho sira nian fiar no uma lulik ketaketak, karik ema Laga de’it mak halo tara-bandu,

sira bele iha antusiasmu atu implementa. Sira rasik de’it mai tuur hamutuk halo serimonia tara-bandu no

haan hamutuk no fahe malu maibéabut la metin tanba la halo tuir sasan lulik iha fatin ne’e no iha espiritu

fundamental. Tanba ne’e presiza envolvimentu ema orijin sira atu bele hamulak ba rai, foho no sasan lulik

iha fatin ne’e hodi metin no ema oioin ne’ebé mai hela iha fatin ne’e iha konsiderasaun atu fiar no

respeitu.

Tara-bandu bele forti karik mai husi kontratu sosiál ida ka kontratu polítika ida, iha potensia ba kria

konflitu ka diferénsia ideia entre komunidade tanba sira balun sei fiar aas ba prátika tradisionál no susar

atu halo mudansa iha tempu badak. Ita presiza tempu naruk hodi hatuur sistema ne’e no halo mudansa

ne’ebé signifikantes, porezemplu ita halo lei ida no derepente halo mudansa prátika tara-bandu – ne’e sei

hasoru difikuldade boot no defisil atu aplika, maibé presiza tempu naruk. Tuir loloos metodu intervensaun

presiza liuhusi edukasaun ruma sai sasukat importante katak ba futuru konsiênsializasaun mak ita presiza

hametin, se lae ita inventa sasan. Baze fundamental ba tara-bandu mak‘estrutura sosiál’ mak ita kontra

parte balu maka estrutura sosiál ne’e rasik la vale ida ba kondisaun agora atu aplika tara-bandu ne’e

rasik. Tanba ne’e labele halo mudansa radikalmente ba sistema tara-bandu ne’e karik la liuhusi

edukasaun ruma hodi konsiênsializa ema ka sosiedade ida.

Espesializasaun tradisionál hanesan (ema matan dook, tuli-mate, ema kera udan/bolu udan etc.), karik

mak ita kria entre sira kontra malu, posivel katak estrutura sosiál la forte, tanba espesializasaun

tradisionál sai nu’udar indikador sira ba aplika prátika tara-bandu. Leasson learn husi tara-bandu, iha

sosiedade tara-bandu la’ós politikamente jenériku maibé iha sosiedade ida presiza haree tuir istória sira

derivadu husi uma lisan ida ne’ebé hatuur iha knua ida. Ideia pozitivu – ‘tuir hau nia hanoin ka ideia iha

buat rua – (1. Lia-na’in husi kada subdistritu nivel territóriu ba hotu iha Dili hodi halo serimonia boot

reaplikasaun tara-bandu, hamulak ba lulik natureza rai ida ne’e atu bele minimiza konflitu; 2. Kota

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

27

urbana iha mudansa moris sosiál avansadu liu, tanba ne’e ita nia lei inan konstitusional refere ba lei

kriminál tenke forte, labele ohin ita kaer horsida lokraik husik fali, entaun halo ema la tauk no kontra

beibeik ba lei ne’ebé vigora iha rai idak ne’e’14.

Koñesimentu kona-ba Mapa Dili Situasaun iha Dili iha diferente, uluk iha reinu importante rua mak kaer area Dili ida ne’e porezemplu

(parte Leste Bidau ka tetuk no parte Weste mak Motael), iha rai hun Dili balun relasaun kesi hela Aileu,

balun kesi hela relasaun ho Laklo Manatuto. Tanba ne’e ita presiza haree mapa didi’ak influénsia reinu

hirak ne’e tanba ita halo tara-bandu iha Dili mak ignora ka foti salah ema ruma ne’ebé lahatene istória rai

Dili ida ne’e mak ita halo dimensaun foun ida ka inventa de’it. Ita ba fatin lulik ida, presiza halo tuir

prosesu rituál hanesan serimonia oferta sakrifisiu hanesan (oho animál, tua, no sasan tradisionál etc.)

Nu’udar prosesu rituál ida atu fó haan ba lulik hirak ne’e, porezemplu tempu sau-batar, ko’a hare, tempu

halo no inagura uma lulik, tempu tuli-mate, tempu kore-meta no seluseluk tán. Ne’e hatudu katak fatin ne’e tuir komunidade ne’ebé hela no iha fiar nu’udar fatin sagradu.

Embora fokus grupu ne’ebé iha duvida boot ba aplikasaun tara-bandu iha fatin urbana, perspektiva

alternativu ne’ebé hetan husi prátika tara-bandu inklui Haburas katak tara-bandu klaru bele aplika iha

fatin urbana maibé sira presiza sensitivu dezeña ho tempu no halo sosializasaun ba sira ne’ebé atu aplika.

Presiza rekursu oioin ne’ebé sufisiente (umanu, orsamentu, no tempu) presiza tebes atu halo alokasaun

ne’ebé loloos atu bele fó valor no kumpriende komunidade nian ‘istória kustumariu’ identifika

distribuisaun populasaun ne’ebé hela iha fatin ne’e, ho lia-fuan seluk ‘koñesimentu mapa Dili’. Mezmu ké

operasaun iha kontestu urbana, presiza estuda prátika kona-ba tempu kuda aihan no halo kolleta aihan.

Nesesita liu atu halo peskiza klean ba karakterístika kultura komunidade ne’ebé refere no mós relasaun

entre sira– inklui koñesimentu ne’ebé populasaun hela iha sosiedade ida ka area no istória ba sira nia

hahalok no interasaun sira uluk no mós agora – informasaun hetan/fahe husi Ministériu Justisa no Presidente Komisaun F – Parlamentu Nasionál.

Iha perspektiva oioin refere ba solusaun alternativa, iha implementasaun tara-bandu iha fatin urbana

ne’ebé populasaun barak liu, konsiderasaun presiza tebes atu oferese besik liu ezisténsia regulamentu

ne’ebé diferente ba operasaun. Komunidade urbana sira preokupadu ho diferénsia sira ne’e no mós fó

sujestaun presiza dezenvolve regulamentu ne’ebé uniforme iha fatin ne’ebé halo basiza/viziño ba malu.

Iha kazu oioin balu, karik presiza liu suporta administradór subdistritu atu garantia tara-bandu ba suku

ne’ebé viziño ba malu ho uniforme. Xave importante ba ne’e mak reinforsa interese públiku (pás no

estabilidade no mós oportunidade ba ekonómiku) no komprensaun kulturál (lisan) husi parte hotu-hotu husi komunidade urbana iha prosesu ba kaer metin ethno-linguístika no mós ethno seluseluk tán.

                                                            14 Entrevista ho Sr. Amadeu A. (administrador Subdistritu Lauteinu, dia 3 Outubru 2012

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

28

Iha prátika implementasaun ne’e presiza tebes kria koñesimentu husi tara-bandu, formas foun ba tara-

bandu ké inklui grupu sira determinadu. Porezemplu, enkuantu laiha no posivel inklui diferénsia balu husi

kultura tradisionál ka ‘uma lisan’, ka karakterístika ambiente balu ne’ebé limita area ne’ebé ema husi

ne’ebá hahú hela. Tara-bandu iha fatin urbana, bele buka sira nia bensoa/vida nu’udar figura ne’ebé

respeitadu atu bele hatene kada diversidade ezisténsia relijiozas ne’ebé dala ruma eziste no iha kazu nune’e inklui mós reprezentante sira husi relijiaun sira hotu-hotu ne’ebé envolve iha prosesu.

Entretantu la eziste lulik, prátika tradisionál sira ne’ebé komún ba grupu sira hotu, porezemplu halo

sakrifisiu ka oho animál iha kontestu sansaun hemu raan husi animál karau, sei aplika nafatin maski

hamutuk ho símbolu ne’ebé mak modernu liu. Porezemplu símbolu potensia unidade nasionál hanesan (rai

ba nasaun, bandeira, hino nasionál, Maromak, etc.), bele akontese iha aplikasaun tara-bandu ba futuru.

Maski sira la fó fiar ka la respeitu ba supranaturál ne’ebé utilizadu ho tradisionalmente. Dinámiku nune’e

mós bele sai dezeñadu kuandu projeta tara-bandu iha area rurais sira, ne’ebé iha grupus rua husi ethno-

linguístiku, relijiozus, polítikus ne’ebé iha diferénsia mai hodi hakruk ba regras komún/jerais. Enkuantu

símbolu unifikador sira bele aumenta hela oportunidade sira husi tara-bandu ne’ebé ema barak no fiar

oioin (pluralismu) iha kontestu urbana, nota katak susesu tara-bandu kuandu bele maihusi esploradu

partisipasaun husi membrus komunidade ne’ebé muda mai fatin urbana husi sira nia fatin orijinal ne’ebé

sei aas konfiansa no konxiénsia maka’as ba fiar ‘uma-lisan’. Dalaruma bele akontese tanba ema joven

balu mai Dili (area urbana) hodi buka servisu ne’ebé familiarizadu ho tara-bandu iha sira nia distritu rasik,

sira propria no prontu atu respeita tara-bandu ne’e atu aplika iha sira nia ambiente foun. Ne’e bele lidera

“fusaun/mistura” aprosimasaun, fiar ba kultura ne’ebé forsa husi pluralismu ka varidade grupu ethno-

linguístiku sira, partikularmente ba kontestu urbana bele hatudu buat foun no kria formasaun úniku ne’ebé relevante ba ‘multi-grupus’ entre komunidade urbana partikularmente.

Jeralmente, tara-bandu iha area urbana bele halo rekalibradu hodi refleta lokál hanesan (diversidade,

kontestu) no la obriga radikalmente diferente husi tara-bandu iha area rurais, ho haketak karakterístiku

ne’ebé exselente – apropriasaun lokál no lejitimidade – ne’ebé bele halo ba sira nia ‘guia manuál’ ne’ebé

efetivu ba prevensaun konflitu. La surpredentemente/mengherankan, karik implementa iha zona rurál ka

mós urbana, komunidade hotu-hotu subliña ba importánsia propriedade lokál. Susesu tara-bandu mais

provável depende oinsá komunidade sai na’in loloos ba programa ne’e no mós laiha ka lahetan presaun ka

obrigasaun husi parte liur ka ema seluk (lejitimidade lideransa, governu, NGOs etc.). Iha area urbana

partikularmente, nivel partisipasaun jeneralidade mais importante lembra katak laiha asuransi/seguridade

ba formasaun kultura jerál hodi halibur hamutuk ema sira karik tara-bandu hetan mal

konsebidu/rancangan.

Argumentu seluk ne’ebé hetan husi membru konsellu suku Becora no fatin seluseluk katak tara-bandu

ne’ebé aplika ona iha kota kapital ka urbana hanesan reaplika ona iha area Becora Dili, husi hahú to’o

remata halo juramentu la uza ho símbolu-símbolu lulik kultura tradisionál sira maibé oho animál hodi uza

nia raan kahur ho águabenta husi Igreja ne’ebé hetan ona bensaun husi Padre sira. Juramentu sei hato’o

ba Maromak, rai doben timor, bandeira RDTL, hino nasionálde’it maibé la’ós ba símbolu lulik supranaturál

ruma. Informasaun ne’e hetan husi partisipantes FGDs ho razaun katak iha Dili (partikularmente liu iha

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

29

suku Becora) ema mai husi fatin oioin no moris hamutuk ho kompleksu tebes, tanba ne’e susar tebes atu

uza símbolu uma lulik ema ka familia ida nia hodi reprezenta komún ba komunidade ne’ebé iha area

refere. Prosesu tara-bandu husi hahú to’o remata ne’ebé uluk implementa ona, komunidade sira mai hotu

hodi konsentra husi uma fukun iha ai-hun ida hodi halo juramentu hemu raan karau. Bazeandu ho

perspektika ne’e, autór sira lubuk ne’ebé hatan entrevista hato’o katak tara-bandu atu hetan susesu boot

presiza fó importánsia liubá sasan lulik tradisionál, karik ne’e mak sai indikador balu nu’udar ai-satan boot ba susesu ka la susesu tara-bandu iha area urbana, maski iha ona juramentu tuir indikador sira leten.

Dezafius seluk, tara-bandu susar atu hetan susesu di’ak, ho razaun katak entre subdistritu iha Dili ne’ebé

halo baliza ba malu iha diferénsia ezbosu regulamente ba tara-bandu no ne’e susar ema atu halo tuir

liuliu familia ne’ebé besik iha area fronteira, preokupasaun boot seluk maka suku balu ne’ebé besik malu

seidauk implementa aplikasaun tara-bandu. Tanbe ne’e komunidade hato’o ba lideransa governu lokál

(administradór subdsitritu) atu kria ezbosu/draft regulamentu tara-bandu ne’ebé uniforme no aplika ba fatin hotu-hotu, liuliu fatin ne’ebé besik ba malu.

Sakrifisiu animál hodi oferta iha prosesu tara-bandu atu uza nia ain, tilun, dikur, manu liras no mós sasan produtu lokál

sira seluk, bua-malus no sst, nu’udar símbolu bandu nian husi atividade tara-bandu. (Foto liman karuk iha Ermera no foto

liman loos iha Balibo).

Fotografia : Jonathon Novákovic (liman loos) no Edio Mariano (liman karuk), Belun

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

30

IV. Relasaun Entre Tara-Bandu ho Sistema Justisa Formál Relasaun entre ínisiu sistema justisa formál ho justisa informál ka tradisionál oioin ne’ebé kompleksu,

variasaun no dala barak duplika ka sobrepõem/overlapping. Iha era post konflitu agora iha Timor-Leste,

objetivu nasionál ba kria lei justisa formál, inklui mós reforsa justisa no ezisténsia PNTL, bele la la’o

tanba konflitu polítiku no sosiál ne’ebé la’o eziste nafatin bele kontinua rezulta impunidade no violénsia.

Nu’udar tranzisaun, sistema justisa ne’ebé kredibel liu, iha perspektiva luan katak prosesu lei justisa

formál nia funsionamentu seidauk bele la’o ho suave, ema la kumpriende no kazu barak mak la asesu

di’ak ba lei konstituisaun nasionál hodi defende sira nia direitu. Alénde hasoru difikuldade finanseiru,

lojístiku no komunikasaun ba asesu sistema justisa formál.

Perspektiva ne’e komesa aat liu ho insufisiente informasaun hamosu iha komunidade, observasaun povu

iha ona indikasaun katak kazu levanta ba tribunál hodi asesu ba lei justisa formál presiza gastu osan ho

montante mais ou menus $7’500.00 kompara ho osan $100.00 - $200.00 ho prosesu justisa tradisionál

liuhusi tara-bandu. Ho kondisaun ne’e dala-ruma halo defamasaun ka esplorasaun ba povu ki’ik sira

ne’ebé kbiit la’ek. Preokupasaun seluk husi respondente sira iha peskiza mak kazu barak liu no arkivu iha

tribunál rekursu no konflitu aumenta, tanba ne’e sira presiza rezolve lailais ho mediasaun kultura ho lei

tradisionál, importante presiza hatumuk ho Igreja. Maibé presiza hatene loloos katak tara-bandu ne’e atu reinforsa ka halo kompletamente lei justisa formál ka simplesmente hamate?

Bazeia ba ba entrevista ho xefe suku Daudere Sr. Francisco Morais hato’o katak, perspektiva jerais ba

asuntu lei justisa informál no formál, porezemplu ‘problema violénsia doméstika hanesan baku malu entre

feen ho la’en ka inan/aman baku oan sira ami rezolve tuir ami nia kapasidade. Bainhira ami nia

kapasidade la to’o ona atu rezove, maka ami entrega ba polísia sira hodi rezove tuir lei formál. Maibé ami

nia esperiénsia durante ne’e kona-ba violénsia doméstika ladún iha relevansia atu tau iha prosesu tara

bandu’. Prosesu ne’e interesante loos depois ekipa peskizador Belun halo konfirmasaun atu hateten loos

ka laloos liuhusi entrevista ho Ministro Justisa hetan informasaun hodi fortifika katak violénsia doméstika

mak kategoria ‘krime públiku’. Sei nune’e ita bele foti konkluzaun katak halo tara-bandu ho nia

regulamentu ba ne’e refere liubá lei tradisionál ba halo prevensaun antes hodi minimiza violénsia

doméstika maibé la’ós uza lei ne’e hodi uza ba rezove tanba iha ona lei formál katak violénsia doméstika

tama ba kategoria krime públiku. Diferénsia entre lei tradisionál no lei formál, ba tradisionál mak dala

barak ba asuntu sansaun suspeitu la selu kotu no iha posivel no flexibilidade atu bele halo negosiasaun bazeia ba fiar no lisan, maibé ba lei formál la halo negosiasaun (penawaran).

Tara-bandu Suporta Lei Formál Nu’udar Vantajen Bezeandu ba rezultadu peskiza hetan opiniaun públiku hatudu katak relasaun tara-bandu ne’ebé

dezenvolve no kria lei kustumariu tradisionál ho justisa formál iha realidade moris loroloron hanesan (fó

apoiu ba prosesu justisa formál atu sai di’ak liután). Entre lei rua ne’e sempre la’o hamutuk hodi

kompleta malu no kria ambiente ba sosiedade ida atu iha asesu di’ak ba justisa, depende situasaun konflitu ne’ebé akontese.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

31

Komunidade ne’e iha ona asesu ba justisa, klaru problema ki’ik ka boot iha posivel bele rezolve lalais la

levanta to’o tribunál hosi minimiza risku konflitu. Tanbe ne’e tara-bandu ho nia aplikasaun ne’e di’ak

bele kria harmonizasaun sosiál, nune’e mós ho lei tradisionál hirak ne’e ema ka familia atu halo tuir no

mós bele fó oportunidade ba sidadaun ka sosiedade atu iha konxiénsia aas no haburas valores justisa

tradisionál ho justisa formál) iha nasaun idak ne’e. Parte rua ne’e la’o tuir ida-idak nian nivel kazu atu bele rezolve ho media ne’ebé relevante.

Perspektiva ne’ebé mak razoavel hetan husi ema oioin ne’ebé entrevista no envolve iha FGDs sira hato’o

katak iha posibilidade uza lei tradisionál hanesan mata-dalan hodi fortifika ba lei justisa formál, ne’e

signifika katak lei Konstituisaun Timor-Leste la’ós mai husi adopta tomak lei kultura husi rai ka nasaun

seluk porezemplu (Indonézu, Portugal, Brasil ka Amérika etc.), maibé lei mai husi povu relasiona ho sira

nian fiar ka tradisaun. Atu nune’e lei justisa formál ne’ebé mak Timor-Leste uza mai husi lei tradisionál

ne’ebé eziste iha rai ida ne’e no aplika lei ne’e tuir kontestu moris sosiedade Timor-Leste. Presiza

rekoñese katak uzus lei tradisionál dala barak rezolve kazu konflitu iha komunidade ate-ké pontu vítima la hato’o nian keixa ba tribunál.

Entrevista ho Sr. Babo – ‘Ministériu Justisa hola parte no envolve hela iha prosesu ‘Tráfiku Umanu’ nian,

agora dadaun ami halo ezbosu ba asuntu rua, porezemplu lei alternativu rezulusaun ba disputa liuhusi

mediasaun no albitrasaun uza lei tradisionál no justisa formál. Tanba lei parte rua ne’e la halai ketak no

la diferénsia dook. Tanba ne’e maka ita tenke tetu didi’ak atu uza parte ne’ebé, ida media alternativu ba

disputa ilegál no disputa legál, orijinálmente lei kona-ba uza kustume no prátika ne’ebé besik liu iha

familia ida-idak nian. Mediasaun disputa alternativa ne’e kona-ba ema iha problema ne’ebé uza rezolve la

ho prosesu tribunál. Ho hanoin ida atu bele haree iha nasaun boot, porezemplu (Ex-juiza sira kria fali

instituisaun foun hanesan ‘Lembaga Bantuan Hukum ka asosiasaun asisténsia jurídika’). Iha nasaun

hanesan (Indonézia, Singapura, Amérika no etc), emprezariu no emprega boot sira uza instituisaun ne’e

hodi rezolve disputa rai no problema oioin, duké sira ba iha tribunál hodi tempu naruk. Sira liuhusi

albitrasi hodi rezolve problema sira ne’e, maibé uza lei ne’ebé vigora hodi tenke foti desizaun klaru ho

forsa legál’.

Foti ezemplu ba kazu ne’ebé babain akontese iha komunidade, ema na’in rua iha konflitu, ema ida oho

tiha ema ida seluk, sira hakarak rezolve familia, ne’e labele tanba kazu krime boot, tenke lori ba asesu

justisa formál. Maibé tenke rezolve tuir lala’ok kultura iha parte balun porezemplu halo tuir kustume

kultura katak suspeitu nia familia presiza fó apoiu ba prosesu funerál ka etc. Pergunta esplisitamente husi

ekipa peskidador ba partisipantes FGDs - ‘kazu barak ema refere liubá ba lei kultura tradisionál atu

rezolve, karik ne’e mak akontese beibeik maka ema barak mak abitua ona prosesu ne’e no lakohi atu

asesu ba lei justisa formál? Responde ho espontanidade husi partisipantes katak – ‘dala ruma ne’e loos ho

razaun katak ema, familia ka la bele asesu di’ak ba lei justisa formál.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

32

Tara-Bandu nia Kontradisaun ho Lei Formál Nu’udar Dezvantajen Komunidade abitua ona ho espresaun a termu ‘bikan ho kanuru kona malu’, politikamente tara-bandu

nu’udar demokrasia tradisionál, ema iha direitu atu ko’alia halo/fó asaun ruma relasiona no regulamentu

tara-bandu, liuliu uza hodi bele rezolve kazu violénsia doméstika. Porezemplu feen ho la’en baku malu,

bele uza lei kustumariu tradisionál hodi atu rezove, kazu nune’e dala barak rezolve iha uma laran de’it

entre feen ho la’en karik kazu boot liu mak sira hafoin refere ba lider aldeia ka suku sira. Maibé problema

tama iha envolve violasaun fízika, ne’e refere ona ba kategoria orijinál nu’udar kazu krime. Entretantu

nune’e, sei no dala barak akontese kazu públiku, familia ka feen prefere liu ba kazu uma laran no rezove

tuir lei kustumariu tradisionál no la bá keixa polísia tanba sira nia dezafius mak ne’e, feen barak mak sai

vítima no laiha kbiit atu hato’o keixa ba polísia ka tribunál ho preokupasaun ba problema bele sai ba boot

liu (feen ho la’en fahe malu ka diborsu), ho situasaun ida ne’e dala ruma polísia no ema kaer lei legál sira lahatene.

Dezafius sira seluk, povu dala ruma seidauk kumpriende di’ak kona-ba kazu semi públiku no públiku,

presiza tebes halo sosializasaun atu nune’e ema hotu bele kumpriende hodi hato’o keixa ka levantamentu

kazu, atu nune’e polísia bele halo investigasaun. Maski nune’e dala ruma akontese mós keixa mai husi

vítima rasik ka mai husi ema seluk ne’ebé hatene akontesimentu violénsia ne’e, polísia iha dever atu halo

investigasaun. Fortifika katak tara-bandu bele eziste ho lei kustume kultura ne’e bele la’o maibé desde ké

la kontra pozisaun ba lei justisa formál ne’ebé vigora iha Timor-Leste. Maibé presiza fó konsiderasaun ho

preokupasaun balu, karik ema ka familia iha sosiedade abitua ona atu uza konseitu lei tradisionál ida

ne’e, ema atu dook aan husi justisa formál.

Dezafiu Sira Husi Reaplikasaun Tara-Bandu:

• Revitaliza tara-bandu bazeia ba kontestu lokál no dinámika dezenvolvimentu;

• Ameasa ba fiar tradisionál sira;

• Kontra valores entre grupu ezisténsia iha komunidade (grupu arte marsiais mai husi liu no grupu

arte marsiais lokal, sst);

• Kodefikasaun tara-bandu ne’ebé la minimiza konteudu kompleksu no perspektiva tradisionál

(siklikal vs linear);

• Integra iha lei no ‘mainstreaming’ iha polítika;

• Revitalizasaun no la’ós projektu;

• Debate permanente entre autores/ajensia sira ne’ebé interese iha asuntu tara-bandu ne’e,

ezemplu debate akademika/paper.

1. Lisaun Tara-Bandu ba Justisa Tradisionál Tara-bandu ne’e hanesan ‘guia ka mata-dalan’ ida atu uza ba rezolve problema liuhusi mediasaun,

diálogu, fasilitasaun iha povu kraik maibé nia la vigora ba asuntu hotu-hotu iha territóriu nasionál. Tara-

bandu nu’udar ‘forma-litígio/proses pengadilan/tuntutan hukum’, alternativu letíjiu tradisionál ne’ebé

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

33

forma hodi uza nu’udar prosesu ba rezulusaun konflitu iha sosiedade ida bazeia ba konkordansia komún.

Tara-bandu ne’e eziste desde ita nia tempu antigu avon sira no aplika hodi tesi lia iha sosiedade ba asuntu

kazu kriminais. Iha tempu ukun governu koloniál Portuques, tara-bandu kontinua aplikahodi reforsa

sistema governasaun iha nivel suku iha territóriu Timor-Portugál oinsá atu bele hatan susesu di’ak. Iha

tempu ne’ebá tara-bandu halo hodi fó kontrolu ba sidadaun Timor-Portugál hodi hakruk no hala’o sistema

governasaun. Uluk iha tempu Indonézia, tara-bandu aplika mós ba kazu sivíl, iha lei Indonézia rasik fó dalan luan tebetebes ba aplikasaun tara-bandu nu’udar prosesu ida ba rezolusaun konflitu.

Lei ne’ebé kria iha tara-bandu, bele uza mós ba asuntu ‘kazu sivíl no kazu kriminál (pidana no perdata)’

no fortifika katak iha lei ‘konstituisaun Republika Timor-Leste artigu 2 pontu 4 nia hateten katak Estadu

rekoñese rekursu kustumariu lei tradisionál, desde ké nia la kontra lei justisa formál’. Kontra lei iha

regulamentu tara-bandu klaru mós katak kontra lei konstituisaun tanba iha ita nia lei rasik mós fó dalan

ka oportunidade ba aplikasaun ba tara-bandu. Tuir kontestu reál iha komunidade, ema barak mak uza

regulamentu tara-bandu nu’udar lei tradisionál ba rezolve sira nia problema oioin husi uma laran to’o fali problema sosiál entre ema ho ema seluk iha komunidade ka entre grupu ho grupu no etc.

Ministro (Sr. Babo) rekoñese katak to’o agora tara-bandu seidauk iha estatutu formál ne’ebé maka atu

bele regula kazu hotu-hotu iha komunidade. Tanba presiza servisu hamutuk, agora dadaun Ministériu

Justisa servisu hamutuk NGO internasionál balu durante ne’e halo hela peskiza hodi dezenvolve ezbosu ba

asuntu ne’e. Ezbosu ne’e ita sei presiza estuda nafatin tanba ita lahatene hodi bele defini loloos (batas-

batas ka limitasaun sira) hodi aplika ba rezolve kazu konflitu iha komunidade. Atu aplika tara-bandu ne’e

labele halo komplikadu ka tau hamutuk asuntu rua (asuntu refere ba kazu kriminál sira no asuntu konflitu

babain entre familia uma laran). ‘Hau hanoin ita bele respeita lei tradisionál iha regulamentu tara-bandu

iha komunidade no presiza tebes atu bele kontinua até ké pontu lei tradisionál ne’e la kontra lei justisa

formál tuir konstituisaun nian no halo divizaun entre lei rua ne’e. Presiza hatene karakterístiku lei kustumariu husi tara-bandu iha tempu uluk ba impozisaun morál bazeia ba ema nian konxiénsia’15.

Iha akordu tenke respeita no aplika iha moris loroloron, maibé karik ita ko’alia de’it akordu hanesan

adverténsia legál, maka di’ak liu lei kustumariu iha regulamentu tara-bandu nu’udar akordu bazeia ba

konkordansia komún komunidade ida ka liu maka presiza tebes no importante lei ne’e tenke halo eskrita

hodi ema hotu bele lee no aplika didi’ak no la iventa. Forma eskrita lei ida ne’e, kuandu ba futuru mai ita la viola maibé ita bele uza hanesan lei báziku hodi fortifika lei formál.

Atu bele alkansa harmonizasaun sosiál iha komunidade, sistema ka lei tradisonal liuhusi nahe biti boot

kompara ho justisa formál. Lia-na’in mós hakarak problema ida tenke rezove liuhsui nahe biti boot katak

tenke tuir kultura tradisionál iha tempu bei’ala sira nian ne’ebé ho nia orijinalidade rasik atu nune’e ratu-

ratu ka lia-na’in sira tuur hamutuk hodi rezove problema tuir tempu antigu nian no halo dadolin ho lia

                                                            15 Entrevista Ministro Justisa Sr. Deonisio Babo, 22 Outubru 2012, Kaikoli, Dili, Timor-Leste

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

34

materna kultura nian tanba maioria ema iha suku laran, sente hanesan iha relasaun familia boot nu’udar

fetosaa-umane. Ho indikasaun ne’e problema ka krime babain rezove tuir sitema familia nian.

Tuir entrevista no FGDs ho komunidade no autór oioin fó opiniaun, sira kria rasik regulamentu tara-bandu

nu’udar lei tradisionál maibé presiza hetan protesaun husi lei formál espesífiku ruma ne’ebé eskrita husi

Ministériu Justisa hodi fó legalidade ba prosesu ne’e. Nune’e mós bele deskreve tarefa ne’ebé impotante

tebetebes ba komunidade atu hala’o ka aplika. Durante ne’e liuhusi konsesuál juramentu de’it maibé

la’ós ho lei eskrita ne’ebé iha baze legál ne’ebé forte. Sira mós hato’o ba MoJ atu bele haruka ema

matenek na’in kona-ba lei hodi estuda regulamnetu tara-bandu, nune’e lei tradisionál ne’e bele forti ba

ema no aplika sai nu’udar regulamentu iha komunidade ba moris orden sosiál. Iha oportunidade ne’e

ekipa peskizador halo kedas konfirmasaun ba Ministru Justisa kona-ba asuntu ne’e.

Atu lei tara-bandu ne’e forti, tuir mai argumentu pozitivu balu husi (Sr. Deo) katak presiza Judisiáriu

formál tenke asumi sasan ruma, bainhira kablehan ka lia-na’in sira kria lei no halo referensia ba prosesu

judisiáriu tuir lei formál sira. Tanba lei ne’e kuandu eskrita no deskreve ona no envolve potensi

penalidade kastigu tenke hodi ba prosesu judisiáriu formál. Maibé kuandu ema na’ok sasan hanesan nuu

fuan ruma kasasan seluk, komunidade sira bele rezolve uzu kustumariu lei tara-bandu nian maibé lei

tenke forte maski nuu fuan rua de’it maibé rezolze ho nahe no lulun biti boot atu ne’e ikus mai ema

labele halo tuir fali. Ministériu Justisa presiza kria unidade ka harii departementu ida ho hodi halo

atendementu ‘Servisu Atendementu Lei Kustumariu ninian’. Sira nia servisu mak tenke vizita ba membrus

uma-fukun, Kablehan sira ka ho naran seluk tuir lia materna, lia-na’in sira ka estrutura tradisionál sira

hodi bele halo treinamentu atu ne’e sira rasik bele kumpriende servisu lei tradisionál ninian tuir prinsípiu

legál “konvesaun internasionál direitus umanus” ninian. Tanba presiza mós estuda didi’ak regulamentu

tara-bandu ne’e komunidade halo ona, karik sei indika kontradisaun entre lei tradisionál iha sistema tara-

bandu no lei formál. Porezemplu iha Ermera hamosu regulamentu tara-bandu – (Relasaun Ema ho Ema,

parte III, A, b, “Halo seksuál entre la’en kabenain ho feto klosan ka feto klosan no mane kabenain”, maski

regulamentu ne’e la hatudu iha lei formál.

Sasan ka lei saida mak tenke aplika husi estrutura tradisionál sira, tanba ne’e sira tenke kumpriende

didi’ak, MoJ mós halo monitorizasaun ba lei prátika tradisionál hodi hatene nia vantajen no dezvantajen

ba sosiedade, karik iha prosesu mediasaun ema fasilita hodi buka solusaun maibé iha prosesu la husu ema

atu fó sasin no desizaun laklaru fó kulpa ba ema ho laiha razaun ne’ebé forti, ne’e labele ho indikasaun

katak ema ka familia balu atu sai vítima ba lei ne’e rasik. Tanba ne’e presiza fó treino ba membrus

etrutura tradisionál hanesan lia-na’in sira ba rekezitu minimum hodi halo tuir prosesu oinsá atu bele

rezolve problema uza kustumariu tradisionál ho justu kredibel liu tuir dinámiku ne’ebé iha no forte bazeia

ba prinsípiu konstituisaun RDTL nian.

MoJ tenke reforsa ka halo mudansa ba estrutura (Strengthen or Changing Stractrures) to’o iha baze hodi

aplika lei formál ba kompleta lei justisa tradisionál la’os halo sosializasaun de’it. Ne’e planu ne’ebé aas

tebes iha sistema advokasia. Sira tenke muda estrutura la’ós iha jaksa/prokurador de’it maibé iha

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

35

unidade ida hodi hala’o servisu atendementu asuntu lei kustumariu sira iha nasionál hodi responde

nesesidade iha baze ninian. Porezemplu halo sensibilizasaun, kapasitasaun ba etrutura lei tradisionál ba

kumpriende prinsípiu konstitusionál no mós observa prosedimentu ne’ebé sira presiza halo, porezemplu

hanesan bainhira iha prosesu nahe biti boot presiza iha sasin, iha vítima no suspeitu, autór tolu ne’e iha

oportunidade atu hetan dalan hodi hato’o sentimentu pesoál (autodefeza) ba nia-aan rasik.

Presiza reforsa katak, prátika lei kustumariu ne’e mak ita uza lei mistura husi rai oioin, ita bele halo

lejizlasaun ida atu bele fó dalan prátika lei tradisionál ne’e bele la’o, ohin loron seidauk iha, prátika lei

tradisionál bele dehan aplika la’o maibé prátika ne’e iha konsensuál husi parte ida de’it hanesan babain

aplika ona iha prosesu tara-bandu iha fatin ne’ebé mak implementa ona maibé ba fatin seluseluk iha rai

ida ne’e seidauk aplika, ne’e mós seidauk hetan legalidade husi instituisaun jurídiku Governu nian ka Estadu.

2. Tara-Bandu ho Justisa Formál Lei iha regulamentu tara-bandu bele uza maibé tenke iha legalidade refere ba lei formál hodi bele realiza

iha moris komunidade iha fatin ne’ebé implementa ona tara-bandu. Iha nivel diresaun nasionál direitu

umanus – Ministériu Justisa iha ona pakoti lubuk ida kona-ba sosializasaun no mós organiza hamutuk ho

Ministériu Meiu Ambiente ho ninia Sekretáriu Estadu hodi sira mós halo sosializasaunkona-ba programa

balun refere ba meiu ambiente. Tuir rezultadu entrevista ho Diretór Haburas hato’o katak ‘Estadu

konsensus ida ne’e hanesan kontratu sosiál boot ida mós, ne’ebé envolve ema hotu sai hanesan povu

Estadu tebes, entaun kultura ne’e hanesan kontratu sosiál husi grupus komunidade ki’ik oan balun ne’ebé

sai hanesan riku soin Estadu Timor-Leste nian, tanba ne’e bele dehan katak lei formál ne’e hanesan Lei Konstituisaun da Republika ne’ebé nia fundasaun mai husi lei tradisinal oioin iha sosiedade Timor-Leste’.16

Kazu ne’ebé refere ona ba kriminál haruka ba Ministériu públiku no sei kontinua prosesu ba tribunál no

rezove tuir lei justisa formál ne’ebé vigora, tuir kódigu penál. Iha Ermera antes ba justisa formál,

obrigasaun suspeitu tenke iha multa tuir sansaun kulturál ne’ebé eskrita tiha ona iha regulamentu tara-

bandu ne’e rasik. Dala ruma kazu hanesan violasaun seksuál relasaun ho asuntu dignidade, prefere liu atu

rezolve ho lei tradisionál tuir familia hodi evita mo’e liuhusi prosesu ‘nahe biti no lulun biti’. Entretantu

nune’e, ‘Polísia latolera bainhira rona iha kazu kriminál atu rezove liuhusi mediasaun tara-bandu, lei krime públiku ne’e sei lori ba rejistu iha Ministériu públiku.

Iha diferénsia hanoin komprensaun ema entre konseitu ba prosesu lei tradisionál no lei justisa formál, iha

prosesu justisa formál iha tribunál suspeitu iha direitu atu nonok, maibé iha prosesu tradisionál iha

ezijénsia husi autór dame sira atu suspeitu iha obligatoriu atu hato’o deklarasaun kona-ba asaun ne’ebé

nia halo ba vítima. Prosesu ne’e liga kontestu rezulusaun konflitu no aspeitu direitus umanus karik iha

                                                            16 Rezultadu entrevista ho Diretór Ezekutivu Haburas, 5 Novembru 2012 iha Palapasu Dili.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

36

kontradisaun? Iha Belun nia peskiza, ladún hetan informasaun nato’on ba kestaun ne’e no susar atu foti

konkluzaun.

Violénsia Doméstika Timor-Leste hetan dezafia boot no aas liu kona-ba asuntu violénsia doméstika. Feto iha 36% kaben sempre

hetan ka hasoru violénsia fíziku, seksuál ka hetan emosionál husi sira nia la’en bazeia ba rezultadu

‘Survey Demografia no Saúde iha 2009-2010, ne’ebé mak hakerek husi Kovar (2011). Ho hanoin ba asuntu

ne’e, bele akontese tanba sistema lei informál hanesan tara-bandu bele oferese dalan hodi minimiza

vítima nian terus no mós bele fó kontribuisaun ba konservasaun no mudansa kulturál ba tempu naruk

(longo prazu) ba atendementu violénsia nune’e. Iha kontestu ne’e, Kovar fó argumentu katak “la

sufisiente atu fó atensaun ba faktus lei kustumariu lokál no mós foka liu ba direitu koletivu inves ké

atende direitu individu ne’ebé importante ba funsaun sosiál: Manutensaun ba pás no mós orden sosiál ne’ebé ki’ik- toman no besik liu ba komunidade sira”.

Entretantu nune’e, NGOs sira iha nafatin preokupasaun ne’ebé rasionál kona-ba aplikasaun tara-bandu

relasionadu ho violénsia doméstika, inklui mós katak konsiderasaun vítima no suspeitu sai nu’udar parte

ne’ebé hanesan tenke selu sansaun ba rezolve “disputa” ne’ebé halai sees husi sé mak halo uluk asaun

violéntu. Inísiu karik tara-bandu nia interese liubá alkansa objetivu ba harmonizasaun sosiál iha

komunidade no laiha justisa ba vítima, karik sira entraga liubá lei nia di’ak hodi fó fasilidade justisa no

servisu atendementu barak ne’ebé halo to’o agora husi NGOs lokál no mós autór internasionál ba reforsa

no halo promosaun ba regulamentu lei. Prátika ba tempu medisaun iha kazu violénsia doméstika iha

familia, aldeia ka nivel suku ne’ebé (fasilitasaun husi mane sira ba kazu ne’ebé boot) oferese alternativu

oioin ba vítima husi violénsia. Maski ema balu fiar katak konsensus bele alkansa entre parte ne’ebé mak

halo disputa doméstika, iha nafatin difikuldade iha kontestu lei hodi hatudu faktu katak husi parte rua

ne’e iha ona konkordansia ba malu “rezolusaun”. Buat seluk tán, sistema ne’e karik bele enkoraja ba prepetador sira atu abuza tán vítima ne’ebé hanesan, hatene katak konsekuénsia ne’ebé la aat liu.

Maski nune’e, la’o ho ka la ho mekanizmu informál hanesan tara-bandu, feto iha Timor-Leste

partikularmente hasoru nafatin dezafius sira ne’ebé signifikante hodi iha asesu ba justisa, espesialmente

fó hanoin liubá sira nia dependénsia ba mane sira ba asuntu rendementu ekonómiku no fatin atu hela.

Mezmu ké ba sira minoridade ne’ebé sai vítima ba violénsia doméstika hatene sira nian direitu no aten-

barani hodi hato’o sira nia keixa ba parte polísia, sira nia kazu dala barak lahetan atendementu no vítima

karik tenke filafali ba uma hodi hasoru asaun violéntu ne’ebé boot liu. Kovar hato’o nu’udar komentariu,

foka liubá “kastigu suspeitu” nato’on ona ba tempu agora hodi garantia ka asegura ba vítima violénsia doméstika atu iha asesu ba justisa.

Iha prátikamente, oinsá aplikasaun tara-bandu relasiona ho violénsia doméstika ne’ebé iha variasaun oioin

iha país ida ne’e. Iha grupu komunidade balun afirma katak tara-bandu labele aplika iha kontestu relasaun

ho violénsia doméstika ho hanoin ida katak kazu ne’e ba tribunál ba kategoria kódigu penál Timor-Leste

2009 ne’ebé violénsia doméstika konsidera nu’udar krime públiku. “Violénsia doméstika nu’udar krime

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

37

públiku no polísia la fó toleransia”, tuir komentariu senior membru PNTL katak asuntu ne’e uza hodi sai

nu’udar “Krime semi públiku”. Mesmu ké, komunidade Bidau Santana (Kristu Rei, Dili), hetan apoiu husi

TAF halo modifikasaun ba sira nia ezisténsia tara-bandu hodi refleta lei foun ba violénsia doméstika. Iha

reuniaun akompañamentu liuhusi “konsellu Polísia Komunitáriu (KPK)” husi TAF, deside husi komunidade

atu halo sosializasaun tara-bandu ba kada aldeia iha suku ne’e. Nu entantu, ba tara-bandu ne’ebé

dezenvolve iha 2009, antes halo aprovasaun lei ba violénsia doméstika (VD). Porezemplu ho lei agora

afirma katak krime violénsia doméstika sai nu’udar krime públiku la konsisten hodi uza sesaun ba violénsia

doméstika iha nia sosializasaun. Iha reuniaun KPK reprezentante husi feto sira, ho apoiu husi membrus

KPK espresa katak presiza atu la halo sosializasaun de’it ba parte violénsia doméstik no la’ós atu troka

informasaun relasiona ho lei VD. Ho modelu ne’e bele halo modifikasaun ba tara-bandu, ho prosesu hasai sesaun espesífiku balun no refere ba lei ne’ebé sai nu’udar alternativu atu troka.

Grupu sira seluseluk ne’ebé halo survey bá, porezemplu, membrus komunidade husi suku Poetete (Ermera

Vila), iha diferénsia ne’ebé mak interesante uitoan entre violénsia doméstika ne’ebé rezulta lesaun/kanek

fíziku no violésnia doméstika ne’ebé la rezulta lesaun fíziku (hanesan, debate argumentu ne’ebé

maka’as). Ba sira ne’ebé la rezulta lesaun/kanek, la hetan sansaun maibé ba sira ne’ebé hetan lesaun,

husu ba suspeitu atu selu $50.00 liuhusi tara-bandu ba premeira violasaun (kontradisaun ho lei justisa

formál), embora ema ne’ebé kontra tenke lori ba polísia. Ka hanesan esplika ona diferénsia uitoan ho iha

Becora, violasaun konsidera nu’udar “nivel ki’ik” tenke hetan atendementu ho liuhusi lider lokál, maibé

parte ne’ebé mak konsidera nu’udar “nivel boot” tenke hetan atendementu polísia. Iha ne’e, molok

lesaun akontese, presiza iha keixa sira ba polísia, embora rekoñese luan, iha realidade ne’e depende husi

familia ne’ebé envolve. Fokus grupu diskusaun iha suku Koun afirma katak primeiru violasaun akompaña

ho sansaun liuhusi tara-bandu, depois to’o segundu violasaun, autór ne’ebé envolve tenke lori ba tribunál

rekursu. Iha tempu ne’ebé hanesan, ema ne’ebé hetan entrevista hato’o sujestaun ba sistema rua ne’e

(lei formál no informál) ne’ebé la hanesan no nune’e violénsia doméstika tenke sujere ba tribunál. Nu

entantu, peskiza ne’ebé realiza husi Kovar (2011) hetan no nota katak “maioria (ema timor) prefere liu

kazu nune’e hetan atendementu liuhusi sistema informal (lei tara-bandu), mesmu ké feto sira ne’e hasoru gravemente feridu”.

Suportasaun husi tara-bandu ne’ebé atu uza ba kazu sira relasaun ho violénsia doméstika, karik bele ba

kazu ne’ebé kman, relasaun ho perspektiva romántiku katak violénsia doméstika ne’ebé akontese nu’udar

kauza husi kultura ne’ebé la harmonioza – sinál ne’ebé tara-bandu bele levanta hodi fortifika no fortalese

“morál” ba jerasaun foun tuir mai. Dezafiu ne’e mosu ona, no kontinua akontese, katak informasaun ne’e

nu’udar kazu ne’ebé la kondusivu sufisiente hodi informa “Desizaun-Polítika” kona-ba papél tara-bandu

bele halimar opsaun efetivu ba prevensaun ka minimiza kazu violénsia doméstika sira ne’ebé importante,

dezkobre ka dezmantelar ba kultura ne’ebé silénsiu/nonok iha volta kestaun ida ne’e. Iha kualker kazu,

violénsia doméstika presiza kontinua kompriende nu’udar krime públiku no kazu tenke refere liubá PNTL

no mós fó tratamentu akordu tuir sistema justisa formál. Ba ne’e, organizasaun ne’ebé fó apoiu ba tara-

bandu iha responsabilidade hodi asegura katak tara-bandu sempre konsistente ho lei violénsia doméstiku

Timor-Leste 2009. Alén dissu, tratamentu kazu-kazu violénsia doméstika liuhusi lei de’it (no la’ós liuhusi

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

38

prátika kultura inklui tara-bandu), evita/hadook situasaun ne’ebé ema pesoál nu’udar akuzadu hetan

penalizadu dalarua ba krime ne’ebé hanesan.

V. Tara Bandu no Instituisaun

Organizasaun ne’ebé fó Suporta ba Tara-Bandu Peskiza ida ne’e realiza ho esforsu suporta husi organizasaun oioin hanesan NGOs, Igreja, ajénsia ka

organizasaun internasionál iha esforsu maka’as atu suporta programa tara-bandu iha Timor-Leste. Catholic

Relief Service (CRS), Ba Futuru no Hivos, organizasaun ne’ebé identifikadu nu’udar suportador ba parte

tékniku no orsamentu ba dezeña no implementasaun tara-bandu ba kategoria tolu ne’ebé identifika ona

iha parte I.

Dezeñu no Implementasaun Fasilidade tékniku, liuliu ba NGOs lokál nu’udar autór prinsipál tara-bandu no komitmentu instituisaun ba

futuru, inisiador ba hamosu programa reaplikasaun tara-bandu ho nia regulamentu no sansaun, haree tanba progresu tara-bandu, karik ema haluha tiha ona husi tempu ba tempu.

Iha distritu Ermera, autór importante sira husi instituisaun oioin mai halibur hamutuk hodi halo diskusaun

no konsege hamosu ideia atu bele reaplika ka refortifika tara-bandu no treinamentu. Porezemplu NGO

Kadalak Solimutuk Institute (KSI) no Hametin Demokrasia no Igualdade (HDI) fó treinamentu ba membru

Kablehan sira kona-ba tara-bandu. Atu kompleta koñesimentu ba komunidade sivíl sira maka NGO

internasionál sira iha kbiit husi esperiénsia husi nasaun post konflitu seluk hodi asegura katak mekanizmu kustumariu lei tradisionál bele dezenvolve pás ho efetivu liu.

Autór ne’ebé sai nu’udar xave importante no implementador eziste integradu iha komunidade ida ka liu

hodi tara-bandu bele la’o di’ak mak hanesan (Lider lokál (xefe suku, aldeia), membru konsellu suku (Lia-

na’in, ansiaun, joven, grupu feto, konsellu katuas), Komunidade jerál; Juventude feto/mane; Uma lisan

sira. Iha prosesu dezeña tara-bandu presiza autór nu’udar motivador nune’e mós autór ne’ebé mak

suporta orsamentu ba prosesu ne’e. Sira mak henesan (Lideransa relijiozus, CARITAS Autralia, Belun

liuhusi RPRK, Instituisaun Haburas hamutuk ho UNESCO, Komisaun Eropeia, HIVOS, TAF). Parte Governu

mak hanesan Sekretáriu Estadu Seguransa – Dirasaun Nasionál Prevensaun Konflitu Komunitária (DNPKK),

parte PNTL (Komandante Polísia ho membru sira nivel distritu no sub, Polísia Komunitária), Governu lokál

mak reprezenta Adminstrador distritu no subdistritu ho nia komponentes hotu-hotu. Sira ne’e mak atu

bele fó enkorajamentu ba autór implementador iha fatin ne’ebé refere hodi iha komitmentu ba reaplika tara-bandu desde inísiu no kontinua ba futuru.

Autór importante ne’ebé mak marka prezensa iha tempu ne’e hanesan (Amo Bispo. Don Ricardo) halo Misa

sagrál reprezenta sarani sira husi Igreja Katólika hamutuk ho Presidente da Republika reprezenta Estadu

no sidadaun ofisialmente loke tara-bandu no hato’o diskursu no mó sai testamuña iha Ermera ne’e sinál

pozitivu atu povu bele iha konxiénsia ba halo tuir aplikasaun tara-bandu hodi halo mudansa ba sira nia

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

39

moris ka minimiza tensaun konflitu. Agora dadaun sistema tara-bandu halo hodi fanun fali no fortifika

normas kulturais uluk no konsege implementa hamutuk ho parte oioin, porezemplu iha Ermera mak

hanesan primeiru distritu ida iha Timor-Leste hala’o reaplikasaun Tara-Bandu, realiza iha suku Estadu, dia

27 Fevereiru 2012 liubá halo noformasaun grupu Kablehan, ne’ebé hetan partisipasaun másimu komunidade husi suku 52.

Fundasaun Haburas nian planu ba oin, programa planu estratéjia ba futuru hodi reforza revitalizasaun

tara-bandu atu sai di’ak liután hamutuk ho doadores seluseluk no Belun rasik. Tuir Diretór Sr. Deo nian

honoin katak, Haburas nian ultimu estratéjia ida ka tema programa importante mak ‘revitalizasaun tara-

bandu’, parte importante tanba ne’e sempre orienta ekipa espesial iha Haburas atu hala’o programa

aplika prátika tara-bandu tenke kuidadu tebes bazeia ba sasan orijinál tuir fiar ka kustumariu tradisionál

timor nian no la inventa konseitu tara-bandu tuir versaun seluk. Agora Haburas servisu konsentra liu iha

distritu Ainaro, Lauteinu ba subdistritu Tutuala no Likisá, ko’alia ho komunidade ka konsellu suku oinsá

atu revitaliza tara-bandu. Iha Tutuala ko’alia tiha ona ho membrus konsellu suku atu fó ideia no provoka

sira atu bele komesa hanoin oinsá uma lisan ka ratu hotu-hotu iha zona ‘Parke Nasionál Konis Santana’

halibur malu hodi halo diskusaun profundu oinsá atu tau matan ba fatin lulik sira hotu nu’udar prosesu ba

prezerva lulik iha fatin ne’e hodi lulik nafatin ba futuru jerasaun foun sira. Sr. Deo iha fiar katak konseitu

husi Fataluku modelu tara-bandu iha diferénsia uitoan kompara husi fatin seluk maibé kuandu ratu hotu

mai hodi halo konsensus boot ida ne’e modelu tara-bandu ida ne’ebé esensiál liu no forti ema atu halo

tuir tanba sira iha fiar kultura ne’ebé metin tebes. Iha Likisá servisu hamutuk ho suku barak loos,

porezemplu suku Loihata, Loidae, suku Watubou – Maubara iha lagua, NGO Haburas kria tiha ona sentru turismu, no fó orientasaun ba komunidade atu labele tesi ai iha foho no tasi ibun.

NGO Belun simu ona proposta lubuk ida husi parseiru Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) kona-

ba reaplikasaun programa tara-bandu iha sira nian fatin. Proposta balun Belun fó ona aprovasaun liuhusi

diskusaun klean no preparasaun atu haklaru objetivu proposta ne’e no fó ona orsamentu ba Rede

Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) nivel subdistritu hanesan rede iha subdistritu 4 iha Ermera,

subdistritu Cristo Rei, Metinaro iha Dili, Remexiu no Aileu Vila iha Aileu, Lauteinu. Husi subdistritu balun

ne’ebé mak agora dadaun rede nian proposta Belun simu tiha ona mak Subdistritu Tutuala ne’ebé iha prosesu diskusaun ona.

Governu bazeia ba rezultadu fokus grupu diskusaun ho membru konsellu suku Becora subdistritu Cristo Rei

hato’o katak komitmentu Govenu atu suporta no hamutuk ho komunidade atu implementa prátika tara-

bandu durante ne’e mamar liu. Bainhira iha problema ka konflitu akontese iha fatin ida foin Govenu sira

mai habesik povu atu halo tara-bandu hotu tiha Govenu mós sees, laiha esforsu atu akompaña tara-bandu

ne’e to’o tempu naruk. Iha parte seluk ema nia sentidu ka fira ba tara-bandu seidauk metin loloos iha

komunidade tanba ne’e dala barak aplikatara-bandu maibé lahetan susesu di’ak, ne’e impaktu husi inísiu koordenasaun ladún la’o di’ak.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

40

Knaar PNTL Liga ba Tara-Bandu Bazeia ba entrevista ho komandante polísia, iha Gleno, Letefoho, Lauteinu, Remesiu, Aileu Vila hato’o,

programa tara-bandu atu bele la’o di’ak maka presiza envolvimentu másimu husi instituisaun Polísia

Nasionál Timor-Leste (PNTL). Sira nia papél no responsabilidade mak hanesan – (tane aas regulamentu

tara-bandu no aplika iha moris sosiedade, Uza regulamentu tara-bandu hodi bele rezolve kazu ne’ebé ki’ik

no iha ona konkordansia atu uza mediasaun kulturál. Kazu ne’ebé boot no indikasaun ba kriminál (krime

públiku) bele levanta ba tribunál rekursu. Iha Ermera membru polísia sira mós fó treinamentu ba membrus

Kablehan relasaun ho sira nia papél no resposabilidade nune’e mós asuntu direitus umanu. Atu nune’e

bainhira ba atende kazu konflitu labele kria fali konflitu foun entre sira ho komunidade ne’ebé iha

kontradisaun ho regulamentu tara-bandu. Iha Becora lider lokál sira konvida parte polísia ne’ebé iha

koñesimentu ba lei atu envolve direta ba kria ka hakerek lei regulamentu tara-bandu.

PNTL rekoñese katak tara-bandu suporta tebes servisu polísia Komunitária, ema sira ne’ebé sai autór ba

konflitu liuliu ba vítima hato’o keixa ba membrus seguransa sivíl hanesan Kablehan iha distritu Ermera no

iha distritu ka subdistritu seluk hodi bele tuur hamutuk ho lider lokál ba rezolve kazu konflitu. Karik

prosesu arbitrajen mak laiha konkondarsia ba solusaun maka kazu ne’e bele levanta ba tribunál liuhusi

relasaun servisu polísia Komunitária maibé presiza hetan koñesimentu aútoridade lokál (lia-na’in), xefe

suku no aldeia. Ezisténsia Kablehan fó ezemplu di’ak tebes, servisu hamutuk ho parte Polísia, ne’e

nu’udar mudansa ba sistema seguransa umana iha distritu ne’e, espera ne’e sai ezemplu pozitivu hodi

distritu seluk bele banati tuir.

Iha limitasaun ba kapasidade no influénsia husi seguransa sivíl (Kablehan no seluseluk) ba hala’o sira nia

knar, servisu balu susar ba Kablehan sira atu hala’o, porezemplu iha kazu ruma iha sira nia area labele

diretamente foti asaun atu kaer suspeitu ho kuantidade ema barak. Kablehan ka seguransa sivíl sira seluk

sira sempre liga ho parte polísia no fó informasaun uluk hodi parte polísia mak tuun ba halo asaun.

Kondisaun ne’e mós aplika iha distritu balun ne’ebé bainhira Belun entrevista ho parte polísia hanesan iha

Aileu Vila, Remexio, Lauteinu, maski lahanesan iha Ermera forma ekipa ‘Grupu Kablehan’ atu servisu

relasaun direta ho polísia. Entre tantu nune’e iha fatin balun nota iha peskiza ne’e katak ezisténsia

servisu polísia nasionál sei hatudu pasivu tebetebes relasaun ho asuntu implementasaun ba reaplikasaun tara-bandu.

Komandante Polísia Distritu Ermera hato’o, PNTL hamutuk parte Igreja vizita pastoral lidera husi Amo

Padre Pároku, servisu hamutuk ho lider lokál (xefe suku, xefe aldeia), lia-na’in sira no membrus Kablehan.

Planu fulan-fulan halo sosializasaun no sensibilizasaun programa tara-bandu ba komunidade to’o nivel

suku. Parte polísia (uza osan uitoan husi Komadante Sr. Arnaldo) hodi prepara hahan hanesan foos,

supermi no hahan lokál husi komunidade hodi tein no han hamutuk, ladún uza orsamentu boot ba halo

sosializasaun. Polísia hato’o ona proposta ba Ministériu Solidaridade Sosiál atu husu apoiu ba hahan. Sinál

pozitivu ne’ebé forti mak interese Polísia ba reaplikasaun tara-bandu hatudu aas liu. Komandante Polísia

Aileu Sr. Lay hata’o katak relasiona ho papél polísia Komunitária ba programa tara-bandu mak atu la’o

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

41

di’ak, nu’udar komandante ida, uza liman-ain hodi tun iha kada suku, aldeia. Forma estrutura servisu hod

tau matan ba violénsia doméstika no insidente asuntu sosiál sira seluk.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

42

VI. Lista Verifikasaun (Checklist) ba Efetividade Tara-Bandu Bazeia ba informasaun ne’ebé halibur liuhusi peskiza idak ne’e, iha ne’e halo lista ba parte lima, uzu

efetividade tara-bandu ba prevensaun konflitu. Rekomendasaun iha parte VII halo identifikasaun ba kada

tipu autór –oinsá loloos sira bele oferese kontribuisaun ba realizasaun objetivu sira iha programa AtReS.

Konsiderasaun ba Kontestu Lokál no Kulturál o Estuda kona-ba ba tara-bandu nia ezisténsia vigora no halo ona implementasaun anteriormente;

o Uza lia materna oioin tuir kontestu fatin ne’ebé refere hodi halo komunikasaun durante prosesu;

o Fó motivasaun ba komunidade atu partisipa ho sira nia esperiénsia ba dezeña tara-bandu iha prosesu, partikularmente iha zona urbana;

o Halo konsultasaun ho lia-na’in liga-bá uzus normas kultura lokál ne’ebé respeitadu, inklui roupa

tradisionál ho tais no mós kaer metin serimonia ne’ebé iha duni nuansa kulturalmente ne’ebé apropriadu;

o Dudu sira atu uza símbolu unifikadu iha area urbana, porezemplu Igreja, símbolu nasaun

(bandeira, rai, hino nasionál etc), tanba iha area urbana ladún eziste lulik husi uma lisan hodi ema

atu fiar tanba (pluralízmu ka heterogêneas éthniku sosiál).

Fasilita Properidade Komunidade no Partisipasaun Grupu Marjinalizadu o Halo konsultasaun luan liu, envolve grupu oioin ne’ebé sei marjinál hanesan (juventude, feto, ema

alizadu sira, relijiaun minoria no ema oioin iha aldeia remotas);

o Envolve membrus komunidade ne’ebé iha konsiderasaun aas- (katuas lia-na’in sira mais importante, lider lokál, lideransa Igreja envolve mós kongregasaun Madres);

o Fó motivasaun no dudu juventude no feto nia envolvimentu ho sira nia knaar no responsabilidade

ba aplikasaun tara-bandu;

o Utiliza ezisténsia rede komunitária sira, porezemplu – Rede Prevensaun no Resposde Konflitu

(RPRKs);

o Garantia nivel partisipasaun másimu iha área urbana sira, inklui mós membru husi grupu lokál sira

hotu.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

43

Fornese Apoiu Finanseiru no Tékniku ne’ebé Adequadu o Garantia suporta finanseiru no téknikal liga-bá prosesu konsultasaun komprensivu molok serimonia

realiza;

o Garantia regulamentu tara-bandu no sansaun sira ne’ebé konsistente relasaun ho lei formál sira, espesialmente ‘Lei Kontra Violénsia Doméstika’, lei báziku ba ambiental no mós kódigu penál;

o Garantia katak regulamentu no sansaun ne’ebé hakerek iha tara-bandu inklui avizu ne’ebé

klarifika katak regras ne’e laiha baze legál formál maibé reprezenta konkordánsia komún ne’ebé voluntariamente entre membrus komunidade iha fatin ne’ebé halo reaplikasaun tara-bandu;

o Asegura katak eziste mekanizmu ne’ebé ho transparénte (ez. relatóriu) hodi maneja osan ka sasan

ne’ebé simu husi ema ne’ebé kontra regulasaun tara-bandu nu’udar sansaun fó ba ema ne’ebé

vítima ka bainhira laiha vítima direta bele kria kaixa fundu ida atu uza ba benefisiu komún maibé la’ós fó benefisiu ba ema pesoál;

o Asegura katak tara-bandu ho nia konsisténsia rekoñese violénsia doméstika nu’udar krime publiku

ne’ebé tenke fó motivasaun no dudu komunidade atu hato’o keixa ka sempre halo konsultasaun ba membru PNTL lokál atu hetan asisténsia liuhusi sistema justisa formál;

o Fó korajen ba komunidade atu halo konsultasaun ho reprezentante legál sira (advogadu,

organizasaun “Legál Aid” ka NGO sira ne’ebé servisu ba asuntu lei no justisa) relasaun ho dezeña no nia implementasaun regras tara-bandu;

o Asegura âmbitu/eskopu jeográfiku no períodu ba tempu kobertu husi tara-bandu ne’ebé klaru iha regulamentu;

o Evita (proibisaun ) atu uza sansaun boot ne’ebé la tuir kbiit ema no enkoraja orienta ema atu uza

osan la’ós ba sansaun de’it maibé uza ba fasilita edukasaun labarik/oan, saúde no nesesidade familia seluseluk;

o Hamenus no hadook apoiu orsamentu eksternál no dudu kontribuisaun másimu husi komunidade (porezemplu ideia, orsamentu, rekursu umanu, rekursu aihan lokál etc.) ba prosesu tomak;

o Uza rekursu finansiamentu diretamente hodi halo implementasaun tara-bandu, karik komunidade

iha fatin ne’ebé refere hasoru difikuldade ba fasilidade ka rekursu ruma hanesan (transporte, maibé la’ós ba selu hahan no aluga fatin);

o Garantia apoiu finanseiru hodi halo sosializasaun tara-bandu ba aldeia imediatamente tuir serimônia ne’ebé halo.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

44

Prátika Komunikasaun no Koordenasaun Transparénsia o Hato’o informasaun ba parte/autór sira ne’ebé iha kompeténsia aas hanesan (Governu lokál,

Ministériu Justisa, PNTL, Ministériu ne’ebé relevante ho advokadu ne’ebé bele iha kompeténsia),

kona-ba prosesu tara-bandu, no mós konvida sira atu envolve diretamente iha prosesu dezeña

planeamentu karik posivel;

o Garantia tara-bandu liuhusi hakerek eskrita ezbosu hodi hatudu transparénsia no konsisténsia iha

interpretasaun;

o Halo koordenasaun ho organizasaun seluseluk ne’ebé fó apoiu ba tara-bandu iha fatin ne’ebé

hanesan ka fatin ne’ebé halo viziño ba malu , liuliu regulamentu ne’ebé uniforme no apropriadu

ba/entre sira hotu (komunidade-baliza) no evita implementasaun tara-bandu sobrepontus ka overlapping;

o Monitoriza no halo evaluasaun ba kada atividade tara-bandu no fahe rezultadu ho komunidade iha

orden prosesu forma efikas, dezenvolve baseline/sistema-baziku no hodi sukat mudansa sosiál

antes no depois tara-bandu (porezemplu, refere liubá estatístiku kriminál, persepsaun pesoál sira, livru ba rejistu sansaun).

Garantia/Asegura-Konflitu Sensível iha Implementasaun no Sosializasaun o Garantia oportunidadee sufisiénte ba membrus komunidade atu sira bele fó (feedback/fó hanoin)

liga-bá ezbosu regulamentu tara-bandu no adapta regulamentu bainhira hanoin sira (feedback) ne’e aseitadu;

o Co-dezenvolve planu hodi halo sosializasaun tara-bandu iha kada suku no aldeia ne’ebé eziste prosesu reaplikasaun;

o Labele realiza serimonia to’o komunidade preparadu loloos no grupu marjinál sira mós iha ona envolvimentu;

o Dezenkoraja ka prevene ba uza interpretasaun arbitrária/akuzasaun (sewenang-wenang) ba regulamentu ka aplikasaun ba sansaun;

o Garantia serimonia rituál no mós hases sansaun ne’ebé karik rezulta kauza halo ema kanek ka moras.

 

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

45

VII. Rekomendasaun

Governu no Estadu 1. Hato’o ba Ministériu Justisa hodi kria planu peskiza relasaun ho serimonia tara-bandu ho ne’ebé

akontese iha nasaun tomak hodi kumpriende oinsá sira nia aplikasaun komplementa ka la

komplementa lei formál;

2. Estabelese “Grupu Servisu” ne’ebé lidera husi Ministériu Justisa hamutuk ho Ministériu

Solidaridade Sosiál. Membrus grupu servisu ne’ebé kompostu husi instituisaun relevante hanesan

(Gabinete Prezidente, Ministériu Administrasaun Estatál, Sekretáriu Estadu ba Meiu Ambiente,

Sekretáriu Estadu Ba Seguransa, Sekretáriu Estadu Ba Promosaun Igualdade, Sekretáriu Estadu Ba

Arte no Kultura atu no mós reprezentante husi Sosiedade Sivíl hodi halo diskusaun iha nivel altu

hodi bele dezenvolve polítika no enkuadramentu legál hodi bele determina papél no mandatu husi lei tradisionál:

a. Grupu servisu ne’e mós iha papél hodi revista filafali ba Quadru legál no polítika hodi

bele tau matan ba regulasaun tradisionál ne’ebé bele mosu iha nivel lokál. Bele mós

konsidera ezbosu lei ba lei tradisionál ne’ebé iha no Quadru Polítiku ba

Desentralizasaun Administrativa;

b. Ho quadru polítiku ne’ebé klaru kona-ba papél lei tradisionál, hafoin konsidera atu

Ministériu Justisa bele estabelese unidade ida ba ‘Prátika Kustumariu’; unidade ne’e

iha papél atu distribui mata-dalan ne’ebé klaru ba komunidade ne’ebé dezenvolve

tara-bandu hodi asegura katak sira nia regras tuir lei formál husi konstituisaun RDTL no

konvensaun internasionál ne’ebé Governu Timor-Leste asina no konkorda;

3. Husu ba Ministériu Justisa presiza halo konsultasaun ho Ministériu Agrikultura no peska bainhira

halo dezenvolve hosi konsellu, no mata-dalan refere liubá ‘umanu ho balada’ (kategoria 2) no

‘umanu ho ambiente’ (kategoria 3) ba tara-bandu.

4. Hato’o ba Sekretáriu Estadu – Diresaun Nasionál Prevensaun Konflitu Komunitária (DNPKK) no mós

(Departementu Nasionál ba Harii Pás no Koezaun Sosiál – MSS) atu suporta asisténsia ba programa

tara-bandu parte asaun konkretu husi rezulusaun konflitu;

5. Governu suporta nafatin liuhusi (Assessor Sosiedade Sivíl) ba organizasaun sosiedade sivíl (NGOs)

hodi implementa programa tara-bandu, maibé organizasaun tenke iha quadru ne’ebé klaru la

inventa programa tara-bandu ne’ebé la bazeia ba fiar ka kustume tradisionál ema timor ninian,

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

46

hodi hatudu nafatin valor kultura timor rasik; Sosializa hanesan suporta, polítika sira no mata-

dalan to’o nivel governu lokál no lider lokál sira;

6. Husu ba Sekretáriu Estadu Meiu Ambiente, projetu ba lei ne’ebé mak prepara dadaun husi SEMA atu lori ba Parlamentu Nasionál presiza iha artigu ruma hodi bele fortifika lei tara-bandu;

Komisaun Organizadora ba Tara-bandu no Autoridade Lokál 1. Halo konsultasaun ho rai-na’in sira atu bele tetu didi’ak perspektiva komuniudade akontabilidade

lokál antes atu dezeña no reaplikasaun implementasaun tara-bandu ho inkluidu segmentu hotu-

hotu iha komunidade inklui feto sira no grupu marjinál seluseluk, no mós ema sira ne’ebé hela iha aldeia rurál;

2. Fó treinamentu konsultasaun inklusivu ba rede no mós abilidade ba fasilitasaun molok buka ajudamentu ba tara-bandu;

3. Asegura regulamentu tara-bandu, através liuhusi kontaktu koordenasaun ba autoridades nasionál

ne’ebé apropriadus (inklui Ministériu Justisa ka advogadu husi NGO sira ne’ebé kaer asuntu justisa legál, UNDP ka orgaun kompotente sira seluk), katak tara-bandu la kontra lei formál;

4. Aplika sansaun sira ho forma transparénte no konsisténsia ho orientasaun ka guia tara-bandu ho loloos.

Lia-Na’in no Lider Komunitária 1. Halo konsultasaun ho ema rai-na’in sira no mós tetu didia’k diversidade perspektivas komunidade

(mane, feto, juventude, no grupu seluseluk) antes atu dezeña no reaplika tara-bandu;

2. Orienta komunidade, tantu liuhusi enkontru públiku ka reforsa materiál ba sensibilizasaun, kona-

ba detallus prosesu tara-bandu inklui mós objetivu sira, proibisaun no sansaun etc, haruka kopia

dokumentus guia tara-bandu ba fatin-fatin ne’ebé komunidade konsentra ka halibur malu, porezemplu Igreja, Sentru Juventude no seluseluk;

3. Fó konsella ba joven sira kona-ba normas kulturais ligadu ho pás, espesialmente ba joven sira

ne’ebé muda mai hela iha kota kapitál Dili ne’ebé sei hasoru risku ba konflitu ne’ebé boot no normas kulturais ne’ebé diferente;

4. Lia-na’in hato’o ba komunidade sira hotu, presiza sira nia suportasaun atu bele servisu hamutuk ho

Belun liuhsui rede prevensaun no responde konflitu (RPRK) hanoin atu bele realiza tara-bandu, iha

komitmentu atu halo sosializasaun ba jerasaun foun sira hodi ba futuru mai sira bele hatene no aplika.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

47

Parseiru Dezenvolvimentu Internasionál 1. Fahe asesoria téknika ba Governu Timor-Leste kona-ba oinsá intervensaun tara-bandu bele la’o ho

di’ak ezekutadu paralelu ba suporta estabelese lei justisa formál no adesaun/hakruk ba lei Timor-Leste, konstituisaun no nu’udar konvensaun husi parte Governu;

2. Asegura katak doadores ba orsamentu la refere diretamente ba programa tara-bandu no justisa

tradisionál seluseluk ne’ebé iha kontradisaun ho lei nasionál (justisa formál) Timor-Leste,

konstituisaun no konvensaun ne’ebé iha husi parte Governu;

3. Dezeña programa ne’ebé bele reflekta ba kontestu lokál ne’ebé iha relasaun diretamente ba tara-

bandu, bainhira atu fó/fahe suporta teknikál husi PNTL, autór seguransa, autór Sosiedade Sivíl ka autór jurídiku legál sira seluk tán;

4. Garantia ka asegura suporta finasiamentu ne’ebé sufisiénte hodi iha posibilidade ba organizasaun

implementador sira (ezempu, NGOs Lokál) ba sosializasaun tara-bandu iha aldeia remotas no mós transmite ka ezekuta monitorizasaun no evaluasaun ba tara-bandu.

Sosiedade Sivíl Timorense 1. Estuda kona-ba ezisténsia ka potensiál ba futuru regulamentu tara-bandu antes asaun hamutuk ho

intervensaun foun ne’ebé hetan ka mai husi komunidade;

2. Iha konsiderasaun ba risku potensiál no mós impaktu oioin ba komunidade sira no mós lei ba

justisa formál inklui kontestu lokál ne’ebé espesífiku liu liga ba kultura, antes halo dezeña no halo implementasaun tara-bandu;

3. Garantia ka asegura inkluzaun husi prosesu tomak tara-bandu, inklui mós grupu marjinalizadu sira,

hanesan feto sira, juventude, grupu minoria sira, no mós sensivel ba uza roupa kulturais tradisionál (tais, modelu hatais no símbolu seluseluk);

4. Dezenkoraja ka prevene atu uza orsamentu boot ba sansaun oioin no enkoraja atu uza orsamentu

apropriadu hodi selu item kustu esensiál henesan selu oan ba asesu eskola no mós halo tratamentu saúde familia nian;

5. Halo peskiza klean kona-ba relasaun entre lei tradisionál no asesu ba justisa formál liuliu relasiona

ho violénsia doméstika, no mós lei tradisionál nia potensialidade hodi estabelese normas kulturais hodi bele prevene no responde ba violénsia doméstika.

Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) 1. Atende prosesu tara-bandu husi hahú to’o remata durante envolvimentu la’o hamutuk ho

komunidade no mós kumpriende saida mak sira haree ka sira nia problema ka krime boot;

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

48

2. Fó asisténsia ba komunidade iha prosesu dezeña tara-bandu no buka apoiu legál husi instituisaun

kompotente, ezemplu (advogadu husi NGO sira ne’ebé kaer asuntu justisa legál, UNDP ka orgaun

kompotente sira seluk), ne’ebé bele garantia katak tara-bandu nia regras la kontra direta ba lei formál sira;

3. Atende ka hola parte iha serimonia tara-bandu hodi hetan ka fó apoiu ba prosesu lejitimidade;

4. Garantia violénsia doméstika no mós krime públiku seluseluk la bele inklui iha tara-bandu, maibé

refere de’it ba lei formál no kódigu penál.

Belun 1. Oferese guia/mata-dalan ba membrus AtReS ba prevensaun konflitu no mós ‘Rede Prevensaun no

Responde Konflitu (RPRK)’, oinsá atu dezeña, implementa no mós maneja tara-bandu husi sira rasik, inklui oinsá atu garantia komunidade sira no mós membrus PNTL atu envolve másimu;

2. Kontrui/harii kapasidade ba lider lokál, membru konsellu suku sira no mós membru rede sira

(RPRK) husi programa AtReS nian atu sira bele kumpriende di’ak oinsá atu fasilita mediasaun hodi

bele rezolve problema sira ba responde konflitu ne’ebé aplika prátika regulamentu tara-bandu ne’e rasik;

3. Suporta membrus RPRK atu sosializa regulamentu tara-bandu to’o nivel aldeia inklui mós aldeia remotas;

4. Garantia/asegura prosesu tara-bandu, inklui mós grupu marjinál sira henesan feto sira, joven sira,

no grupu minoritárius no uza motif kostum kulturál (tais, modelu hatais roupa no símbolu seluseluk) ne’ebé bele hatudu sensibilidade mais edukadu.

The Asia Foundation 1. Dezeña programa ne’ebé hatudu ka reflekta ezisténsia no mós influénsia husi tara-bandu, bainhira

atu oferese suporta teknikál ba autór seguransa PNTL no mós autór jurídiku lokál sira seluk;

2. Konsidera uza tara-bandu liuhusi ezisténsia no mós programa sira ba futuru inklui asaun programa husi polísia Komunitária, karik manuál ba transformasaun konflitu lahatudu efetivu;

3. Asegura katak tara-bandu sai nu’udar inisiativa ne’ebé konduzida husi komunidade rasik, ho

enkuadramentu legál ba halo M&E ne’ebé bele identifika hodi sukat impkatu ne’ebé rezulta, ka parte balun ne’ebé sei falta husi ne’ebá. 

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

49

Ba Instituisaun Hotu-hotu 1. Reforsa liña koordenasaun entre instituisaun Governu no Sosiedade Sivíl ba apoiu atividade tara-

bandu atu nune’e la akontese dupla ba apoiu finanseirus ba atividade ne’e iha fatin ne’ebé

hanesan no evita ba programa tara-bandu hanesan projetu ne’ebé ho orsamentu boot.

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

50

Bibliografia D’Andrea, C. (2003) The Customary Use of Natural Resources in Timor-Leste. Discussion Paper prepared for “Land Policy Administration for Pro-Poor Rural Growth” workshop. Dili.

Grenfell, L. (2009). Promoting the Rule of Law in Timor-Leste.Conflict Security and Development.

Hull, G. (2001). Standard Tetum English Dictionary (2nd Edition).

Kovar, A. (2011). Customary Law and Domestic Violence in Timor-Leste.United Nations Development

Programme, Timor-Leste.

Kovar, A. and Harrington, A. (2012) Background Note on Codified Local Laws.

Palmer, L., Niner, S. and Kent, L. (Eds.). (2007) Exploring the Tensions of Nation Building in East Timor. SSEE Research Paper No. 1. University of Melbourne.

The Asia Foundation (2008).Law and Justice in Timor-Leste.A Survey of Citizen Awareness and Attitudes Regarding Law and Justice in East Timor.

Timor-Leste Demography and Health Survey (2009-2010). http://dne.mof.gov.tl/published/TLDHS%202009-10/Final%20Report%20TLDHS%202010.pdf

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

51

Aneksu

Kona-ba Programa AtReS (Belun) Misaun Belun mak “Servi Sosiedade no Prevene Konflitu ho Integridade no Inovativu”. Sentru ofisiu iha

Dili, Timor-Leste, Belun ho nia staff ne’ebé ho dedikasaun di’ak hamutuk 47 (44 ema timor oan no 3 staff

internasionál), hetan apoiu husi monitór volontariu hamutuk ema nain 86 iha territóriu Timor-Leste. Belun

nu’udar organizasaun naun-governamentais ne’ebé boot iha Timor-Leste no kaer programa ho nia

ekstensaun luan liu to’o ba komunidade iha país ne’e. Desde hahú iha tinan 2004, membru ekipa Belun

halo ona servisu ho programa oioin hodi hametin kapasidade organizasaun sosiedade sivíl no mós oferese

apoiamentu ne’ebé nesesariu ba komunidade Timor-Leste ba distritu 13 hotu, alende ne’e mós halo peskiza ne’ebé luan hodi informa ba progresu dezenvolvimentu husi programátika no polítika.

Iha tinan 2008, Belun estabelese no habelar programa “Atensaun no Responde Sedu (AtReS) nu’udar

sistema monitoramentu no atende ka prevene konflitu no tensaun iha territóriu país. Sistema AtReS hetan

apoiamentu husi monitór voluntariu iha nivel subdistritu hodi halibur informasaun ne’ebé relevante ho

konflitu potensiál lokál no mós distúrbiu sivíl sira. Ho sistema monitoramentu ba subdistritu 43 husi total

65, ne’ebé reprezenta aproximadamente 64% husi komunidade Timor-Leste, depois halo eskalasaun

gradualmente durante tinan tolu iha primeiru periódu operasaun.

AtReS enfatiza/menekankan liubá responde konflitu no tensaun duké fokus ka konsentra de’it ba esforsu

halo prediksaun ba violéntu de’it. Estratéjia AtReS bazeia ba entedimentu katak komunidade mak iha

pozisaun ne’ebé di’ak liu hodi halo identifikasaun ba tensaun sira ne’ebé eziste no potensiál tebes ba kria

violénsia, enkuantu ajudamentu esternál hatudu duni sentidu katak iha valor ba entermus fasilitasaun

relasaun no mós oferese apoiu tekníku ne’ebé atu sai tarjetu. Rekoñesimentu ba issu ida ne’e, AtReS fó

ona apoiu ba harii prevensaun konflitu no mós “Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) iha

subdistritu 43 hotu normalmente autór sira ne’ebé envolve sai membrus ba rede ne’e mak hanesan

organizasaun sosiedade sivíl, autoridade lokál, lider governu nivel distritu, subdistritu no suku sira to’o

nivel aldeia ne’ebé iha podér, ajentes PNTL, organizasaun naun governamentais (NGOs) no mós grupu

komunidade lokál sira, reprezentante husi – (grupu feto sira, grupu juventude sira, grupu arte marsiais) no membrus veteranu sira.

Alénde relatóriu ba analiza konflitu potensiál AtReS (públikadu kada trimestre), Belun mós públika

relatóriu polítika, inklui mós fornese rekomendasaun profunda bezeia ba kestaun polítika Governu Timor-

Leste. Nune’e mós ba parseiru dezenvolvimentu sira seluseluk, ba komunidade sira rasik, kona-ba oinsá

atu atende konflitu ne’ebé mosu no mós bele promove pás. Tópiku ne’ebé sai selesionadu ba relatóriu

polítika normalmente maihusi issu-issu ne’ebé iha duni tendénsia boot husi observasaun liuhusi

monitoramentu AtReS ne’ebé permite ba Belun no parseiru dezenvolvimentu hotu atu kompartilla (tabik

hamutuk) no halo análiza mais aprofunda hamutuk ho sira ne’ebé mak interese liubá prevensaun konflitu.

RPRK konvoka kualkér momentu ba polítika relasiona ho verifikasaun no analiza impaktu husi tendénsia

Tara-Bandu ho nia Papél ba Prevensaun Konflitu iha Komunidade Timor-Leste Belun | The Asia Foundation | Juñu 2013

 

 

52

ne’ebé identifikadu no dezeña ka planea asaun lokál sira ne’ebé apropriadu ba responde hodi antisipa

entre fatores ba konsekuénsia konflitu ba tempu badak no tempu naruk.Importante mak, enkontru hirak

ne’e nu’udar oportunidade hodi komunidade sira bele fahe sira nia koñesimentu no esperiénsia husi konflitu nu’udar informasaun hamutuk ho Belun liuhusi sistema AtReS.

Kona-ba The Asia Foundation nia Seguransa Programa The Asia Foundation (TAF) nu’udar organizasaun non-governamental ne’ebé la lukrativu no iha

komitmentu atu dezenvolve pás, prósperu, justu no nakloke ba rejiaun Asia-Pasífika. Suporta inisiativa

husi Fundasaun ne’e atu halo mudansa di’ak liu bá governasaun no mós ba lei, dezenvolvimentu

ekonómiku, empoderamentu ba feto sira, meiu ambiente no mós kooperasaun rejionál. Bazeandu kuaze

besik tinan 60 ho esperiénsia iha Asia, fundasaun kolabora hamutuk ho setór privadu no parseirus públiku

ka komunidade sira hodi fó apoiu lideransa no dezenvolvimentu institusionál, interkambius no peskiza polítika.

The Asia Foundation ho nia ofisiu iha Timor-Leste simu suporta husi ‘Dezenvolvimentu Internasionál

Ajénsia Estadus Unidus – United States Agency for International Development (USAID), the New Zealand

Aid Programme no British Government’s Departement for International Development (DFID) hodi

implementa projetu oioin relasiona ho proteksaun no seguransa iha Timor-Leste ho fokus liu kona-ba

estratéjia polísia ne’ebé fó orientasaun ba komunidade. The Asia Foundation servisu hamutuk ona ho

Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no mós ho komunidade sira desde 2008 hodi ajuda ba redus konflitu

no kriminalidade iha nivel suku sira, nune’e mós promove di’ak liu prátika ne’ebé sustentavel husi polísia

liuhusi dezenvolvimentu polítika. Iha tinan 2009, The Asia Foundation no mós PNTL forma ona relasaun

parseiru hodi realiza projetu pilotu balu através husi “Conflict Mitigation through Community-Oriented

Policing (CMCOP)”, no hetan suporta fundus husi United States Agency for International Development

(USAID). Ba pilotu tinan ida foka-liu importánsia ba kriasaun kompromisu mutuál entre sidadaun sira ho polísia sira hodi komprende hamutuk papél ida-idak ba manutensaun seguransa.

Iha tinan 2011, ekspansaun projetu ba tinan-tolu programa tarjetu ba distritu 13 ih Timor-Leste, ho

suporta husi USAID no the New Zealand Programme. Ho Polísia HAKOHAK ho komunidade (Hakuak entre

Komunidade sira ho Polísia) ne’e atu ajuda PNTL ba dezenvolve konseitu Konsellu Polísia Komunitáriu

(KPK) hodi implementa prinsípiu polisiamentu komunitáriu, fornese treinamentu ba membru konsellu sira

kona-ba konfigurasaun seguransa no mós ajenda ba seguransa no haforsa koordenasaun. Programa nia

atividade ho objetivu ba reduz resentimentu ka dezkontentamentu, apatia no opozisaun ba hasoru polísia

iha komunidade nu’udar alvu no dezenkoraja públiku-komunidade hodi hasai lei husi sira nia liman rasik.

Iha tempu ne’ebé hanesan, ho atividade sira ne’e bele ajuda lori PNTL hodi besik liubá komunidade sira

no ajuda ba identifika no rezolve problema komunidade ho proativu liu duké ho reativu. Liuhusi suporta

jenerozu husi DFID, TAF bele suporta peskiza ida ne’e refere ba prátika tara-bandu. Ho objetivu hodi halo

komplementa peskiza no prátika matéria husi seguransa no proteje Timor-Leste no ajuda di’ak liubá halo

mudansa husi impaktu asaun polisiamentu komunitáriu no mós inísiativa ba halo prevensaun konflitu iha Timor-Leste.