Maniem draugiem un kole ‘giem, kam ir tiesıbas zinat

Marcis Auzin, š

2018. gada decembris*

1. Ievads

Droši vien mums visiem – Latvijas sabiedrıbai – vis-labak butu, ja čekas maisu saturs butu ticis publiskotsuzreiz, kad tie nonaca neatkarıbu atguvušas valsts in-stituciju rokas. Tagad daudzi no tiem, kuru vardusatrodam šajos maisos, vairs nevar neko izstastıt tavienkarša iemesla del,, ka vin, i jau ir aizsaule. Bet pa-likuši vin, u berni, mazberni, citi cilveki, kuri vin, us pazi-nuši. Vin, iem ir tiesıbas zinat, kas patiešam ir un kas navnoticis. Vel jo vairak tadel,, ka musu rıcıba ir tikai Valstsdrošıbas komitejas kartoteka, kas nel,auj uzzinat nekovairak ka vienıgi cilveku vardus. Ta nepasaka, kadosapstakl,os un kapec cilveki nonaca šaja kartoteka un kovin, i tiešam ir un ko nav darıjuši.Taču, ta ka tas izdarıts netika un aicinajumiemmai-

sus iznıcinat arı piekriteju nebija daudz, tad šis ir patspedejais brıdis to darıt. Kadmaisos esošo vairs nebusdzıvajos, butu vel daudz sliktak, jo vin, u berniem unmazberniem vairs nebus kam jautat. Pašiem maisosatrodamajiem nebus iespejams kaut ko vairak teikt...Arı mans vards šaja kartoteka ir atrodams. Tadel,,

izmantojot sagadıšanos, ka es vel varu izstastıt, esmunolemis to darıt. Rakstu to galvenokart savammeitamun arı saviemmazberniem. Bet, ja arı kadam citam šisstasts var noderet, ja ne vairak, tad ka vesturiska liecıba,mannebus iebildumu, ja tas kl,us publisks. Maniemradi-niekiem ir tiesıbas zinat patiesıbu. Tadel, esmu nolemisrakstıt visu, ka es to atceros. Neko nenogludinot. Pro-tams, šie fakti visdrızak nebus parbaudami, un tadel, taspaliks katra paša zin, a, vai ticet.Šı ir mana izšk, iršanas unmans lemums. Zinu, ka ir

cilveki, kuri domas un teiks (ir jau teikuši) – kadel, tev

*Pirmais variants iesakts 2018. gada 21. decembrı.

tas vajadzıgs. Tiem, kuri ir tavejie, šis stasts nemaz navvajadzıgs. Tie, kuri ir tavi nedraugi, tapat netices, untas bus pamats vel vienam k, engu un žults aplim.Droši vien vin, iem ir taisnıba. Tad teikšu ta. Šo stastu

izstastıt varbut vissvarıgak ir man pašam. Tas l,auj no-teikta veida sakartot domas. Velreiz pardomat, ka unkas notika, un atbildet sev uz jautajumu, kadas izveleskura brıdı es esmu izdarıjis. Ko ar šabrıža pieredzi esbutu darıjis citadi, vai pien, emtu tos pašus lemumus, kopien, emu jaunıba.Ta nebus taisnošanas. Arı ne greksudze. Savu izvel,u

un rıcıbas vertejumus es atstaju to cilveku zin, a, kuriembus interese un pacietıba manu stastu izlasıt lıdz galam.Droši vien ir vel viens iemesls šos notikumus ap-

rakstıt. Ta ir dal,a no vestures un es l,oti ceru, ka kadreizvalsts drošıbas komiteja vesturi Latvija mes tomerme ‘ginasim nopietni izpetıt. Tad notikumu dalıbniekuatmin, u stasti var noderet. Bet var but vel svarıgak, šisir stasts arı to cilveku vieta, kuri taja laika nonaca manlıdzıgas situacijas, bet tagad to vairs izstastıt nevar, vaiarı to stastıt vin, iem ir cilvecıgi parak gruti.Un vel viena piezıme. Man šk, iet, ka mes valsts

drošıbas komitejas varenıbu, kada ta bija divdesmitagadsimta septin, desmitajos un aston, desmitajos gados,šodien stipri parspılejam. Šaja laika padomju valstsstrauji tuvojas sabrukumam. Valsts institucija fun-kcioneja slikti un bieži darbu tikai imiteja. Domat, kakopeja aina bija izn, emums – valsts drošıbas komite-ja, kas darbojas efektıvi un profesionali, man šk, iet, irparspılejums. To vajadzetu paturet prata.Protams, visa pilnıba aprakstıtos notikumus var sa-

prast tikai tie, kuri paši ir dzıvojuši taja laika. Tadupaliek aizvien mazak, un arı man nebus iespejamspagajuša gadsimta septin, desmitos un aston, desmitos

1

2. KARTIN, A 2

gadus aprakstıt detal,as. Ta ka katrampašamnaksies tosvai nu atcereties, vai arı me ‘ginat iedomaties pec citur –romanos vai vesturiskos petıjumos – lasıta.

2. Kartin, a

Sakšu ar to, ka mana studiju laika Latvijas Univer-sitate, ko tolaik sauca Latvijas Valsts universitate, unpec studiju beigšanas stradajot turpat, bija sajuta, kazin, otajiem musu vidu vajadzetu but. Vienkarši butudıvaini, ja vin, u nebutu. Taču vismaz mana grupa undarbavieta starp studiju biedriem un kole ‘giem ta ısti ne-viena nebija, par kurumes domatu, ka vin, š varetu butzin, otajs. Godıgi sakot, tas nešk, ita arı l,oti svarıgi. Bailno zin, otajiem nebija, un arı sajuta, ka kada klatbutnebutu japakluse, vai nu apspriežot politiku, vai arı anek-dotes stastot, nebija. Var jau but, ka to var norakstıtuz jaunıbas bezrupıbu, bet nebija arı gadıjumu, vis-maz tadu, par kuriem es zinatu, ka pec izrunašanaskadam nomaniem kursabiedriem vai darba kole ‘giembutu sanakušas nepatikšanas ar attiecıgam iestadem.Te jasaka, ka runa ir par septin, desmito gadu beigam unaston, desmitajiem gadiem. Tie talu vairs nebija Stal,inalaiki, par kuriem talaika vecakajai paaudzei tiešam bijadrumas atmin, as un dramatiski stasti.Tai paša laika runu, kas drošıbas komitejai varetu

nepatikt, manu kole ‘gu vidu bija daudz. Lai vissbutu zinama konteksta, izstastıšu tikai vienu epizo-di. Domaju, tas bija kaut kad aston, desmito gadu pašasakuma (Brežn, evs vel bija dzıvs). Divi mani kole ‘gi labo-ratorija, kura stradaju, sledza derıbas uz kasti konjakapar to, cik ilgi noturesies un kad sabruks Padomju Sa-vienıba. Tas bija laiks, kad vel bija Brežn, evs un par tu-vojošos PSRS sabrukumu nekas neliecinaja. Derıbastika noslegtas. Tagad precızi neatceros, bet sabru-kuma laiks, ko mans kole ‘gis pare ‘goja, bija, šk, iet, di-vi gadi. Tie pagaja, sabrukums nepienaca, un kon-jaks kolektıvi tika dzerts, jo derıbas tika slegtas, dau-dziem kole ‘giem klatesot. Vai kads par to zin, oja? Ie-spejams, jo diez vai vareja but citadi. Taču mes parto nedomajam. Vismaz par sevi varu teikt droši. Se-ku saistıba ar drošıbas komiteju vai kadam citam or-ganizacijam nebija. Tapat tika lasıti caur daudziemkoppapıriem pardrukati Solžen, icina romani un citi tek-sti. Ta, ja drıkst ta teikt, bija samera brıvdomıga fizik, u

ikdiena.Arı augstskola bija Valsts drošıbas komitejas nodal,a.

Droši vien ta to varetu klasificet. Visi zinaja, kur ta at-rodas, un sauca to par pirmo dal,u vai nodal,u (первийотдел). Reala ikdienas saskarsme ar to bija, rakstotzinatniskus rakstus un iesniedzot tos redakcija. Tamvajadzeja šıs pirmas dal,as atl,auju vai izzin, u, ka mate-rials nesatur valsts noslepumu. San, emt to, cik atceros,nebija gruti. Kadam nomaniem kole ‘giem fizik, iem va-jadzeja uzrakstıt apliecinajumu, ka neka potenciali sle-pena raksta nav, un tad uz ša apliecinajuma pamatavareja iegut pirmas dal,as izdotu raksta publicešanasatl,auju. Parasti to sagadat daudz laika neprasıja. Varizklausıties ta l,oti rotal, ıgi, bet ta es to atceros. Esmuparliecinats, ka pirma dal,a darıja arı citas lietas, bet artamman saskarsmes nebija.Pirma reize, kad ar pirmo dal,u saskaros tiešak, bija

198? gada. Vil,n, a bija starptautiska konference fizika.Mani skolotaji bija izlemuši, ka man ka “jaunam undaudzsološam” uz šo konferenci vajadzetu braukt. Kadviss jau bija nokartots un bil,etes nopirktas, es laborato-rija san, emu zvanu no pirmas dal,as. Tiku ielugts tulıtpat pie vin, iem ieiet aprunaties. Atceros, ka tas maniiztrucinaja nepajokam un biju nobijies.Ienakot attiecıgaja telpa, mani sagaidıja jauns puisis,

pirmas dal,as darbinieks, kuru biju iepriekš redzejis, pra-sot atl,aujas rakstu publicešanai. Saruna nebija gara. Ta-gad tas saturs izklausas smieklıgs, bet toreizman smiek-li nenaca nemaz. Man tika teikts apmeram ta: "Tu jausaproti, ka tai konference bus visadi cilveki. Arı musuvalsts — PSRS – ienaidnieki. Nav izslegts, ka kads novin, iemme ‘ginas tevi savervet, lai tu spiegotu ASV laba.Tad nu tu neatsakies, piekrıti. Bet, kad atgriezısies nokomandejuma, uzreiz nac pie mums. Tad mes tev iz-stastısim, ko darıt talak."Ta arı bija visa saruna. Šajareize no manis nekas vairak ka mutiska piekrišana todarıt prasıts netika.Protams, es vareju rea ‘get dažadi. Taču tas, ko es

atbildeju, bija – ja mani verves, tad noteikti jums pa-teikšu. Man tas jau toreiz likas tads absurda teatris.Pavisam godıgi, varbutıba, ka kads amerikanis varetumani vervet, man likas labs spiegu romana sižets, betne iespejama realitate.Droši vien bus lieki teikt, ka neviens rietumnieks ma-

ni ne taja, ne arı kada cita konference vervejis netika un

3. ARZEMES 3

lıdz ar to iet uz pirmo dal,u pec konferences man nebijanepieciešamıbas. Saukts arı netiku.Pec zinatn, ukandidata disertacijas aizstavešanas 1986.

gada man paveras iespeja pieteikties uz stažešanosarzemes. Musdienas to sauc par postdoktora studijamun parasti tas notiek, vienojoties starp jauno doktoru unkadu pieredzejušu profesoru, kurš jaunin, o šaja postdo-ka pozıcija butu gatavs pie sevis uzn, emt. Padomju laikata bija ministrijas izvele, kuram stažešanos atl,aut unkuram ne. Arı valstis, uz kuram bija iespejams braukt,izvelejas ministrijas arzemju dal,a. Bija tada institucija.Un ta nu es 1987. gada uzzinaju, ka ir iespejams pie-

teikties, lai stažetos K, ınas Tautas Republika. Nevie-nu zinatnieku tur nepazinu, bet, papetot zinatniskosžurnalus, atradu vienupetnieku grupuPekina – PekinasUniversitate, kas nodarbojas arman tuviempetıjumiem.Atri uzrakstıju iesniegumuministrijai.Tas nonaca izskatıšana ministrija. Tad arı viss pa

ıstam sakas. Pie manis universitate kadu dienu ienacajauns cilveks. Taja laika man jau bija atsevišk, s kabinets.Vin, š taja ienaca un, ka atceros, ar zinamu parakuma unvaras apzin, u seja paradıja man savu drošıbas komitejasdarbinieka apliecıbu.Cik atceros, tad nekada garaka saruna taja brıdı ne-

notika. Es tiku aicinats satikties velak. Interesanti,ka musu sarunas talak nekad nenotika universitate vaidrošıbas komitejas telpas. Tas bija kafejnıca vai parka.Nakamaja tikšanas reize man tika piedavats sadar-

boties ar drošıbas komiteju. Lai arı šı saruna notikapirms trısdesmit gadiem, to atceros skaidri. Laikamjau tadel,, ka ta bija izšk, iršanas. Un ta nebija vienkarša.Man tika piedavats sadarboties ar drošıbas komite-jas arejas izlukošanas dal,u. Tas bija skaidri izteiktspriekšnoteikums, lai mana stažešanas tiktu apstip-rinata. Ka man jau musdienas teica Totalitarisma sekudokumentešanas centra, re ‘gistracijas kartıte noradıtaisdal,as numurs l,auj atšifret, kura dal,a bija vervetaja. Katagad atceros, vervetajs man teica – mes nerakstısim,ka tu piekrıti sadarboties (сотрудничить). Rakstısim,ka tu piekrıti palıdzet – (помогать). Tad arı šis tikanoformets, unman tika piešk, irts pseidonıms Nils. Kaatceros, ideja par to radas no asociacijas ar dan, u fizik, i,vienu no kvantu mehanikas pamatlicejiem—Nilu Boru.Tas arı ir Valsts drošıbas komitejas arhıva atrodamasmanas kartıtes aizpildıšanas laiks – 1987. gada vasa-

1. zım.: Mana kartin, a no čekas maisiem. Pirma nodal,a(отдел) nozıme – areja izlukošana. Savukart trešaapakšnodal,a (отделение) nozıme – zinatniski tehniskaizlukošana.

ra. Šı saruna, ka man šk, iet, liecina, ka ne tikai manbija liela izšk, iršanas pien, emt šo lemumu un piekristpiedavajumam, bet arı mans vervetajs saprata šo si-tuaciju un me ‘ginaja mana lemuma parakstıt dokumen-tu cilvecisko smagumumıkstinat, izveloties vardus arzinamam nozımes niansem.

3. Arzemes

Tulıt pec šıs sarunas ministrija tika pien, emts po-zitıvs lemums par manu stažešanos Pekinas Univer-sitate, K, ına. Pec paris menešiem es jau biju Pekina.Cik zinu no sarunam ar ekspertiem par šo laiku,

šada notikumu secıba un šada procedura bija stan-darts, lai ko arı teiktu tie, kuri apgalvo, ka kartotekanonakuši, paši to nezinot. Protams, apgalvot, ka nav bi-jušas nestandarta situacijas, nevar neviens, bet pamatadrošıbas komiteja instrukcijas ieveroja. Cita lieta, kainformacijas Latvija ir l,oti maz un neka daudz vairakpar kartoteku nav. Lıdz ar to salıdzinoši daudzie tiesuprocesi, kuros kartıšu ıpašnieki ir luguši tiesu parbaudıtsadarbıbas fakta pieradamıbu, ir beigušies ar spriedu-mu – fakts nav pieradams. Preteji spriedumi ir tikaitad, ja vervetajs ir dzıvs, dzıvo Latvija un tiesa apliecina,ka vin, š ir attiecıgo personu vervejis. Vervetaji parastineliecina...Katrs izvelas savu cel,u. Noliegt caur tiesu kaut vai

karjeras un amatu del,. Laimet akmeni pirmais tas, kuršbez greka. Tomer man šk, iet svarıgi, lai mani berni un

3. ARZEMES 4

kadreiz, kad pieaugs, arı mazberni varetu uzzinatu pa-tiesıbu, ja vin, iem tas šk, itıs svarıgi.Bet atgriežoties pie ta laika. Kas no manis tika

prasıts? Ka man šk, iet, nekas liels. Pec stažešanasK, ına izstastıt, kas tur interesants fizika. Esot K, ınaun ejot uz PSRS vestniecıbu Pekina pec vestulem nomajam, man pa reizei bija saruna ar cilveku vestniecıba,kurš, ka saprotu, bija drošıbas komitejas parstavisvestniecıba. Arı vin, š neko specialu neprasıja. Atce-ros divas lietas. Pirma bija konferences referatu težukrajums. Mans k, ıniešu kole ‘gis bija zinatniska fizikaskonference, šk, iet, Irana. Arı tad tapat ka tagad šadaskonferences pirms to sakuma tiek publicets ıss referatutežu krajums. Konference bija atklata visiem, bet, pro-tams, dažadu saprotamu iemeslu del, no PSRS tur ne-viena nebija. Težu krajums Pekinas Universitates labo-ratorija, kura stradaju, bija brıvi visiem pieejams. Tadnu tas vestniecıbas cilveks ludza, vai es nevaru to vin, amnokopet. To arı izdarıju. Man nešk, ita, ka daru kaut kol,oti sliktu. Arı tagad nešk, iet.Otrs uzdevums man bija gadıjuma, ja Pekinas Uni-

versitates laboratorija, kura es stradaju un kura bija l,otilabi apgadata ar Rietumos ražotu aparaturu, paradıtoskads no šıs aparaturas ražotajfirmas parstavjiem. Tadmanvajadzetuuzsakt sarunupar iespeju noteiktus spek-trometrus nopirkt manai universitatei Rıga. Taja laikanoteiktas aparaturas pardošanai uz PSRS bija embar-go un kungam no vestniecıbas bija doma, ka varbut šoembargo ir iespejams apiet, sarunajot ar firmu tieši. Šouzdevumu es neizpildıju to vienkaršo iemeslu del,, kaneviens firmas parstavis Pekinas Universitate manasstažešanas laika neparadıjas. Lieki teikt, ja šıs iekartasnopirktu, tas nebutu domatas manai laboratorijai Rıga.Starp citu, tieši K, ına, iespejams, situacija nonaca

vistuvak tai, kas varetu atbilst manas pirmas sarunassaturam Latvijas Universitates pirmaja dal,a. Esot Pe-kinas Universitate, profesors, ar kuru kopa stradaju,iepazıstinaja mani ar jaunu doktorantu, kura uzde-vums bija palıdzet man risinat sadzıviskus jautajumus.Piemeram, kur vislabak pirkt partiku, kur universitateatrodas biblioteka un tamlıdzıgas lietas, ar ko sastopasK, ına arzemnieks, kurš neruna k, ıniski.Un tad kadu dienu šis jaunais puisis nejauši ie-

pazıstinaja mani ar savu pazin, u, jaunu un skaistuk, ıniešu meiteni. Iepazıstoties man, starp citu, tika

teikts, ka meitene strada K, ınas kodolpetniecıbas labo-ratorija. Varbut ta arı bija, bet gan mans fizik, a prats,gan intuıcija teica, ka varbut šis nav tas gadıjums, kadpazıšanas butu jaturpina. It ıpaši vel uz dažu citu epi-zožu fona, kas K, ına liecinaja par noteiktu uzmanıbu,kas pieversta manai personai...Arı šis stasts par laiku aston, desmito gadu K, ına, Peki-

nas Universitate, ar to kolorıtu, kas K, ına valdıja laika,tikai desmit gaduspec kulturas revolucijas beigam, butuuzrakstıšanas verts. Bet ne tagad.Vai man tika prasıts zin, ot par kole ‘giem? Netika.

Izn, emot vienu sarunu jau Rıga pec atgriešanas no Pe-kinas. Mans Rıgas parraugs jautaja par vienu manukole ‘gi, kurš bija pieteicies arzemju komandejumam.Arı šo sarunu atceros loti skaidri. Es biju satruciespar šo jautajumu, bet tomer teicu, ka mums taču bi-ja noruna, ka man nebus jazin, o par kole ‘giem. Manpar parsteigumu, šı mana pozıcija tika pien, emta. Velvairak, mans parraugs teica kaut ko apmeram šadu:N, u ja, mes jau lıdz šadam lietam nenolaižamies."Vardi,iespejams, nav ısti precızi, bet jegu un šo, ja gribat,“elitarisma” uzsvaru atceros skaidri. Valsts drošıbas ko-mitejas pirma nodal,a – areja izlukošana –, no kurasnaca mans parraugs, un piederıba kurai tika atzımetamana uzskaites kartıte, ka saprotu, sevi uzskatıja paraugstaku drošıbas komitejas hierarhija. Ja, paskatıjosarı, ko nozıme mana kartıte atrodama atzıme par trešoapakšnodal,u (отделение). Tas atšifrejums – zinatniskitehniska izlukošana. Tas tad droši vienmani paglaba noiespejami sliktakiem notikumu scenarijiem.Padomju laika man bija vel otrs komandejums uz

arzemem, uz Kanadu – Rietumontario UniversitatiKanadas pilseta Londona. Taču šis komandejumsbeidzas, ısti neiesacies. Pekšn, i Rıga nomiramanamate,un es atgriezos Latvija. Tadel, ša komandejuma laikanekadi notikumi, kas atbilstu stasta temai, nepaspejanotikt .Lai cik tas arı butu maz, bet pamata tas ir viss. Ar

dažu gadu nobıdi laika, bet piepildıjas arı mana kole ‘gapare ‘gojums, sledzot derıbas par PSRS sabrukšanu.Ka jau teicu, katrs var pats izveleties, vai ticet manam

stastam. Pieradıt es to nevaru. Unmaz ticams, ka pilnsdrošıbas komitejas arhıvs, kas tika aizvests uz Maskavu,tuvakaja laika bus pieejams Latvija. Visdrızak, manasdzıves laika nebus. Tomer ticu, ka kadreiz tada iespeja

3. ARZEMES 5

radısies. Varbut mani berni, bet varbut mazberni, varesparliecinaties par mana stasta detal,am.Savu uzdevumu es redzu patiesuma. Katrs var veidot

savu viedokli, vai kompromisi ar sevi unmanas izvelesbija piel,aujamas.Droši vien varu but pateicıgs liktenim par to, ka man

nebija jaizdara vel nopietnakas izveles. Ja butu bijis –kas zina, ka viss paverstos.Ieguvumi no iespejas stradat arzemes bija lieli gan

man personıgi, gan petniecıbai Latvija, izmantojotiegutos zinatniskos kontaktus, tos attıstot pec PSRS sa-brukuma, gan arı maniem studentiem. Bet ta jau atkalir cita tema. Citam stastam.