ISBN volume 978-88-6760-349-7

2015 © Pensa MultiMedia Editore s.r.l.73100 Lecce • Via Arturo Maria Caprioli, 8 • Tel. 0832.23043525038 Rovato (BS) • Via Cesare Cantù, 25 • Tel. 030.5310994

www.pensamultimedia.it • info@pensamultimedia.it

This work is under a “Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International” License

More information:http://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/4.0/

!

!

INDEKSS

Ievads (Loredana Perla) 5

1. EDUEVAL kursa pasniedz!ji (Loredana Perla) 7

1.1 Kas ir EDUEVAL kursa Pasniedz!ji 7

1.2 K"das prasmes ir nepiecie#amas Pasniedz!jiem 9

2. Apm"c$bu programma

(Viviana Vinci) 11 2.1 Dialektiskais kursa form"ts 11 2.2 K" organiz!t jaukto modeli:

instrukcijas un darba gaita 12 2.3 Kursa organiz"cija 13

2.3.1 K" p"rvald$t apm"c$bu dal$bnieku atlasi un analiz!t studentiem izvirz$t"s pras$bas 14

2.3.2 Didaktiskie modu%i: k" organiz!t modu%us un to saturu 15

2.3.3 Apm"c$bu struktur!#ana 21 2.4 Apm"c$bu metodolo&ija,

metodes un instrumenti 23 2.4.1 Kl"tienes apm"c$bas 23

2.4.1.1 Kl"tienes apm"c$bu metodolo&ija 24

2.4.1.2 Metodes un instrumenti 26 2.4.2 E-apm"c$bas 31 2.4.3 Kursa nov!rt!jums: anket!#ana

!

!

un kol!&u v!rt!#anas aktivit"tes 34 Secin!jumi (Loredana Perla) 37 Bibliogr"fija 39

!

!

IEVADS Loredana Perla1

EDUEVAL ce"vedis k! to dar#t ir otr" no tr$s da%"m, kas balst$ta uz EDUEVAL rezult"tiem - pieaugu#o izgl$tot"ju profesion"l"s att$st$bas v!rt!juma projekts, ko atbalsta M'(izgl$t$bas programma - Eiropas Komisijas Grundtvig daudzpus!jais projekts2. Tr$s da%as ir: M!c#bu programma (1.da%a); Ce"vedis k! to dar#t (2.da%a); Rokasgr!mata (3.da%a). EDUEVAL ce%ve(a K! to dar#t m!r)is ir sniegt pamatnost"dnes, lai var!tu pl"not un $stenot pied"v"t"s EDUEVAL apm"c$bas, kas aprakst$tas M!c#bu programm! (1.da%a), un tas ir adres!ts tiem speci"listiem, kurus interes! pieaugu#o izgl$t$bas person"la v!rt!t"ju apm"c$ba.

K" jau tika min!ts EDUEVAL M"c$bu programm" (1.da%a) un citos EDUEVAL produktos3, pieaugu#o izgl$tot"ju v!rt!t"js ir profesion"ls profils, kas pagaid"m v!l nav prec$zi defin!ts Eirop", lai gan v!rt!jums ir b'tisks aspekts pieaugu#o izgl$t$bas sist!mas augstas kvalit"tes nodro#in"#an" un uzlabo#an".

Aptauja, kas veikta EDUEVAL projekta ietvaros, kur# tika $stenots piec"s valst$s4, par"da, k" da("di profesion"%i ar da("d"m funkcij"m ir iesaist$ti pieaugu#o izgl$tot"ju v!rt!#an". Lai gan ir profesion"%i, kuri ir izg"ju#i daudzveid$gu apm"c$bu un ieguvu#i profesion"lo pieredzi, tie veic iek#!j"s v!rt!#anas

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!"!*in$ kop$gaj" darb" Loredana Perla ir ievada, 1. noda%as un secin"jumu autore, bet Viviana Vinci ir 2. noda%as autore. !2EDUEVAL - Pieaugu#o izgl$tot"ju profesion"l"s att$st$bas v!rt!jums ir projekts, ko atbalsta Eiropas Komisijas M'(izgl$t$bas programma (Projekta numurs: 538743-LLP-1-2013-IT-GRUNDTVIG-GMP granta l$guma numurs: 2013 3800/001 / 003). Vair"k inform"cijas: www.edueval.eu. 3 EDUEVAL Valsts P!t$jumu Zi+ojums; pla#"ku inform"ciju skat$t m"jas lap" http://www.edueval.eu 4 Atsaucoties uz EDUEVAL Valsts P!t$jumu zi+ojumu: http://www.edueval.eu/en/outcomes!

– 5 –

!

!

funkciju, kas nav ofici!li atz#ta, un vi+us var uzskat$ts par neprofesion"liem v!rt!t"jiem (pedagogi, pasniedz!ji, vad$t"ji, konsultanti, koordinatori u.c.). Neprofesion"lie v!rt!t"ji k"du laiku tika integr!ti PI kontekstos, par kuriem vi+iem ir pla#as zin"#anas, bet ne vienm!r tie ir izg"ju#i apm"c$bas izv!rt!#anai. No otras puses, ir profesion"li v!rt!t"ji, ofici!li atz#ti, kuri bie(i vien veic "r!jo v!rt!#anu un darbojas k" kvalit"tes sertific!t"ji "rpus organiz"cijas, pamatojoties uz atbilst$bu iepriek# noteiktiem standartiem, ta,u tiem var ar$ neb't padzi%in"tas zin"#anas par izgl$t$bas kontekstu, kas ir v!rt!#anas priek#mets.

Iepriek#min!tais EDUEVAL p!t$jums5 ar$ liecina, ka pakalpojumi un pieaugu#o izgl$t$bas jom" iesaist$tie profesion"lisma veidi Eiropas l$men$ ir %oti pla#i un sadrumstaloti, k" rezult"t", savuk"rt, ir radusies liela sadrumstalot$ba un sare(&$t$ba pieaugu#o izgl$tot"ju v!rt!#an".

EDUEVAL projekta iecere, s"kot ar nov!rt!#anas procesu sare(&$t$bu, mode%iem un ar izgl$t$bas darbu saist$to praksi, ir p"rvar!t #o plaisu, veicinot PI v!rt!t"ja profesion"l" profila defin!#anu Eiropas l$men$. -stenojot EDUEVAL m"c$bu programmu, ir nepiecie#ama

refleksija, lai non"ktu pie pieaugu#o izgl$tot"ju v!rt!t"ja profesion"l" profila, kas ir augsta l$me+a profesion"lis, kur# darbojas pieaugu#o izgl$t$bas jom", lai uzlabotu pieaugu#o izgl$tot"ju darbu, t"d!% jaunam un elast$gam profesion"lim, kas var darboties da("dos kontekstos, ir nepiecie#ama $pa#a apm"c$ba. N"kam" noda%a ir dom"ta PI v!rt!t"ju pasniedz$jiem, t"p!c tiem, kas var $stenot EDUEVAL m"c$bu programmu, un t" ir veidota t", lai sniegtu noder$gu inform"ciju m"c$bu kursa izveidei, s"kot no pasniedz!ja profila defin$cijas (kas tie ir un k"d"m kompetenc!m ir j"b't) l$dz pat apm"c$bu programmas detaliz!tam aprakstam (aktivit"#u organiz!#ana, metodika, m"c$bu metodes un l$dzek%i).

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!"!#$%&'&!()%&#%*+,!

– 6 –

!

!

1. EDUEVAL KURSA PASNIEDZ.JI

Loredana Perla 1.1. Kas ir EDUEVAL pasniedz!ji Organiz!jot EDUEVAL kursu ir nepiecie#ams apzin"t ekspertu grupu ar konsolid!tu m"c$bu pieredzi v!rt!#anas un pieaugu#o izgl$t$b" jom".

Pasniedz!jus var!tu defin!t k" %etru l#me&u profesion!"us, jo tie ir izgl#tot!ju (otrais l$menis) v$rt$t!ji (tre#ais l$menis), kas darbojas pieaugu'o(pirmais l$menis) izgl$t$bas jom".

UKL AEVUED

!

!

1.IJ.ZEDINSAPASRUalrePanaddaerLo

!

!

1.1. DErisKa

D Etoj!!jzinagOrokonsraupu gr

"b$t$lgiz ."mjouj!!jzdeinsPa

irtie ju!!jtto##tlgglizzg

!

!

ij!zdeinsapLVAEUD

a#eiceipe nr iusru kVALDUEtr!vidzerepibu $c"mu t!diol

"kt!niffiedut!ravsu m##mluret%%eu ) sinem$lsirat(o ij!!jt$tr$v

!

!

utrepsk et"nizp asmao #uguaepiun snaa#!t

su"!noiesffesoofrpu&e oj, sak),sinem$lsia#re(t

!

!

irtie ju!!jtto##tlgglizzgsabojrda augepi

!

!

u ) sinem$lsirat(o ij!!jt$tr$vo'gu $t$lgzi) sinem$lsiarmi(p

!

!

sak),sinem$lsia#re(t."mojsab

!

!

!

!

!

!

!

!

!

!

!

!

– 7 –

!

!

*$ klasifik"cija ir noder$ga, lai izprastu pasniedz$ju profilu, kuriem ir nepiecie#amas vair"kas prasmes gan v!rt!#anas, gan izgl$t$bas jom"s, k" ar$ padzi%in"tas zin"#anas par pieaugu#o izgl$t$bas kontekstiem.

T" k" EDUEVAL kursa m!r)is ir %oti daudzveid$gs (profesion"%i, kas darbojas pieaugu#o izgl$t$bas da("dos kontekstos un veic person"la v!rt!t"ja funkcijas), apm"c$bas komandai j"b't kompoz$tai un ar da("du profesion"lo profilu, kas sadarbojas vien" un taj" pa#" apm"c$bu un metodolo&iskaj" strukt'r". T"d!%, veidojot #$s jomas m"c$bu grupas, vislab"k ir organiz!t nodarb$bas universit"t!s vai lielos p!tniec$bas centros, kuri sp!j koordin!t cilv!ku un materi"los resursus, kas ir nepiecie#ami apm"c$b"m.

Apm"c$bu programmas komand" ir j"b't: 1) 1 direktoram (zin"tniskais koordinators) katr" iesaist$taj"

universit"t!/ p!tniec$bas centr"; 2) vismaz 3 apm"c$bu speci"listiem, kuri koordin! kl"tienes

tik#an"s un p"rvalda e-apm"c$bu saturu (#iem ekspertiem ir j"b't video ierakst", lai izveidotu SCORM, k" ar$ m"c$#an"s priek#metiem ir j"b't aug#upiel"d!tiem platform");

3) 1 didaktiskais kurators uz katriem 30 studentiem, kur# p"rvalda inform"cijas apriti, dienas k"rt$bu, studentu monitoringu un didaktisko materi"lu;

4) 1 tehniskais kurators, kur# ir atbild$gs par atlases un dal$bnieku re&istr"cijas administrat$vaj"m proced'r"m, parakstu v"k#anu un dokument"ciju, kas saist$ta ar kl"tienes nodarb$b"m, k" ar$ par izk"rtojumu telp"s un gala sertifik"tu izsnieg#anu;

5) 1 platformas administrators (virslietot"js); 6) vismaz 3 pl"not"ji, kas ir atbild$gi par tie#saistes m"c$bu

vides struktur!#anu un uzraudz$bu, par satura $steno#anu un v!rt!#anas darb$b"m e-apm"c$bas platform".

– 8 –

!

!

1.2. K"das prasmes ir nepiecie#amas pasniedz!jiem Vair"kas un elast$gas prasmes ir nepiecie#amas, lai apm"c$tu pieaugu#o izgl$tot"ju profesion"los v!rt!t"jus, un t"s nodro#ina darba grupas, kas sp!j vad$t apm"c$bu nodarb$bas da("dos l$me+os. T" k" m"c$bu saturs ir %oti svar$gs, tad pasniedz!jiem b'tu j"b't absol'ti kompetentiem sekojo#os tematiskajos fokusa jaut"jumos: ! v!rt!jumu teorijas, mode%i un noz$mes, kas j"izv!rt!, +emot

v!r" da("das starptautisko interpret"ciju perspekt$vas (sk.EDUEVAL Rokasgr!matu - 3.da%a);

! v!rt!#anas l$me+i, metodes un instrumenti, ko izmanto, lai v!rt!tu pieaugu#o izgl$tot"ju izgl$t$bas darbu; EDUEVAL pied"v"jum" tie ir: pa#v!rt!juma, "r!j"s un konteksta v!rt!#anas l$me+i; kvalitat$vo un kvantitat$vo meto(u izmanto#ana; da("di v!rt!#anas instrumenti, piem!ram, portfolio, audits, rubrika, kontroljaut"jumi, anketas, person"la dokument"r" rakst$#ana;

! metodisk"s perspekt$vas, kas balst$tas uz jauktaj"m metod!m, piem!ram, uz triangul"ciju un da("du perspekt$vu un viedok%u sinhronu izmanto#anu, apl'kojot vienu un to pa#u studiju priek#metu. *$s kompetences pamat" ir heiristisks skat$jums un p!tnieciska nost"ja, kas var savienot da("das dimensijas, gan viet!j"s, gan glob"l"s, kvalitat$v"s un kvantitat$v"s, struktur!t"s un nestruktur!t"s;

! pieaugu'o izgl#t#bas kontekstu konfigur"cija, $pa#$bas un $patn$bas, kur"s darbosies v!rt!t"ji: iesaist$to pakalpojumu veidi, lietot"ji, profesion"%i / operatori (lomas, funkcijas, darb$bas, kompetences), ce%i un darb$bas, kas tiek $stenotas, likumdo#ana par pieaugu#o izgl$t$bas nozari, viet!j"s pieaugu#o izgl$t$bas iniciat$vas un t$kli;

! Organizatorisk" m"c$#an"s un darba procesu kvalit"te pieaugu#o izgl$t$bas kontekstos, kur v!rt!jums var sp!l!t m"c$bu un rezult"tu uzlabo#anas lomu tikai tad, ja tas ir saist$ts ar organiz"cijas kult'ru, kas sp!j sasaist$t izgl$t$bas

– 9 –

!

!

procesa sare(&$t$bu konteksta ietvaros ar ieinteres!to personu pras$b"m un eso#o vidi. Organizatorisk" kult'ra, kas atkl"j sevi k" iesp!ju rad$t dialogu starp konteksta iek'pusi un !rpusi, starp individu"lo darbu un organiz"cijas misiju;

! !tikas principi un v!rt!t"ja !tikas kodekss valsts un starptautiskaj" l$men$, $pa#u uzman$bu piev!r#ot EDUEVAL Vadl#nij!m. 6. Papildus zin"#an"m par #o da("do saturu, EDUEVAL

pasniedz!jiem ir ar$ j"b't stabil"m un nobriedu#"m metodiskaj"m un m"c$#anas prasm!m gan nodarb$bu vad$#an", gan e-apm"c$bu p"rvald$b". Pasniedz!jiem ir j"b't jo $pa#i lielisk"m prasm!m, kas saist$tas ar: grupas vad$#anu; konfliktu vad$bu, m"c$bu darba organiz!#anu; studentu atbalstu un monitoringu; izgl$t$bas programm" piepras$to m"c$bu meto(u un pa+!mienu izmanto#anu.

M"c$bu metodikas - gan kl"tienes, gan ar$ nekl"tienes apm"c$b"s - tiks s$k"k apl'kotas n"ko#aj"s noda%"s, bet ir svar$gi un lietder$gi atcer!ties, k"dai ir j"b't pasniedz!ja nost"jai attiec$b" pret studentiem, t.i. pozit$vai attieksmei sadarb#bas un l#dzdal#bas attiec#bu veido#an". Tai j"balst"s uz vienl#dz#gu-attiec#bu principiem (Day, 1996, 32. lpp;. Biémark, Dejiean & Donnay 2008; Desgagné & Bednarz, 2005., Lieberman, 1986), t.i., kop$gi veidojot partner$bu (Perla 2010, 2011), kas stimul! prakses zin!'anu veido#anu (Donnay & Charlier, 2000), kuru var izmantot profesion"lajai att$st$bai.

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!6 EDUEVAL Vadl$nijas skat$t : http://www.edueval.eu/en/outcomes.

– 10 –

!

!

2. APM/C-BU PROGRAMMA

Viviana Vinci EDUEVAL apm"c$bu programma tiks s$k"k apl'kota n"ko#aj"s apak# sada%"s, sniedzot prec$zus nor"d$jumus par izmantoto m"c$bu form"tu, kursa organiz!#anu un pl"no#anu, par instrukcij"m un proced'r"m, kas nepiecie#amas programmas $steno#anai (k" p"rvald$t studentu atlasi, k" organiz!t saturu, k" struktur!t apm"c$bas, k"das metodolo&ijas, metodes un instrumentus izmantot un kuras v!rt!#anas metodes un strat!&ijas apzin"t ). 2.1 Kursa didaktiskais form"ts

Pieaugu#o izgl$tot"ju v!rt!t"ju apm"c$bas programma ir balst$ta uz jaukto modeli, kura kop!jais apjoms ir 100 stundas, no kur"m 70 ir kl"tienes nodarb$bas (64 konstrukt$v"s un 6 individu"lo apm"c$bu stundas) un 30 e-apm"c$bu stundas. Jaukt! m!c#'an!s metode (Garrison & Vaughan 2008; Garrison & Kanuka, 2004; Graham, 2004) ir kaut kas vair"k nek" vienk"r#i kl"tienes un nekl"tienes m"c$bu integr"cija, jo tas ir sare(&$tas pl"no#anas un projekt!#anas rezult"ts, kas apvieno da("dus m"c$bu instrumentus, sinhron"s un asinhron"s7,

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!7 Asinhrona m"c$#an"s „notiek cilv!kiem neesot tie#saist! vien" un taj"

pa#" laik"”. Sazi+a starp studentiem un pasniedz!jiem nenotiek re"l" laik", bet vienm!r ir laika interv"ls starp br$di, kad inform"cija tiek nos't$ta un kad t" tiek sa+emta. K" piem!rs tam ir pa#m"c$bas kursi internet" vai CD-ROM" un nodarb$bas video- vai audio-kaset!s. Asinhronas komunik"cijas instrumenti ir grupas vai diskusiju grupas, vai forumi un e-pasti "; savuk"rt sinhron" m"c$#an"s "notiek re"laj" laik"”, kad visi dal$bnieki darbojas vien" un taj" pa#" laik" un sp!j tie#i komunic!t viens ar otru un ar pasniedz!ju. Sinhrono m"c$#anos parasti vada instruktors, kuram ir instrumenti, lai

– 11 –

!

!

form"l"s un neform"l"s komunik"cijas metodes. Tas palielina ar$ piek%uvi inform"cijai, elast$bu un autonomiju m"c$bu proces": tas veicina t" saukto kole(i!lo (peer to peer) m!c#'anos, kur" tiek izmantota moza$kas vai Zigzaga uzdevumu lo&ika. Saska+" ar #o lo&iku, darba grupai tiek doti uzdevumi, +emot v!r" katra indiv$da da("d"s prasmes, bet sav"d"k lomu apmai+a starp m"c$bu grupu biedriem tiek pl"nota, balstoties uz dif'zo l$der$bu (Quagliata 2008, 96. lpp.). 2.2 K" organiz!t jaukto modeli: instrukcijas un darba

gaita Lai p!c iesp!jas lab"k notiktu apm"c$bu kursa organiz"cija un lai apm"c$bu jaukt" mode%a pl"no#ana b'tu r'p$g"ka, tad pasniedz!jiem ir j"izveido un j"seko prec$ziem nor"d$jumiem un darba k"rt$bai. Tas ir darb$bu re"ls ce%vedis, kur" ir skaidri defin!ti: ! apm"c$bu m!r)i: #in$ gad$jum" galvenais m!r)is ir apm"c$t

pieaugu#o izgl$tot"ju profesion"lo v!rt!t"ju, bet apm"c$bu komanda var piel"got m!r)us savai situ"cijai un vajadz$b"m, nosakot turpm"kos $pa#o apm"c$bu m!r)us (tas pats attiecas uz saturu: lai gan satura strukt'ra jau ir defin!ta EDUEVAL m"c$bu programmas didaktiskajos modu%os, ta,u tie b'tu j"defin! gad$jumos, kad notiek jebk"das izmai+as un piel"go#ana);

! darb$bu laika grafiks un kalend"rs, kas ir piel"gots EDUEVAL m"c$bu programmas jauktajai strukt'rai;

! nor"de par iesaist$to studentu skaitu un profilu; ! apm"c$b"s iesaist$tie cilv!kresursi gan organiz"cij", gan

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!kontrol!tu „virtu"lo klasi”. *in$ re($m" var izmantot elektronisko roku cel#anu, ja apm"c"mais v!las run"t, vai ar$ var izmantot t"feli vai citus l$dzek%us, lai redz!tu darba gaitu: tie#i t", k" tas notiek re"laj" klas! (Di Martile, 2003, Le parole dell’e-learning. Indire; http://www.indire.it/content/index.php?action=read&id=211).

– 12 –

!

!

"rpus t"s, ar prec$zu vi+u lomu un funkciju defin!jumu, pamatojoties uz da("d"m profesion"laj"m prasm!m un kompetenc!m;

! Informat$vs buklets par kursu, kur" nor"d$ti kursa m!r)i, kursa strukt'ra un kontakti;

! re&istr"cijas veidlapa, kur" var apkopot studentu person$go inform"ciju un ieg't vi+u rakstisku piekri#anu kursa m!r)u realiz"cijai un priv"tuma aizsardz$bai (gan vi+u person$g"s inform"cijas , gan ar$ kursa laik" ieg't" materi"la);

! parakstu re&istrs kl"tienes nodarb$b"m, kur" ir nor"d$ts dal$bnieka v"rds un uzv"rds, datums, nodarb$bu s"kuma un beigu laiks, paraksts ierodoties un atst"jot nodarb$bas, skolot"ja un pasniedz!ja paraksts;

! instrukcija, k" j"veic rakstu darbi un studentu veicamo darb$bu/uzdevumu p"rskats;

! sertifik"ts par kursa apmekl!#anu, nor"dot t" stundu skaitu. 2.3 Kursa organiz"cija Apm"c$bu jauktais modelis ir r'p$gi izstr"d"ts t", lai kl"tienes un tie#saistes apm"c$bas posmi, kas aprakst$ti zem"k, cirkul"ri main$tos: 1) s"kum" m"c$bu nodarb$bas tiek organiz!tas kl!tien$, kad

izgl$tojamie tiek iepaz$stin"ti ar kursu, tiek izveidotas m"c$bu grupas, tiek apl'kotas jaunas t!mas un tiek aktiviz!tas reflekt$v"s nodarb$bas, lai noskaidrotu kursa dal$bnieku uzskatus un priek#statu, kas galvenok"rt paliek netie#" un latent" l$men$ (Perla 2010), par izgl$t$bas darba v!rt!#anu. Pirmais kl"tienes apm"c$bas posms ir b'tisks, lai sasaist$tu EDUEVAL apm"c$bu ar agr"k ieg'to person$go un profesion"lo pieredzi un rad$tu iesp!ju apm"c"m"s grupas dal$bnieku starppersoniskai apmai+ai; m"c$bu nodarb$bas tie#saist! Moodle platform", atv!rtaj" studiju p"rvald$bas sist!m" (Course Management System (CMS)), ir

– 13 –

!

!

veidotas saska+" ar soci"l" konstrukt$visma principiem (Vygotsky, 1978) un to m!r)is ir stiprin"t gan m"c$#anas, gan m"c$#an"s procesu. Ar tie#saistes apm"c$bu pal$dz$bu, da("du didaktisko vien$bu saturu var apg't teor!tiski daudz padzi%in"t"k, izmantojot:

- SCORM (Sharable Content Object Reference Model), Satura apmai+as references modelis, s$k"ku inform"ciju skat$t sada%" par metodolo&iju);

- veidojot Glos!riju, izveidot v"rdn$cu ar konkr!tu v"rdu kr"jumu, kas kop$gs visiem kursantiem;

- studiju un m"c$bu nodarb$bu materi"lu kr!jums; - Wiki (sadarb$bu veicino#a t$mek%a vietne); - Forumi un citas e-apm"c$bas aktivit"tes, kuras var $stenot

Moodle platform", lai p"rvald$tu komunik"ciju un veidotu m"c$#an"s kopienu tie#saistes vid!;

! Kole(i!l!s v$rt$'anas aktivit!tes (Limone 2012; Baldassarre 2011), piem!ram, darbn$cas, Zigzaga (Jigsaw) uzdevumi un citas e-m"c$#an"s darb$bas, kur"m ir nepiecie#ams grupas uzdevums, v!rt!#anas objekts (piem!ram, izveidot iedom"tu v!rt!#anas instrumentu, t"du k" rubrika, portfolio, audits; skat$t n"ko#aj" noda%"), ir da%a no e-apm"c$b"m.

2) tre#ais posms atkal ietver kl"tienes m"c$bu nodarb$bas, kur"s ir iesp!jams: dekonstru!t un kritiski p"rstr"d"t to, kas ir apg'ts iepriek# attiec$b" uz saturu un izmantotaj"m darba metod!m; atbalst$t apm"c"mos vi+u m"c$b"s; sniegt un sa+emt atgriezenisko saiti kole(i!l!s v$rt$'anas aktivit!t$s; iepaz$stin"t ar jauniem tematiem.

Didaktiskais pl"ns un didaktisk" modu%a satura strukt'ra tiks p!t$ta padzi%in"ti sekojo#aj"s apak#sada%"s. 2.3.1 K! p!rvald#t apm!c#bu dal#bnieku atlasi un analiz$t studentiem izvirz#t!s pras#bas Stud!jo#o atlases proces" ir j"iev!ro tr$s posmi: ! kursa pla#a populariz!#ana, public!jot informat$vu bro#'ru,

– 14 –

!

!

izmantojot pieejamos kan"lus (organiz"cijas m"jas lapas, pieejamos adres"tu sarakstus ...), lai “sasniegtu” tik daudz pieaugu#o izgl$t$bas pakalpojumu sniedz!ju, cik vien iesp!jams;

! pieteikumu apkopojums saska+" ar organiz"cijas noteikumiem;

! pieteikuma iesniedz!ju profesion"l"s izgl$t$bas programmu un kursa dal$bnieku atlases anal$ze (maksimums 25).

Dal$bnieku atlas! b'tu j"v!rt!: vecums (kas ir no 25 l$dz 65 gadiem); darba pieredze pieaugu#o izgl$t$b" (v!rt!t"ja, koordinatora, konsultanta, pasniedz!ja vai pedagoga amats); universit"tes beidz!ja kvalifik"cija saska+" ar katras valsts likumdo#anu (Doktora, ma&istra gr"ds, kursi specializ"cij"...). Apm"c$bu kursu dal$bnieki tiks atlas$ti, lai tiktu nodro#in"ta profesion"lo profilu daudzveid$ba un notiktu pieaugu#o izgl$t$b" ieg'to zin"#anu, prasmju un iema+u apmai+a. 2.3.2 Didaktiskie modu"i: k! organiz$t modu"us un to saturu EDUEVAL kursa m"c$bu programmu veido se#i didaktiskie modu%i (sk. didaktisko pl"nu EDUEVAL M!c#bu programm! – 1.da%a; programmas saturu sk. EDUEVAL Rokasgr!mat! – 3.da%a).

M"c$bu metodikas, kas tiks s$k"k analiz!tas turpm"kaj"s sada%"s, ietver “pr"ta v!tras”, kartes, fokusa grupas un aci-pret-aci nodarb$bas kl"tienes re($m", savuk"rt t"lm"c$bas model$ tiek pl"notas vair"kas apm"c$bu nodarb$bas tie#saist!, piem!ram, SCORM, materi"lu kr"jums, skaidrojo#" v"rdn$ca, k" ar$ v!rt!#anas nodarb$bas (viktor$nas un semin"ri). Lai gan didaktiskajiem modu%iem ir da(as at#)ir$bas, tom!r tiem ir diezgan vienota stundu strukt'ra, proti, katr" modul$ ir vismaz 5 kl"tienes m"c$bu stundas papildus vid!ji 5 nekl"tienes m"c$bu stund"m (3 apm"c$bu nodarb$bu stundas un 2 v!rt!#anas

– 15 –

!

!

nodarb$bu stundas) : ! Pirmais modulis ilgst 18 stundas (13 kl"tienes stundas tiek

pl"notas #"di: 2 stundas tiek velt$tas kursa prezent"cijai un grupu veido#anai, 2 kl"tienes semin"ri, kas katrs ilgst 5 stundas un 1 individu"lo apm"c$bu stunda. 5 stundu e-apm"c$bas tiek pl"notas #"di: 3 stundas tiek velt$tas m"c$bu nodarb$b"m, 2 stundas v!rt!#anas nodarb$b"m);

! otrais, tre#ais un ceturtais didaktiskais modulis katra ilgsts 16 stundas (11 kl"tienes stundas tiek pl"notas #"di: 2 kl"tienes semin"ri, kas katrs ilgst 5 stundas, 1 individu"lo apm"c$bu stunda. 5 stundu e-m"c$bas tiek pl"notas #"di: 3 stundas tiek velt$tas m"c$bu nodarb$b"m, 2 stundas v!rt!#anas nodarb$b"m);

! piektais didaktiskais modulis ilgst 23 stundas (16 kl"tienes stundas tiek pl"notas #"di:. 3 kl"tienes semin"ri, kas katrs ilgst 5 stundas, 1 individu"lo apm"c$bu stunda. 7 e-m"c$bu stundas tiek pl"notas #"di: 3 stundas tiek velt$tas m"c$bu nodarb$b"m, 4 stundas v!rt!#anas nodarb$b"m, kas ietver sev$ ar$ uzdevumu, kur" ir j"izveido v!rt!#anas instruments, piem!ram, rubrika, portfolio vai audits);

! sestais didaktiskais modulis ilgst 11 stundas (8 stundas kl"tien! tiek pl"notas #"di: 1 kl"tienes semin"rs, kas ilgst 5 stundas un 1 individu"lo apm"c$bu stunda un 2 stundas nobeiguma nodarb$b"m. 3 e-m"c$bu stundas tiek pl"notas #"di: 2 stundas m"c$bu nodarb$bas un 1 stunda v!rt!#anas nodarb$ba). Kursa didaktiskais pl"ns, kur" ir gan kl"tienes nodarb$bas,

gan nodarb$bas tie#saist!, ir nor"d$ts zem"k eso#aj" tabul".

1.didaktiskais modulis -EDUEVAL V!rt!#anas modelis Modu$i M!r%i Saturs Kl"tienes

apm"c&bas E-apm"c&bas

Prezent"cija Iepaz$stin"#ana ar kursu

2 stundas

Apm"c$-b"m :

3 st.

– 16 –

!

!

Grupas veido#ana

- SCORM - REPO-

ZITO-RIJS

- GLOS/RIJS

Teor!tiskais pamatojums Triangul"cija k" EDUEVAL mode%a skaidrojo#ais konstrukts

Iepaz$stin"t ar reprezent"-cij"m, teorij"m un noskaidrot apm"c"mo viedokli par v!rt!#anu Izprast EDUEVAL teor!tisko b"zi Izprast triangul"ci-jas noz$mi v!rt!#anas mode%os

V!rt!#anas teorijas un mode%i V!rt!#anas noz$me EDUEVAL teor!tisk" b"ze Triangul"-cija

Apm"-c$bu meto-des: Pr"ta v!tra Kartes Fokusa grupas Nodar-b$bas

2 tik#a-n"s, katra ilgst 5 stundas (5st+ 5st)

Apm"c"mo v!rt!#ana: - KONT-

ROL-P/R-BAUDE

- SEMI-N/RS

2 st.

Tik#an"s ar pasniedz!ju p!c nepiecie#am$bas 1st. Saruna Atbalsts: Forums; vis"m aktivit"t!m

12+1= 13 st.

5st.

1.modulis - Kop" 17+1 = 18 stundas

2.modulis Ce$" uz pieaugu#o izgl&tot"ju v!rt!t"ja profesion"lo profilu

Modu$i M!r%i Saturs Kl"tienes apm"c&bas

E-apm"c&bas

1.1 Profesi-on"lie/ neprofesi-on"lie v!rt!t"ji V!rt!#a-nas funkcija:jaunais profils 1.2 EDUEV

Att$st$t zin"#anas par profesion"-laj"m iema+"m, kas nepiecie#a-mas PI v!rt!t"jam Veicin"t padzi%in"tu izpratni par

ESCO modelis PI profesion"la-jai att$st$bai EDUEVAL v!rt!t"ja profils: -Kas vi+a/ vi+# ir (k"das lomas un poz$cijas) - ko vi+# /

Apm"c$-bu metodes: - fokusa grupas - nodarb$-bas - gad$jumu izp!te -reflekt$-v" rakst$#a-

2 tik#a-n"s, katra ilgst 5 stundas (5st+ 5st)

Apm"c$b"m : - SCORM - REPOZ-

ITORIJS - GLOS/R

IJS

3.st.

– 17 –

!

!

AL profesi-on"lais profils

PI v!rt!t"ja profilu Saprast PI v!rt!t"ja lomu

vi+a dara (darb$bas, metodes un instrumenti) - Kur vi+# / vi+a darbojas (kuros pakalpojumos) -pakalpojuma izmantot"ji, ar kuriem vi+i str"d"; -profesion"l"s zin"#anas un prasmes; -apm"c$bas un profesion"l" pieredze; -profesion"l"s !tikas principi.

na Apm"c"mo v!rt!#ana: - KONT-

ROL-P/R-BAUDE

- SEMI-N/RS

2.st.

Tik#an"s ar pasniedz!ju p!c nepiecie#am$bas 1 st. Saruna Atbalsts: Forums;vis"m aktivit"t!m

10+1= 11 st.

5 st.

2.modulis – Kop" 15t. +1 = 16 stundas

– 18 –

!

!

3.modulis V!rt!#anas m!r%i: k"p!c j"v!rt!? Modu$i M!r%i Saturs Kl"tienes

apm"c&bas E-apm"c&bas

K" izmantot v!rt!#anu pieaugu#o izgl$tot"ju profesion"lajai

Saprast v!rt!#a-nas apm"c$bu lomu organiz"-cijas uzlabo#a-n" Izstr"d"t komplek-s"ku redz!ju-mu par darba proce-siem PI konteks-tos Defin!t izgl$t$bas darba procesus un kompetences jomas PI konteks-tos (kuriem vajadz!tu b't v!rt!#a-nas objek-tiem)

Izgl$t$bas darba kvalit"tes nov!rt!-jums: ietekme uz pedagog-giem, ietekme uz izgl$t$bas program-m"m, ietekme uz lietot"jiem PI profesio-n"l"s att$st$tbas nov!rt!-jums Dekons-trukcija, diskusija un person$g"s pieredzes reflekt$va p"rstr"d"-#ana V!rt!#ana k" reflekt$vam"c$#an"s no prakses

Apm"c$-bu metodes: - st"st$-jums - prakses anal$ze -gad$ju- mu izp!te -reflekt$-v" rakst$#a-na

2 tik#a-n"s, katra ilgst 5 stun-das (5st+ 5st)

Apm"c$b"m : - SCORM - REPOZ-

ITORIJS - GLOS/R

IJS

3 st.

Apm"c"mo v!rt!#ana: - KON-

TROL-P/R-BAUDE

- SEMIN/RS

2 st.

Tik#an"s ar pasniedz!ju p!c nepiecie#am$bas 1 st.

Saruna Atbalsts: Forums; vis"m aktivit"t!m

Kop" 10 st. +1 5 st.

3.modulis – Kop" 15 st. +1 = 16 stundas

– 19 –

!

!

4.modulis V!rt!#anas l&me'i Modu$i M!r%i Saturs Kl"tienes apm"c&bas E-apm"c&bas V!rt!#a-nas l$me+i

Att$st$t zin"#anas par galvena-jiem v!rt!#anas l$me+iem Att$st$t zin"#anas par galvenaj"m kvantitat$-vaj"m un kvalitat$-vaj"m v!rt!#anas metod!m

Pa#no-v!rt!jums /r!jais nov!r-t!jums Kon-teksts Nov!r-t!jums

Apm"c$bu metodes: --gad$jumu izp!te -fokusa grupas -Nodarb$bas

2 tik#a-n"s, katra ilgst 5 stundas (5st+ 5st)

Apm"c$b"m : - SCORM - REPOZI-

TORIJS - GLOS/R

IJS

3 st.

Apm"c"mo v!rt!#ana: - KONT-

ROL-P/R-BAUDE

- SEMIN/RS

2 st.

Tik#an"s ar pasniedz!ju p!c nepiecie#am$bas 1 st. Saruna Atbalsts: Forums; vis"m aktivit"t!m

Kop" 10+1

stundas

Kop" 5 stundas

4.modulis – Kop" 15 stundas +1 = 16 stundas

5.modulis V!rt!#anas instrumenti: k" v!rt!t?

Modu$i M!r%i Saturs Kl"tienes apm"c&bas E-apm"c&bas V!rt!#a-nas instru!-menti

M"c$t, k" apg't un v!rt!#an" izmantot kvalitat$vus un kvantitat$-vus r$kus 4.modul$ nor"d$tajos l$me+os

- Portfolio - Audits - Rubrika

Apm"c$bu metodes: -gad$jumu izp!te -fokusa grupas -Nodarb$bas -model!#ana

3 tik#a-n"s, katra ilgst 5 stundas (5st+ 5 st+ 5st)

Apm"c$-b"m : - SCORM - REPO-

ZITO-RIJS

- GLOS/-RIJS

3 st.

Apm"c"mo v!rt!#ana: - KONT-

ROL-P/R-BAUD

- SEMI-N/RS

Zigzags (Jigsaw) (*)

4 st.

– 20 –

!

!

Tik#an"s ar pasniedz!ju p!c nepiecie#am$bas 1 st. Saruna Atbalsts: Forums; vis"m aktivit"t!m

Kop" 5+1 stundas

Kop" 7 stundas

(*) Uzdevums: rubrikas, portfolio vai audita model!#ana) 5.modulis – Kop" 22 stundas+1 = 23 stundas

6.modulis (tika

Modu$i M!r%i Saturs Kl"tienes apm"c&bas E-apm"c&bas .tika

Att$st$t zin"#anas par galvena-jiem !tikas principiem, kas saist$ti ar v!rt!#anas lomu

Starp-tautisk"s !tikas vadl$-nijas EduEval vadl$nijas .tiskie principi

M"c$bu metodes: -fokusa grupas -nodarb$-bas -gad$ju-mu izp!te - “pr"ta v!tra”

1 tik#a-n"s, kas ilgst 5 stundas

Apm"c$b"m : - SCORM - REPO-

ZITO-RIJS

- GLOS/-RIJS

2st.

Apm"c"mo v!rt!#ana: - KONT-

ROL-P/R-BAUDE

1st.

Papildmateri"li un kursa nosl!gums 2 st.

Tik#an"s ar pasniedz!ju p!c nepiecie#am$bas 1 st.

Saruna Atbalsts: Forums; vis"m aktivit"t!m

Kop" 7+1 st.

Kop" : 3 st.

6.modulis – Kop" 10 st. +1 = 11 stundas

2.3.3 Apm!c#bu struktur$'ana M"c$bu vide vienm!r atrodas konkr!t" kult'ras vid!, ko raksturo noteikta mijiedarb$ba starp cilv!kiem, kult'ras artefaktiem un izgl$t$bas un didaktiskajiem l$dzek%iem, t.i., kult'ras, konceptu"l"s un normat$v"s intit'cijas, kuras, izmantojot prec$zu vietas, laika, instit'ciju, satura un attiec$bu organiz"ciju, %auj struktur!t pieredzi, lai dotu tai iek#!jo organizatorisko lo&iku un latentu strukt'ru (Parmigiani in Rivoltella & Rossi 2012; Massa, 1986, 1987; Rossi & Toppano

– 21 –

!

!

2009). Didaktiskaj" kontekst" l$dzekli var defin!t k" elementu, kas veido darbu klas! un nosaka audz!k+u r$c$bu un iek#!jo organiz"ciju (Damiano, 2006). Rossi un Toppano (2009) iedala l$dzek%us 3 veidos: ! Instrukt#vie l#dzek"i ir struktur!ti ar m!r)i %aut dal$bniekiem

ieg't zin"#anas un iepaz$ties ar darba procesu (piem!ram, apm"c$bas vai m"c$bu priek#meti);

! l$dzek%i, kuru m!r)is ir refleksija, pa'nov$rt$'ana, rakstveida darbi, zin!'anu dokument!cija (piem!ram, portfolio vai gad$jumu izp!tes izveide);

! l$dzek%i, kuri ietver regul!#anas, sadarb$bas un grupu mijiedarb$bas aktivit"tes, lai veidotu zin"#anas (piem!ram, kole&i"l" v!rt!#ana vai Wiki aktivit"tes). Pl"nojot EDUEVAL m"c$bu nodarb$bas ir j"iev!ro visas tr$s

pras$bas: kursa m!r)is ir kl"tienes nodarb$bu laik" un izmantojot apm"c$bu priek#metus (tie#saistes SCORM un papildu materi"lus) "aut dal#bniekiem ieg)t zin!'anas un iepaz#ties ar darba procesu, kas saist$ts ar v!rt!#anu; reflekt#v! pras#ba, kas tiek realiz!ta, izmantojot rakst$#anas metakognit$vos l$dzek%us (kartes, reflekt$v" rakst$#ana, portfolio); sadarb#bas pras#ba, kas veidojas caur vis"m darb$b"m, kop$gi ieg'stot zin"#anas kol!&u grup", kas jo $pa#i att$st"s e-m"c$bu kontekst".

Veidojot apm"c$bas, svar$gi ir piev!rst uzman$bu tam, lai tiktu nov!rsti #)!r#%i, kas var!tu rasties m"c$#an"s un l$dzdal$bas procesa laik", jo $pa#i palielinot t" d!v!to sekm$jo'o elementu skaitu. M"c$bu nodarb$bas kl"tien!, piem!ram, notiek t"d" veid", lai veicin"tu visu apm"c"mo maksim"lu l$dzdal$bu. Auditorij" ir p!rvietojami galdi, kurus ir iesp!jams izvietot apl$ (lai efekt$v"k organiz!tu pr"ta v!tras metodi, dal$bnieki dal$tos g'taj" pieredz! un zin"#an"s nodarb$bu laik") vai ar$ var izveidot mazas grupas (piem!ram 4 solus saliekot kop", lai veidotos taisnst'ris vai kvadr"ts), t"d!j"di veicinot grupu darbu. *"da veida nodarb$b"m ir nepiecie#amas semin"ra telpas vai speci"li iek"rtot"s telpas, kur"s ir t"feles, interakt$v"s t"feles,

– 22 –

!

!

projektors, flom"steri un kancelejas preces, kas var b't noder$gas aktivit"#u laik". T"lm"c$bas nodarb$bu iek#!jo vidi ir nepiecie#ams organiz!t tie#saistes re($m" caur vair"k"m koordinatoru lom"m, piem!ram: e-pasniedz$js (Rivoltella 2006), k" ar$ caur forumiem (kas aizvieto e-pasta komunik"ciju ar veicina pieredzes un viedok%u apmai+u grup"), diskusij"m un m"c$bu grup"m, kas akt$vi darbosies, piem!ram, darbn$c"s, wiki vid! un glos"rija kop$g" veido#an".

Glu(i pret!ji Damiano (2013, 213. lpp.) teiktajiem v"rdiem t.i. "priek#meta vientul$ba apm"c$b"" zin"#anas b'tu j"veido kop$gi un j"transform! no atsevi#)a notikuma uz soci"l"s m"c$#an"s procesu. Tas ir tas, ko b'tu j"sekm! caur mijiedarb$bu starp kl"tienes nodarb$b"m un e-m"c$b"m, kas, k" nor"d$ts literat'r", ir radik"li main$jis pieredzes apmai+as veidus, %aujot pat tiem cilv!kiem, kas ir t"lu prom, veidot “vi+u pr"ta sp!ju siner&iju" un dal$ties ne tikai zin"#anu produkt", bet ar$ interakt$vi veidotajos procesos (Laici, 2007, 14. lpp.).

Didaktisko l$dzek%u pl"no#ana, telpas un laika organiz!#ana, darba uzdevumu, instrukciju un materi"lu izv!le ir noz$m$gi elementi, lai tiktu garant!ta apm"c$bu kvalit"te un tiktu sasniegti m"c$bu m!r)i. 2.4 Apm"c&bu metdolo)ija, metodes un instumenti Metodikas, meto(u un instrumentu izv!le, ko EDUEVAL pasniedz!jiem b's j"piem!ro m"c$bu kursa vajadz$b"m gan e-m"c$bu vid!, gan kl"tienes nodarb$bu mode%os, tiks s$k"k aprakst$ta n"ko#aj"s apak#sada%"s. 2.4.1 Kl!tienes apm!c#bas Kl"tienes apm"c$bu nodarb$bas tiek organiz!tas 70 stundu apjom" un darbojas k" pamats e-nodarb$b"m, +emot v!r" to, ka,

– 23 –

!

!

k" jau iepriek# tika min!ts, t"s uzs"k apm"c$bu aktivit"tes pirms darba platform" un nosl!dz didaktisko moduli ar otro tik#anos p!c vair"ku stundu e-apm"c$b"m. Kl"tienes nodarb$bas tiks struktur!tas, balstoties uz metodolo&iju un relat$vaj"m metod!m un instrumentiem, kas s$k"k tiks apl'koti n"ko#aj"s sada%"s. 2.4.1.1 Kl"tienes apm"c$bu metodolo&ija - Reflekt#vie un metakognit#vie l#dzek"i Reflekt$v" veida epistemolo&ija un metodolo&ija s"kas ar Dj'vija (Dewey,1938) un *ona (Schön, 1983, 1987) refleksiju par tehniski instrument"l"s racionalit"tes mode%u ierobe(ojumiem, veicot profesion"l"s prakses izp!ti, jo $pa#i tas izpau(as profesion"laj" kontekst", piem!ram, izgl$t$b", kur" speci"listi tiek aicin"ti nepiem!rot teoriju vai line"rus risin"jumus, bet gan izstr"d"t veicamo darb$bu hipot!zes, kas +em v!r" procesu sare(&$t$bu, probl!mas, pieredzes nestabilit"ti un elast$bu.

Pieaugu#o izgl$tot"ju darbs ir %oti daudzpus$gs, neprognoz!jams un problem"tisks un pieprasa vair"k heiristisku, reflekt$vu un metakognit$vu racionalit"ti nek" tehnisku racionalit"ti, kas sp$j atspogu"ot sevi darb#bas laik!, p!t$t probl!msitu"cijas, noskaidrot un dekonstru!t iepriek# noteiktus risin"jumus, kas nav viegli piel"gojami izgl$t$bas situ"ciju unikalit"tei.

Aizst"jot tehnisk"s racionalit"tes mode%us, kuri apl'ko profesion"li k" vienk"r#u procesu"lo standartu izpild$t"ju, un kuri pieprasa risin"t l!mumu pie+em#anas probl!mas, izmantojot piem!rot"kos l$dzek%us, tad reflekt$v" paradigma veicina m"c$#anos no pieredzes, teoriju un mode%u test$'anu, pieredzes do'anu no att!luma, iesaistoties zino#iem apm"c$bu vad$t"jiem, kas dokument! savu profesion"l"s prakses pieredzi. *is profesionalit"tes modelis, kura pamat" ir praktiski-

– 24 –

!

!

reflekt$vais eksperts ar $pa#"m prasm!m, un zin"#anas, kas ir ieg'tas caur praktisko darb$bu, ir izrais$ju#as lielu interesi un progresu izgl$t$bas jom" (Perla, 2010, 2011, 2012a, 2012b; Mortari, 2003, 2009; Fabbri, 2007; Striano, 2001; Altet, Paquay & Perrenoud 2002; Fabbri, Striano & Melacarne, 2008; Montalbetti, 2005; Brookfield, 1995; Korthagen, 2001; Perrenoud, 2001).

EDUEVAL kurss ietver reflekt$vo un metakognit$vo l$dzek%u izmanto#anu, kas palielina PI v!rt!t"ja profesionalit"ti un kas ir noder$gi, lai sp!tu saprast sare(&$tu un nepast"v$gu pieaugu#o izgl$t$bas sist!mu, kuru nav iesp!jams pak%aut teor!tiskiem standartiem. Turkl"t, pateicoties apmai+ai starp apm"c"majiem, PI speci"listiem un pasniedz!jiem, v!rt!#anas profesion"%iem #ie reflekt$vie un metakognit$vie l$dzek%i pal$dz izveidot nevis a priori, bet gan intersubjekt$vi, v!rt!#anas metodes un instrumentus, kas ir kontekstu"li piem!roti un atbilsto#i.

- Narat#vie l#dzek"i

St!st#jums ir ar$ viens no kvalitat$vajiem l$dzek%iem, kas tiek izmantots EDUEVAL m"c$bu programm", pateicoties t" epist!miskajai (Lyotard, 1979; Clandinin & Connelly, 2000) un apm"c$bu (Biffi, 2014; Formenti, 1998; Demetrio, 1996, Bruner, 1992, 2002) funkcijai. Perla (2012) uzskata, ka caur st"st$jumu var izp!t$t visus st"st$t"ja iek#!jos psihiskos, eksistenci"los, emocion"los, motiv"cijas un attieksmju procesus; noz$mes, kas attiecin"mas uz notikumiem, ir iesp!jams dekonstru!t un rekonstru!t, aktiviz!jot pieredzes reflekt$vu atjauno#anas procesu; zin"#anu uzb'vi un racionalit"ti, kas ir darb$bas pamat", var skaidri defin!t; pag"tni var rekonstru!t un individu"l" un kolekt$v" atmi+a var b't saglab"ta, izmantojot rakstu un dokument"ciju praksi (Perla, 2012b).

Izmantojot st"st$juma pa+!mienu, EDUEVAL kurss pl"no

– 25 –

!

!

apzin"t praktiz!t"ju liec$bu kognit$vo darbu, mudinot t"s sniegt st"st$juma form".

- Profesion!l!s prakses anal#ze L$dz"s reflekt$vajai, metakognit$vajai un narat$vajai sist!mai, EDUEVAL apm"c$bu programmas centr"l" teor!tisk" da%a ir izgl#t#bas prakses anal#ze l$dz"s profesion"l"s prakses studij"m, kas ir konsolid!ju#"s starptautisk" l$men$, jo $pa#i franciski (Altet, 2003; Réseau Open, Observation des pratiques enseignantes) un angliski run"jo#aj"s teritorij"s (Day, 2004; Bain, 2004; ISATT International Study Association on Teachers and Teaching). Prakses anal$ze tiek veikta, s"kot ar re"las izgl$t$bas situ"cijas izp!ti, lai ieg'tu un m!&in"tu formaliz!t profesion"lajai praksei rakstur$g"s a posteriori zin"#anas teor!tiskajos mode%os (Altet, 2003; Damiano, 2006).!Izgl$t$bas prakse ir vien$gais avots, kas var sniegt datus, t!mas un probl!mas to p!t$#anai, t"p!c jebkura izgl$t$bas teorija vienm!r ir prakses pamat" (Dewey, 1967). EDUEVAL kurss ietver profesion"l"s prakses anal$zes pa+!mienu izmanto#anu, kas ir s$k"k aprakst$ts n"ko#aj"s noda%"s. 2.4.1.2 Metodes un instrumenti

- Gad#juma izp$te Viens #$ pa+!miena piem!rs, kas tika ierosin"ts izmanto#anai, ir p!t$jums un anal$ze attiec$b" uz darbu PI kontekstos. Gad#juma izp$ti var defin!t k" nep"rprotami unik"lu situ"ciju vai notikumu intens$vu un padzi%in"tu p!t$jumu da("dos l$me+os un dimensij"s, kas to veido (Biffi, 2014; Yin, 1994a, 1994b; Mortari, 2007; Riva, 2007). Re"las situ"cijas izp!te %auj analiz!t t"s kontekstu, laika dimensiju, situ"ciju (iemeslu, kas to izrais$ja), dal$bniekus un darb$bas.

– 26 –

!

!

Gad$jumu izp!te, kas tiek izmantota k" efekt$va p!t$#anas metode, lai analiz!tu un saprastu sare(&$t"s realit"tes, ar$ k%'st par rakst$#anas modeli, kas var dot pieredzi un rad$t zin"#anas, kas ir jo $pa#i ieteicamas, lai atbalst$tu m"c$bas, p!tot savu profesion"lo pieredzi (Biffi, 2014; Damiano, 2007).

EDUEVAL apm"c$bu programma ietver p!t$jumu par PI v!rt!#anas konkr!tiem gad$jumiem, kur" apm"c$bu dal$bnieki var izanaliz!t pieaugu#o izgl$tot"ju nov!rt!#anas tipveida situ!cijas: izmantotos l$dzek%us, piem!rotos krit!rijus un metodes, radu#"s reprezent"cijas un emocion"lo un attiec$bu dinamiku.

- Fokusa grupa Pats nosaukums liecina, ka fokusa grupa ir metode, kas %auj, izmantojot grupas dal$bnieku mijiedarb$bu, koncentr$t uzman#bu uz t$mu, probl!mu vai j!dzienu. T" at#)iras no intervijas, kur" parasti tiek uzdoti jaut"jumi par da("d"m t!m"m, jo t" ir v!rsta tikai uz vienu jaut"jumu, pat ja tas ir radies da("du stimulu rezult"t". Gaid"mais rezult"ts sast"v no viena vai vair"kiem argumentiem, kas sp!j aprakst$t t!mu un apspriest t"s svar$g"k"s dimensijas (Bezzi, 2013, 27. lpp.).

Fokusa grupas izmanto#ana EDUEVAL kl"tienes apm"c$b"s var b't funkcion"la, lai koncentr!tu uzman$bu uz refleksijas priek#meta jaut"jumu, analiz!jot programmas dal$bnieku reprezent"cijas. Tas %auj atk"rtoti piel"got, pl"not un piem!rot apm"c$bu pied"v"jumu, balstoties uz to, kas tika rad$ts fokusgrupas laik". To var izmantot s"kotn!j" posm" un pirmaj"s m"c$bu tik#an"s reiz!s, lai pasniedz!ji var!tu veidot t!mu un probl!mu karti, kas p!c tam b's padzi%in"ti j"izp!ta. Alternat$vi, fokusa grupu var izmantot ar$ nobeiguma f"z!, k" tematisk" fokusa un diskusijas formu par kursa laik" ieg'to inform"ciju un datiem. B'tu j"pl"no pusotru stundu (maksimums divas stundas) ilga nodarb$ba, kur" dal$bnieku grupa (parasti 7-8 cilv!ki) var apspriest t!mas un stimulus,

– 27 –

!

!

kurus ierosina l$deris / grupas vad$t"js. Ir ieteicams ierakst$t sarunu, lai v!l"k var!tu to analiz!t. T" k" fokusa grupa netiek izmantota #aj" gad$jum" k" p!tnieciska nodarb$ba, bet gan k" apm"c$bu kurss, tad t" ac$mredzami ir j"integr! nodarb$b"s k" padzi%in"tas refleksijas iesp!ja, kas ir sec$ga darb$b"m m"c$bu programm" un t"p!c darbojas ar t!m"m un jaut"jumiem, kas rodas apm"c$bu proces". P!c Bezzi dom"m, l$derim b's "j"sadala vi+a pr"ts ,etr"s da%"s" (ibid., P. 46), proti, j"sp!j p"rvald$t vair"kus elementus vienlaic$gi, k" piem!ram, p"rvald$t diskusijas tempu, grupas dinamiku, main$go laika periodu, kad cilv!ki var run"t, un izv!l!ties piem!rotu grupas vad$#anas veidu.

- Kartes

V!l viens reflekt$vo un metakognit$vo apm"c$bu l$dzeklis EDUEVAL m"c$bu programm" ir kartes, it $pa#i ment"l"s kartes, inform"cijas grafiskie att!li, kuriem ir hierarhiski-asociat$va strukt'ra. To pamat" ir asoci"ciju kognit$v" forma, kur m"c$#an"s un kognit$vo j!dzienu att$st$ba ir balst$ta uz br$v"m asoci"cij"m, s"kot no centr"l" elementa un beidzot ar j!dzienu kombin"ciju. T!li, kr"sas un savienojo#"s l$nijas, kas ir rakstur$gas ment"laj"m kart!m, daudz vair"k atsauc atmi+" nek" v"rdi un, stimul!jot neskait"mas asoci"cijas, ierosin"jumus un idejas, veicina rado#"s sp!jas (katra indiv$da un grupas), izt!li, atmi+u, zemapzi+as gar$go sp!ju resursus, dom"#anas prasmes un p"rliec$bu (Novak, Gowin, 1995; Novak, 2001; Buzan, 2006; Buzan, Buzan, 2003; Vinci, in Perla, 2012). Kartes ir viena no efekt$v"kaj"m un funkcion"l"kaj"m zin"#anu prezent!#anas form"m. Katra karte prezent! veidus, ar kuru pal$dz$bu pr"ts organiz! un pielieto zin"#anas, veidojot attiec$bas starp j!dzieniem, kas saist$ti ar konkr!tu zin"#anu jomu, t.i., ilustr! to, k" zin"#anas tiek organiz!tas pr"t". Kartes ir k" mediators, kas atrodas starp realit"ti un reprezent"ciju, un tiek pla#i izmantots didaktik" caur

– 28 –

!

!

j!dzieniem, jo tie ir noder$gi profesijas pamat" eso#o netie#o, emocion"lo, motiv"cijas, ideolo&iju, kult'ras un emp$risko dimensiju reflekt$vai izp!tei (Vinci, 2012). - Reflekt#v! rakst#'ana

PI v!rt!t"ju EDUEVAL studiju programma ietver st"st$juma apm"c$bu l$dzek%us, kas tiek izmantoti gan kl"tienes, gan tie#saistes nodarb$b"s. Viens no #"diem l$dzek%iem ir reflekt#v! rakst#'ana: t" ir profesion"l"s rakst$#anas forma, kas tiek izmantota k" pieaugu#o pa#apm"c$bas l$dzeklis (Perla, 2012). Profesion"l" rakst$#ana ir pl"nveida organizators, kas %auj att$st$t profesion"l"s prasmes un zin"#anas, izmantojot darba procesa anal$zi un "sare(&$t$bu, kas raksturo organizatorisko kontekstu" (Perla, 2012, p. 10; Biffi, 2014; Habboub, Lenoir & Tardif 2008; Pastré, 2002; Pastré & Lenoir, 2008; Pastré, Mayen & Vergnaud, 2006). Caur reflekt$vo rakst$#anu, dal$bnieki var distanc$ties no m"c$bu pieredzes ar reflekt$vu skatienu, kas sp!j retrospekt$vi sasaist$t to, ko vi+i ir iem"c$ju#ies, ar saviem person$gajiem emocion"lajiem, !tiskajiem un ideolo&iskajiem uzskatiem, kas ir vi+u profesion"l"s darb$bas pamat".

- Pr!ta v$tra

At#)ir$b" no fokusgrupas, kas, k" tika min!ts iepriek#, virza grupu uz tematisk"s ievirzes izp!ti (to veic moderators t"d" veid", ka t" ir k" kontrole, ar kuras pal$dz$bu tiek nodro#in"ts, ka dal$bnieku pienesums atbilst izv!l!tajai t!mai), pr"ta v!tra ir tehnika, kas %auj ieg't dal$bnieku spont"nus un t'l$t!jus viedok%us un priek#status, kas balst$ti uz ideju asoci"ciju lo&iku, kur" rodas jaunas idejas no jau rad$taj"m (Bezzi, 2006; Gallagher 2013; Diehl & Stroebe 1987; Sutton & Hargadon, 1996). To izmanto k" probl!mu risin"#anas metodi organiz"cij"s - jo $pa#i sabiedr$b"s un apm"c$b" - t" tiek

– 29 –

!

!

izmantota, lai stimul!tu rado#o dom"#anu un &ener!tu idejas, nevis analiz!tu vai realiz!tu t"s (Rich, 2003).

T" ir tehnika, kas nav skaidri standartiz!ta un ir elast$ga. *$ iemesla d!%, Pr"ta v!tra ir noder$ga, lai att$st$tu pa#izpausmi grup", izteiktu savas emocijas, pieredzi, p"rliec$bu un izsl!gtu nop!lumus par to, ko ir rad$jis pr"ts (Di Maria, Lavanco, Varveri, Montesarchio, 2002). *"ds nodarb$bas vad$#anas veids ir maz"k kontrol!jo#s, turkl"t dal$bnieku skaits var ar$ sv"rst$ties no da(iem cilv!kiem l$dz diezgan lielam grupas biedru skaitam (Clark 1958). Ska+as ierakst$t"js parasti netiek izmantots un to aizst"j ar t"feli, uz kuras visiem dal$bniekiem p"rredzam" veid" tiek atz$m!tas radu#"s idejas. Ir %oti svar$gi, lai pasniedz!js/ grupas vad$t"js rakst$tu jaunrad$t"s idejas uz t"feles ar lieliem burtiem, izmantojot skaidri redzamu pildspalvu. Taj" pa#" laik" pa#i dal$bnieki var uzrakst$t savas idejas uz pa#l$m!jo#"m lapi+"m, kuras var piestiprin"t pie t"feles t", lai ikviens var!tu t"s redz!t un t"d" veid" tiktu rosin"ts rad$t jaunas idejas uz jau rad$to ideju b"zes. Princips, kas ir Pr"ta v!tras pamat", ir kvantitat$vs nevis kvalitat$vs, t.i., jebkura doma, kas ien"k pr"t" ir br$vi j"izsaka, nedom"jot par ideju kvalit"ti vai par to, cik t"s ir ticamas vai piem!rojamas.

Pabeidzot produkta izveides posmu, idejas b'tu j"apkopo (korporat$vaj" kontekst" atlase tiek veikta, pamatojoties uz iepriek# noteiktiem krit!rijiem, piem!ram, konkr!ta realiz"cija, $steno#anas izmaksas, izmaksu un ieguvumu anal$ze; apm"c$bu kontekst" grupa dal$bnieki pa#i izv!las un vienojas par krit!rijiem).

EDUEVAL kurs" Pr"ta v!tras izmanto#ana ir ieteicama gan nodarb$bu s"kuma posm", gan ar$ turpm"kaj"s tik#an"s reiz!s, lai iepaz$tos ar dal$bnieku reprezent"cij"m un atkl"tu vi+u asoci"cijas par da("m probl!m"m, kas saist$tas ar izgl$t$bas darba v!rt!#anu (piem!ram, atbildot uz t"diem jaut"jumiem k": K!dus instrumentus m$s var$tu izmantot, lai nov$rt$tu pieaugu'o izgl#tot!ju darbu?).

– 30 –

!

!

2.4.2 e-apm!c#bas K" jau tika min!ts 2.3. noda%", tie#saistes m"c$bu vide tiks organiz!ta Moodle platform", kas ir atv$rt! koda Studiju P!rvald#bas Sist$ma (Course Management System (CMS)). Platform" tiks public!ti visi papildus materi"li, ar kuru saturu izgl$tojamie tiks iepaz$stin"ti ar$ kl"tienes nodarb$b"s. Taj" pa#" laik" ar skolot"ja atbalstu tiks veicin"ta un sekm!ta sadarb$bas prakse caur praktisko darb$bu, lai izveidotu m"c$bu kopienu, kas ir aiz+emta kop$ga darba veik#an", t.i. v!rt!#anas izp!t! un studij"s. T"lm"c$bas nodarb$bas ir k" atbalsts kl"tienes m"c$b"m, kas papla#ina iesp!jas veidot sakarus, dal$ties ar inform"ciju un kop$gi str"d"t pie zin"#anu ieg'#anas.

Moodle platforma pied"v" apm!ram 20 da("du veidu

nodarb$bas (Moodle aktivit!tes, 2015), no kur"m da(as ir $pa#i noder$gas m"c$bu m!r)u sasnieg#an", un tas ir iemesls, k"p!c t"s ir izv!l!tas EDUEVAL m"c$bu programm":

e-apm"c&bas Wiki T" ir t$mek%a rakstisku dokumentu kolekcija, kas

radusies sadarb$bas rezult"t". T"p!c Wiki ir m"jas lapa, kur" izgl$tojamie var rakst$t sadarbojoties tie#i caur p"rl'ku, neizmantojot HTML kodu. V"rds wiki n"k no havajie#u «wiki wiki», kas noz$m! "%oti "tri". Tas ir %oti "trs veids, k" izveidot saturu, izmantojot grupu nodarb$bas.

SCORM Satura apmai&as references modelis (Sharable Content Object Reference Model akron$ms) ir specifik"ciju kr"jums, kas nodro#ina sadarb$bas iesp!jas, pieejam$bu un t$mek%a satura atk"rtotu izmanto#anu. SCORM nodro#ina izgl$tojamajiem:

! piek%uvi pie caurskat$#anas un p"rskat$#anas re($miem;

! izv!les r'ti+as, kas nor"da uz to SCORM sada%u, kas jau bij" par"d$ta;

! materi"la apskati v!lreiz no s"kuma;

– 31 –

!

!

! orient!#anos satur". No otras puses, SCORM pied"v" pasniedz!jiem ,etru da("du veidu p"rskatu par darb$bu uzraudz$bu:

- pamata p!rskats: tabula, kur" apkopotas pieejas SCORM modelim;

- grafiskais p!rskats: sniedz grafiku apkopojumu par veiktaj"m darb$b"m SCORM vid!;

- SCORM mijiedarb#bas p!rskats: par"da atbildes, ko sniegu#i izgl$tojamie jebkuros nov!rt!juma testos;

- objekt#vais p!rskats: par"da pieejas atsevi#)"m da%"m, kas veido SCORM.

Nodarb$bu modulis

Instruments, kas pied"v" virkni HTML lapu, kur"s kursa dal$bnieki tiek aicin"ti pie+emt l!mumus attiec$b" uz konkr!to jaut"jumu vai situ"ciju. Pie+emtais l!mums novirz$s tos uz konkr!tu nodarb$bas lapu. Nodarb#bu modulis ir izstr"d"ts t", lai tas b'tu piel"gojams un lai b'tu iesp!jams izmantot apm"c"mo l!mumus, lai izveidotu pa#virz$tu apm"c$bu ce%u. Katrs l!mums, ko pie+ems izgl$tojamais, virz$s vi+u uz citu pasniedz!ja sagatavotu atbildi vai koment"ru un uz citu nodarb$bas lapu. R'p$gi izstr"d"jot nodarb$bas, instruments %auj personaliz!t satura prezent"ciju un sagatavot individu"lus jaut"jumus katram izgl$tojamajam.

Glos"rijs Tas ir instruments, kas %auj kursa dal$bniekiem izveidot defin$ciju sarakstu. To var organiz!t k" sadarb$bas darb$bu vai t" var b't darb$ba, ko veic tikai skolot"js. Glos"rija #)irk%us var iedal$t kategorij"s; pateicoties autom"tisk"s sasaistes r$kam – rakstur$gs Moodle - katrs atsl$gas v!rds, kas lietots foruma pienesum", autom"tiski k%'st k" saite, kas novirza uz attiec$go glos"rija #)irkli.

Forums Forums var dot noz$m$gu ieguld$jumu komunik"cij" un m"c$#an"s kopienas veido#an" tie#saistes vid!

Izv!les modulis

Izv$les aktivit!te ir lielisks un vienk"r#s veids, k" veikt aptauju un rosin"t p"rdomas par t!mu, %aujot kursa dal$bniekiem balsot par priek#likumu, ko izvirz$jis

– 32 –

!

!

pasniedz!js e-apm"c&bas kole)i"l"s v!rt!#anas darb&bas, kas ir funkcion"las kursa izv!rt!#an" Semin"rs (sk. p!d!jo apak#noda%u) Zigzags (sk. P!d!jo apak#noda%u)

Zem"k ir aprakst$tas $pa#"s metodes, kas nepiecie#amas e-m"c$bu vides izveido#an". M/JAS LAPAS UZTUR.*ANAS PAKALPOJUMU SNIEDZ.JS 8: Media Touch (Moodle partneris) Managed Hosting Moodle "Cloud 500" pl"ns ietver Moodle pakalpojumu nodro#in"#anu ar sekojo#"m iez$m!m:

- 1 Moodle divu kodolu specializ!ts modelis, kas tiek ikned!%u veidots, uztur!ts un konfigur!ts #"d" veid":

o Piln$gi m!rogojama m"ko+a infrastrukt'ra, kas izvietota augstas veiktsp!jas sist!m"s, kur"s ir:

! rezerves serveri; ! atvilces mar#rut!#anas t$kls starp serveri un SAN ar

10Gb; ! augstas veiktsp!jas SAN uzglab"#ana; ! vair"ki t$mek%a serveri ar slodzes balansieri; ! datu b"zes serveru klasteris; ! "r!jais ugunsm'ris; ! datu p"rraides "trums l$dz 1 Gb; ! Moodle dati "rpus interneta telpas, PHP iestat$jumi

Moodle vid!, proakt$va ikned!%as Moodle atjaunin"#ana (parasti katru ned!%u), uzraudz$ba un dro#$bas uzst"d$#ana, oblig"ts dro#$bas profils un captcha re&istr"cijas veik#anai, Cron sist!ma, Clam antiv$rusa programma, kas uzst"d$ta un darbojas

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!8 Autori izsaka pateic$bu Dr. Valeria Tamborra no University of Bari “Aldo Moro”, Italy, par sadarb$bu aprakst$t" Managed Hosting Moodle pried"v"juma sagatavo#an".

– 33 –

!

!

Moodle vid!. ! 5 stundu konsult"cijas: konsult"cij" tiek apskat$ti visi

jaut"jumi, kas saist$ti ar tehnisko-m"c$bu izmanto#anu Moodle vid!, piem!ram, nov!rt!#ana, administr!#anas strat!&ijas, atbalsts vides vad$#an", m"c$bu strat!&ijas kursa realiz"cij";

! datu dubl!#ana nakt$ ar dubl!#anas l$dzekli; ! administratora atbalsta bi%e#u sist!ma: standarta, darba

dien"s; ! ugunsm'ris atsevi#)" sist!m"; ! ikned!%as failu arhiv!#ana un saglab"#ana (7 versijas); ! datub"zes apjoms: nav apjoma ierobe(ojumu; ! failu apjoms: 15GB; ! ikm!ne#a datu pl'sma: neierobe(ota; ! akt$vie lietot"ji: l$dz 500; ! pakalpojuma pieejam$ba: 98,5% (ik gadu).

2.4.3 Kursa nov$rt$jums: anket$'ana un kol$(u v$rt$'anas aktivit!tes Apm"c$bu kursu ir paredz!ts v!rt!t tr$s da("dos veidos:

1) testi par kursa saturu; 2) anketa, kur" tiek noteikta kursa dal$bnieku

apmierin"t$ba ar satura kvalit"ti, pasniedz!jiem, organiz"ciju, kursa lietder$bu un ietekmi uz dal$bnieku profesiju;

3) kole(i!l!s v$rt$'anas aktivit!tes (Baldassarre, 2011, Limone 2012), kuru m!r)is ir att$st$t kritisk"s dom"#anas prasmes, saikni starp m"c$b"m un profesion"lo dz$vi, integr"ciju starp individu"lo p!t$jumu un grupu darbu un izveidot m"c$bu p"rnesi (Muirhead, 2002). *$m darb$b"m ir svar$ga reflekt$va ietekme uz apm"c$bu objektu un ce%u. T"s ir ar$ balst$tas uz izgl$tojamo atbild$bu un autonomiju, kuri

– 34 –

!

!

izv!las t"dus pa#us krit!rijus, p!c kuriem tie pa#i tiek v!rt!ti: "Studenti var vienoties par uzdevuma saturu [...], un #$ sp!ja palielina iek#!jo motiv"ciju m"c$ties [...]. Krit!riju un uzdevuma vai aktivit"tes $pa#$bu pie+em#ana ir noder$gs process nov!rt!juma autentiskuma stiprin"#anai, un ir nepiecie#ams, lai realiz!tu m"c$#an"s procesus, kas ir cie#i saist$ti ar izgl$tojamo vajadz$b"m un profesion"laj"m pras$b"m, k" ar$, lai uzraudz$tu un p"rskat$tu paveikto "(Limone, 2012, 4. lpp.).

e-apm"c&bas kole)i"l"s v!rt!#anas darb&bas, kas ir funkcion"las

kursa izv!rt!#an" Semin"rs kole(i!l!s v$rt$'anas darb$ba. Skolot"js sagatavo

uzdevums, kur" dal$bniekiem ir j"izveido dokuments (tas var b't teksts vai cita veida darbs). Aktivit"ti var organiz!t t", ka t" tiek veikta gan individu"li, gan ar$ sadarbojoties. Izveidotais saturs tiek v!rt!ts, izmantojot v!rt!juma sist!mu, ko nosaka skolot"js. *is instruments atbalsta da("da veida v!rt!#anas skalas un t"s visas %auj izmantot daudzkrit$riju v!rt!#anu. Kursu dal$bnieks var p"rbaud$t v!rt!#anas skalu ar skolot"ja atbalstu, pateicoties piem$ra materi!lu instrumentam, kas %auj aug#upiel"d!t dokumentu piem!rus, kurus students var v!rt!t. Lai veicin"tu kole(i!lo v$rt$'anu, instruments apvieno koordin"cijas un uzdevumu, kas tiks v!rt!ti starp stud!jo#ajiem, sadales p"rvald$bas sist!mu. Vi+i sa+em divus v!rt!jumus par vienu darb$bu: viens v!rt!jums ir par izveidoto produktu, bet otrs par savu kol!&u nov!rt!jumu.

Zigzags metode 9 ir balst$ta uz prec$zu darba pl"no#anu grup"s un jo $pa#i ir piem!rota, izmantojot jaukt"s apm"c$bas. T" sast"v no grupas darba, pamatojoties uz uzdevuma veik#anas specifiku: katram grupas dal$bniekam ir dots

!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!9 Pla#"ku inform"ciju par Zaigzaga metodi skat$t:

<https://www.jigsaw.org>

– 35 –

!

!

uzdevums, kas pal$dz sasniegt visas grupas kop!jo m!r)i; m"c$bu uzdevums (piem!ram, nodarb$ba klases kontekst") tiek sadal$ts un katram dal$bniekam tiek dota viena da%a, pie kuras vi+am ir j"str"d" patst"v$gi. Katrs grupas dal$bnieks k%'st par vienas da%as ekspertu un ir atbild$gs par uzzin"t"s un apg't"s inform"cijas nodo#anu p"r!jiem grupas dal$bniekiem. Darba nosl!gum" tiek noskaidrota grupas kompetence, izv!rt!jot visu grupas dal$bnieku sniegumu uzdevuma veik#an" (Aronson et al., 1978). EDUEVAL kurs" Zigzaga metodi var izmantot, veicot t"du uzdevumu, k", piem!ram, rubrikas, portfolio vai audita model!#ana, dodot katram grupas dal$bniekam savu uzdevuma da%u.

– 36 –

!

!

SECIN/JUMI Loredana Perla

L$dz"s EDUEVAL M!c#bu programmai (1.da%a, kura adres!ta pla#"kai sabiedr$bai un kas apraksta pieaugu#o izgl$tot"ju v!rt!t"ju m"c$bu kursa m"c$bu programmas strukt'ru, kas veidota saska+" ar EDUEVAL modeli), un Rokasgr!matai (3.da%a, kas adres!ta EDUEVAL kursa dal$bniekiem, t.i., profesion"%iem - person"la v!rt!t"jiem, kas darbojas pieaugu#o izgl$t$bas jom") EDUEVAL Ce"vedis K! to dar#t (2.da%a, adres!ta EDUEVAL kursa pasniedz!jiem) veido da%u, kur" aprakst$ti EDUEVAL projekta gala produkti - Pieaugu'o Izgl#tot!ju Profesion!l!s Att#st#bas Nov$rt$jums.

Pla#"ku inform"ciju skat$t http://www.edueval.eu.

– 37 –

– 38 –

!

!

BIBLIOGR*FIJA

Altet, M., Paquay, L. & Perrenoud, Ph. (Éds.) (2002). Formateurs d’enseignants. Quelle profesionnalisation?. Bruxelles: De Boeck.

Altet, M. (2003). La ricerca sulle pratiche di insegnamento in Francia (tr. it.). Brescia: La Scuola.

Aronson, E., Blaney, N., Stephan, C., Sikes, J. & Snapp, M. (1978). The Jigsaw Classroom. Beverley Hills, CA: Sage.

Bain, K. (2004). What the best college teachers do. Cambridge, Massachusetts – London, England: Harvard University Press.

Baldassarre, M. (2011). E-learning, integrazione aula-rete e criteri pedagogici per la didattica universitaria on-line. In I. Loiodice (Ed.) Università, qualità didattica e lifelong learning. Roma: Carocci.

Bezzi, C. (2006). Valutazione in azione. Lezioni apprese da casi concreti. Milano: Franco Angeli

Bezzi, C. (2013). Cos’è la valutazione. Un’introduzione ai concetti, le parole chiave e i problemi metodologici. Milano: FrancoAngeli.

Biffi, E. (2014). Le scritture professionali del lavoro educativo. Milano: FrancoAngeli.

Biémar, S., Dejean, K. & Donnay, J. (2008). Co-construire des savoirs et se développer mutuellement entre chercheurs et praticiens. Recherche et formation, 58, 71-84.

Brookfield, S.D. (1995). Becoming a Critically Reflective Teacher. San Francisco: Jossey-Bass.

Bruner, J. (1990). Acts of Meaning. Cambridge (MA): Harward University Press.

Bruner, J. (2002). Making stories. Law, literature, life. New York: Farrar, Straus & Giroux.

Buzan, T. (2006). Come realizzare le mappe mentali. Milano: Frassinelli.

Buzan, B. & Buzan, T. (2003). Mappe mentali. Milano: NLP Italy.

– 39 –

!

!

Clandinin, D.J. & Connelly, F.M. (2000). Narrative Inquiry: Experiences and Story in Qualitative Research. San Francisco: Jossey-Bass.

Clark, C.H. (1958). Brainstorming. How to Create Successful Ideas. New York: Doubleday & Company.

Damiano, E. (2006). La Nuova Alleanza. Temi problemi e prospettive della Nuova Ricerca Didattica. Brescia: La Scuola.

Damiano, E. (2007). Il mentore. Milano: FrancoAngeli. Day, C. (1996). The role of higher education in the professional

development of teacher: threat or challenge? In D. van Veen & W. Veugelers (Eds.). Vernieuwing van leraarschap en lerarenopleiding (32-51). Apeldoorn: Garant.

Day, C. (2004). A passion for teaching. London: Routledge Falmer.

Demetrio, D. (1996). Raccontarsi: l’autobiografia come cura di sé. Milano: Raffaello Cortina.

Desgagné, S. & Bednarz, N. (2005). Médiation entre recherche et pratique en éducation: faire de la recherche "avec" et plutôt que "sur" les praticiens. Revue des sciences de l'éducation, 31(2), 245-258.

Dewey, J. (1938). Logic. Theory of Inquiry. In J.A. Boydston (Ed.) (1986). The Later Works of John Dewey 1925-1953. Vol. 12. Carbondale: Southern Illinois University Press.

Dewey, J. (1967). Le fonti di una scienza dell’educazione (tr. it.). Firenze: La Nuova Italia.

Di Maria, F., Lavanco, G., Montesarchio, G. & Varveri L. (2003). Colloquio di gruppo: istruzioni per l'uso. In G. Montesarchio (Ed.). Quattro crediti di colloquio. Milano: FrancoAngeli.

Diehl, M. & Stroebe, W. (1987). Productivity loss in brainstorming groups: Toward the solution of a riddle. Journal of Personality and Social Psychology, 53, 497-509.

Donnay, J. & Charlier, E. (2000). Identità e sviluppo professionali. Pedagogia e Vita, 2, 41-60.

Donnay, J. & Charlier, E. (2006). Apprendre par l’analyse de pratiques: initiation au compagnonnage réflexif. Namur: Presses Universitaires de Namur.

Fabbri, L. (2007). Comunità di pratiche e apprendimento

– 40 –

!

!

riflessivo. Roma: Carocci. Fabbri, L., Striano, M. & Melacarne, C. (2008). L'insegnante

riflessivo. Coltivazione e trasformazione delle pratiche professionali. Milano: FrancoAngeli.

Formenti, L. (1998). La formazione autobiografica. Confronti tra modelli e riflessioni tra teoria e prassi. Milano: Guerini e Associati.

Gallagher, S. (2013). Brainstorming: Views and Interviews on the Mind. UK Imprint academic: Exeter.

Garrison, R. & Kanuka, H. (2004). Blended learning: Uncovering it transformative potential in higher education. The Internet and Higher Education, 7(2), 95-105.

Garrison, D.R. & Vaughan, N.D. (2008). Blended Learning in Higher Education: Framework, Principles, and Guidelines. San Francisco: Jossey Bass.

Graham, C.R. (2004). Blended Learning Systems: Definition, Current Trends, and Future Directions. In C.J. Bonk, C.R. Graham, Handbook of blended learning. Global Perspectives, local designs. San Francisco: Pfeiffer.

Habboub, E., Lenoir, Y. & Tardif, M. (2008). La didactique professionnelle et la didactique des savoirs professionnels dans la documentation scientifique: un essai de synthèse des travaux francophones. In Y. Lenoir et P. Pastré (dir.), Didactique professionnelle et didactiques disciplinaires en débat. Un enjeu pour la professionnalisation des enseignants (p. 21-52). Toulouse: Éditions Octarès.

Korthagen, F.A.J. (2001). Linking Theory and Practice. London: LEA.

Laici, C. (2007). Nuovi ambienti di apprendimento per l’e-learning. Perugia: Morlacchi.

Lieberman, A. (1986). Collaborative work. Educational Leadership, 44(1), 4-8.

Limone, P. (2012). Valutare l’apprendimento on-line: Esperienze di formazione continua dopo la laurea. Bari: Progedit.

Lyotard, J.F. (1979), La condition postmoderne: Rapport sur le savoir. Paris: Minuit.

Jackson, R.R. (2009). Never work harder than your students & other principles of great teaching. Alexandria, VA:

– 41 –

!

!

Association for Supervision and Curriculum Development. Massa, R. (1986). Le tecniche e i corpi. Verso una scienza

dell'educazione. Milano: Unicopli. Massa, R. (1987). Educare o istruire? La fine della pedagogia

nella cultura contemporanea. Milano: Unicopli. Montalbetti, K. (2005). La pratica riflessiva come ricerca

educativa dell’insegnante. Milano: Vita e Pensiero. Mortari, L. (2003). Apprendere dall’esperienza. Roma:

Carocci. Mortari, L. (2007). Cultura della ricerca e pedagogia.

Prospettive epistemologiche. Roma: Carocci. Mortari, L. (2009). Aver cura di sè. Milano: Bruno Mondadori. Muirhead, B. (2002). Relevant assessment strategies for online

colleges & universities, USDLA Journal, 16(1), retrived from:http://ww.usdla.org/html/journal/FEB02_Issue/article04.html.

Novak, J.D. (2001). L’apprendimento significativo. Le mappe concettuali per creare e usare la conoscenza. Trento: Erickson.

Novak, J.D. & Gowin, D.B. (1984). Learning How to Learn. New York: Cambridge University Press, tr. it. (1995). Imparando a imparare. Torino: SEI.

Parmigiani, D. (2012). Dispositivi, ambienti, artefatti (pp. 185-200). in P.C, Rivoltella, P. Rossi. L’agire didattico. Manuale per l’insegnante. Brescia: LaScuola.

Pastré, P. (2002). L’analyse du travail en didactique professionnelle. Revue francaise de pédagogie, 138, 9-17;

Pastré, P. (2008). Apprentissage et activité. In P., Pastré, L., Lenoir, Didactique professionnelle et didactiques disciplinaires en débat. Toulouse: Octarès.

Pastré, P., Mayen, P. & Vergnaud, G. (2006). Note de synthèse: la didactique professionnelle. Revue francaise de pédagogie, 154, 145-198

Perla, L. (2010). Didattica dell’implicito. Ciò che l’insegnante non sa. Brescia: La Scuola.

Perla, L. (2011). L'eccellenza in cattedra. Dal saper insegnare alla conoscenza dell'insegnamento. Brescia: La Scuola.

Perla, L. (2012a). Scritture professionali. Metodi per la formazione. Bari: Progedit.

– 42 –

!

!

Perla, L. (2012b). Scrittura e tirocinio universitario. Una ricerca sulla documentazione. Milano: FrancoAngeli.

Perrenoud, Ph. (2001). De la pratique réflexive au travail sur l’habitus. Recherche et formation, 36, 131-162.

Quagliata, A. (2008). Competenze per lo sviluppo delle risorse umane. Esperienze di formazione blended. Roma: Armando.

Rich, J.R. (2003). Brain storm. Tap into your creativity to generate awesome ideas and remarkable results. Franklin Lakes, NJ: Career Press.

Riva, M.G. (2007). La scrittura dei 'casi pedagogici' come pratica della ricerca formativa. In D. Demetrio (a cura di), Per una pedagogia e una didattica della scrittura (409-423). Milano: Edizioni Unicopli.

Rivoltella, P.C. (2006). E-tutor. Profilo, metodi, strumenti. Roma: Carocci.

Rossi, P.G. & Toppano, E. (2009). Progettare nella società della formazione. Roma: Carocci.

Schön, D. (1983). The Reflective Practitioner. San Francisco: Jossey-Bass.

Schön, D. (1987). Educating Reflective Practitioners. San Francisco: Jossey-Bass.

Striano, M. (2001). La razionalità riflessiva nell’agire educativo. Napoli: Liguori.

Sutton, R.I. & Hargadon, A.H. (1996). Brainstorming groups in context: Effectiveness in a product design firm. Administrative Science Quarterly, 41, 685– 718.

Vinci, V. (2012). Scrivere mappe didattiche. In L., Perla (Ed.). Scritture professionali. Metodi per la formazione (120-148). Bari: Progedit.

Vygotsky, L. (1978). Interaction between learning and development. Mind and Society, 79-91.

Yin, R. (1994a). Application of case study research. Second edition. Thousands Oaks, CA: Sage.

Yin, R. (1994b). Case study research. Design and Method. Thousands Oaks, CA: Sage.

!

– 43 –