Regimantas Urbanas, „Google“ rinkodaros vadovas Lietuvai, „Tavo eksporto rinka - visas Pasaulis!“
Certified Garden Joinery, Wood Pellets, Wood Products from …€¦ · RRA Lietuvai (versija nof...
Transcript of Certified Garden Joinery, Wood Pellets, Wood Products from …€¦ · RRA Lietuvai (versija nof...
������������� ������������
www.sbp-cert.org
������������� �������������
������������� ���� ��
������������������ ����������� �����
����� �������������������������������
S�k�ku inform�ciju par SBP ietvaru un pilnu dokument
cert.org
S�k�kai inform�cijai par SBP ietvaru unwww.sbp-cert.org
Dokumenta v�sture
Versija 1.0. public�ta 2015. gada 26. mart
Versija 1.1. public�ta 2016. gada 22. febru
Versija 1.2. public�ta 2016. gada 23. j
Versija 1.3. public�ta 2019. gada 14. janv
© Autorties�bas The Sustainable Biomass Partnership Limited 201
������������������ ����������� �����
����� ��������������������������������������������������
ciju par SBP ietvaru un pilnu dokument�cijas komplektu skat�t www.sbp
cijai par SBP ietvaru un lai redz�tu pilnu dokument�cijas komplektu skat
ta 2015. gada 26. mart�
ta 2016. gada 22. febru�r�
ta 2016. gada 23. j�nij�
ta 2019. gada 14. janv�r�
bas The Sustainable Biomass Partnership Limited 2019
ii
t www.sbp-
cijas komplektu skat�t
������������������ ����������� �����
�����1 P�rskats ................................
2 Pieg�žu B�zes apraksts ................................
2.1 Visp�r�jais apraksts ................................
2.2 Sertifik�cijas veicin�šanas pas�
2.3 Galveno ciršu paraugu �emšanas programma
2.4 Pl�smas diagramma ien�koš�
2.5 Pieg�žu b�zes kvantitat�vie dati
3 Pras�bas pieg�žu b�zes nov�
4 Pieg�žu ��des nov�rt�jums
4.1 Darb�bas joma ................................
4.2 Pamatojums ................................
4.3 Riska nov�rt�juma rezult�ti ................................
4.4 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas rezult
4.5 Secin�jums ................................
5 Pieg�žu b�zes nov�rt�šanas process
6 Konsult�cijas ar ieinteres�t�
6.1 Atbildes uz ieinteres�to pušu koment
7 S�kotn�ja risku nov�rt�juma apskats
8 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programma
8.1 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas apraksts
8.2 Darb�bas vietu apmekl�jumi ................................
8.3 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas secin
9 Riska mazin�šanas pas�kumi
9.1 Riska mazin�šanas pas�kumi
9.2 Kontrole un rezult�ti................................
10 Detaliz�ti atradumi indikatoriem
11 P�rskata apskats ................................
11.1 Nozares speci�listu atsauksme
11.2 Publisk�s vai papildus atsauksmes
12 Atskaites apstiprin�šana ................................
������������������ ����������� �����
................................................................................................................................
................................................................................................
................................................................................................
šanas pas�kumi izejmateri�lu pieg�d�t�jiem ................................
emšanas programma ................................................................
koš�m izejviel�m, kas nor�da izejvielu veidu (p�c izv�
vie dati ................................................................................................
nov�rt�jumam (SBE) ................................................................
jums ................................................................................................
................................................................................................................................
................................................................................................................................
................................................................................................
cijas programmas rezult�ti ................................................................
................................................................................................................................
šanas process ................................................................
�t�m pus�m ................................................................
to pušu koment�riem ................................................................
juma apskats ................................................................
cijas programma ................................................................
cijas programmas apraksts ................................................................
................................................................................................
cijas programmas secin�jumi ................................................................
�kumi ................................................................................................
kumi ................................................................................................
................................................................................................
ti atradumi indikatoriem ................................................................................................
................................................................................................
listu atsauksme ................................................................................................
s vai papildus atsauksmes ................................................................................................
................................................................................................
iii
................................................... 1
......................................................... 2
................................................................ 2
......................................................... 7
....................................................... 7
c izv�les) ........................... 8
.............................................. 8
.................................................. 10
................................................ 11
....................................... 11
........................................... 11
................................................... 12
..................................................... 12
............................................ 13
................................................................ 14
............................................................... 15
.......................................................... 15
................................................................ 19
................................................................. 22
.................................................... 22
.................................................. 25
................................................ 26
............................................. 29
............................................... 29
............................................................... 30
......................................... 32
.................................................................. 33
............................................. 33
....................................... 33
..................................................... 34
������������������ ����������� �����
13 Atjaunin�jumi ................................
13.1 B�tiskas izmai�as pieg�d�t�ju b
13.2 Iepriekš�jo riska mazin�šanas pas
13.3 Jaunu risku nov�rt�jums un risku mazin
13.4 Faktiskais izejvielu daudzums par p
13.5 Pl�notais izejvielu daudzums par n
������������������ ����������� �����
................................................................................................................................
� �ju b�z� ................................................................................................
šanas pas�kumu efektivit�te ................................................................
jums un risku mazin�šanas metodes................................................................
Faktiskais izejvielu daudzums par p�d�jiem 12 m�nešiem ................................
notais izejvielu daudzums par n�kamajiem 12 m�nešiem ................................
iv
........................................ 35
..................................... 35
.......................................... 35
..................................... 35
.................................................................. 35
............................................................... 35
������������������ ����������� �����
� �������
Ražot�ja nosaukums: SIA Varpa
Ražot�ja adrese: Jur. Adrese
Biroja adrese
�eogr�fisk� atrašan�s vieta: Z���
Birojs : Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53
Galven� kontaktpersona: Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr
Uz��muma m�jaslapa: www.varpa.eu
Zi�ojuma pabeigšanas datums:
P�d�j�s sertifik�cijas iest�des audits
Sertifik�cijas iest�des nosaukums
Tulkojums no Ang�u valodas: J�
Izmantotie SBP standarti: SBP
Standard 5-V1.0 (instructions documents 5A;B;C
Saite uz izmantotiem standartiem:
SBP apstiprin�ts Re�ion�lais riska nov
RRA Latvijai
RRA Lietuvai (versija nof 15.06.2016.).
Saite uz saist�to ar SBP inform�ciju uz Komp
Nor�diet š� br�ža statusu PiegGalven�
(s�kotn�j�) nov�rt�šana
Pirm� uzraudz�
�������� ����
������������������ ����������� �����
Jur. Adrese: Kaplavas pag., Kr�slavas novads, LV-5668
Biroja adrese: Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601
���tava: Lat E 27 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51 minute
: Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 minutes
Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601, +37165626653,
www.varpa.eu
21.03.2019.
des audits: 29.03.2019.
des nosaukums: NEPCon Latvia
SBP Standard 1-V1.0, SBP Standard 2-V1.0; SBP Standard 4
V1.0 (instructions documents 5A;B;C,D V1.1.)
: https://sbp-cert.org/documents/standards-documents/standards
iska nov�rt�jums:
Latvijai (versija no 17.09.2017.).
RRA Lietuvai (versija nof 15.06.2016.).
�ciju uz Komp�nijas m�jas lapas: http://www.varpa.eu/
�ža statusu Pieg�d�t�ju b�zes nov�rt�juma cikl�
uzraudz�ba Otr� uzraudz�ba Treš� uzraudz�ba
���� ����
1
7 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51 minutes
: Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 minutes
5601, +37165626653,
SBP Standard 4-V1.0.; SBP
documents/standards
http://www.varpa.eu/
juma cikl�
Ceturt� uzraudz�ba
����
������������������ ����������� �����
� ����� �!����
��� "�����#��������
Liel�k� da�a izejvielu biomasas ieguvei SIA VARPA iep
p�c p�rstr�des. Liel�ko da�u biomasas ieg
neliela da�a no biomasas ir ieg�ta no Lietuvas.
P�rskats par SBP izejvielu produktu grupu proporcij
Produktu grupa
Kontrol�t� izejviela
SBP – atbilstoša prim�r� izejvielaSBP – atbilstoša sekund�r� izejviela
SBP – atbilstoša terci�r� izejviela
Izejvielas sugu mais�jums: Egle (Picea abies (L.) Karst), P
pendula), Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.))
Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench
Latvijas mežu resursi.
Latvij� meži aiz�em 3 056 578 ha.
tiek pak�autas saimnieciskajai darb
plat�bas procentu�l� attiec�ba pret v
plat�b� (48,97% no kop�j�s), savuk
visu mežu plat�bas). Priv�to mež
Meža plat�bas Latvij� palielin�s.
apmežojot neaugl�g�s un lauksaimn
P�d�j� desmitgad� koksnes resursu
Meža zemes sast�v no:
� meža 3 056 578 ha (91.3%);
� purviem 175 111,8 ha (5.3%);
� lauc�m 35 446,7 ha (1.1%);
� p�rpl�dušiem klajumiem 18
� infrastrukt�ras objektiem 61
(Avots: vmd.gov.lv)
������������������ ����������� �����
!�����������
�������
a izejvielu biomasas ieguvei SIA VARPA iep�rk k� apa�u malku un koksnes p
u biomasas ieg�st no mežsaimniec�bas. Biomasas izcelsmes valsts ir Latvija,
no Lietuvas.
rskats par SBP izejvielu produktu grupu proporcij�m
PG proporcija, %
26.03
izejviela 33.36
izejviela 40.07
izejviela 0.54
Egle (Picea abies (L.) Karst), Priede (Pinus sylvestris L.),
rzs (Betula pubescens (Ehrh.)), Apse (Populus lpp.), Baltalksnis (Alnus glutinosa (L.)
Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench.
P�c Valsts meža dienesta datiem (par inventari
rb�bai, kuru regul� Meža likums), mežainums ir
valsts teritorijas kop�jo plat�bu). Latvij� valstij pie
k�rt p�r�jiem �pašnieku mežu kopplat�ba ir 1 56
ža zemju �pašnieku skaits ir aptuveni 144 t�
Meža plat�bu pieaugums notiek gan dabisk�
niec�b� neizmantojam�s zemes.
rsu ieguve Latvijas mežos sv�rst�s 9-13 miljoni m³ (A
%);
%);
%);
453,2 ha (0,5%);
1 813,4 ha (1.8%).
2
oksnes p�rstr�des atlikumus
zcelsmes valsts ir Latvija,
Pieg�d�t�ju skaits
25
12
8
1
riede (Pinus sylvestris L.), �ra b�rzs (Betula
lksnis (Alnus glutinosa (L.)
iz�taj�m plat�b�m, kuras
s ir 51,8% (meža zemju
ieder mežs 1 495 616 ha
60 961 ha (51,68% no
�kstoši.
isk� ce��, gan m�ksl�gi
(Avots: vmd.gov.lv,).
������������������ ����������� �����
Mežaudžu plat�bu sadal�jums p�c
� Priede 34,3%
� Egle 18,0%
� B�rzs 30,8%
� Melnalksnis 3,0%
� Baltalksnis 7,4%
� Apse 5,4%
� Citas sugas (katrs maz�k par 1%) 1.1%
(Avots: vmd.gov.lv)
Koku sugu �patsvars meža atjaunoš
� Priede 20%
� Egle 17%
� B�rzs 28%
� Baltalksnis 12%
� Apse 20%
� Citas sugas 3%
(Avots: vmd.gov.lv)
Koksnes ieguve p�c ciršu veida, p�
� Galven� cirte 81,00%
� Kopšanas cirte 12,57%
� Sanit�r� vienlaidus cirte 3,63
� Sanit�ra izlases cirte 1,43%
� Atmežošanas cirte 0,76%
� Citi ciršu veidi 0,06%
(Avots: vmd.gov.lv)
Mežsaimniec�bas nozare
Meža nozare Latvij� ir Zemkop�ba
izstr�d� meža politiku, nozares a
izmantošanas, dabas aizsardz�bas u
Latvijas likumos un Ministru kabine
neatkar�gi no to �pašuma veida kon
www.vmd.gov.lv .
Valsts �pašum� esošo meža apsaim
Uz��mums �steno valsts intereses,
������������������ ����������� �����
valdoš�s koku sugas:
k par 1%) 1.1%
unošan�, sadal�jums p�c hekt�riem:
p�c sadal�juma pa cirtes veidiem p�c izcirstiem
63%
%
bas ministrijas p�rraudz�b�, kas sadarb�b� ar no
att�st�bas strat��iju, k� ar� meža apsaimniek
un med�bu saimniec�bas normat�vo aktu projektus
ta noteikumos ietverto normat�vo pras�bu izpildi
ontrol� Zemkop�bas ministrijas p�rraudz�b� esoša
mniekošanu nodrošina 1999. gad� izveidot� AS
s, nodrošinot meža v�rt�bas saglab�šanu un palie
3
tiem m3:
nozares interešu grup�m
ošanas, meža resursu
s www.zm.gov.lv .
mežu apsaimniekošan�
ais Valsts meža dienests
S „Latvijas Valsts meži”.
elin�šanu, vairojot meža
������������������ ����������� �����
nozares devumu valsts ekonomik�
da�a iekšzemes kopprodukt� 2015.
miljardus euro.
Ciršana
Lai kontrol�tu ciršanas aktivit�tes mež
apsaimniekošanas pl�nu katrai meža plat
Dienests izsniedz ciršanas apliecin�
ciršana ir at�auta, k�das sugas un k
atjaunošanas metodi katrai cirsmai.
apjomiem un n�kamo meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p
p�rst�vjiem piedaloties. Ciršanas apliecin
izsekotu pieg�des �di un nodrošin�
Biolo�isk� daudzveid�ba
V�sturiski Latvijas mežu intens�va
daudz�s cit�s Eiropas valst�s, t�p�c
Dabas v�rt�bu saglab�šanai izveido
teritorij�m ir iek�autas vienotaj� Ei
aizsarg�jamo teritoriju atrodas valsts
Lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jam
teritorij�m, k� ar� �paši aizsarg�jam
tiek veidoti mikroliegumi. P�c Valsts me
(2015). Biolo�iski augstv�rt�gu mežaud
Savuk�rt biolo�isk�s daudzveid�bas
dabas aizsardz�bas pras�bas, kas
mežizstr�des darbos j�saglab� atse
kr�mi, apaugums ap mikro ieplak�m
Latvija ir pievienojusies CITES kon
iev�rotas CITES pras�bas un Latvij�
775 IUCN sugas ir stingri aizsarg�ti ar Latvijas normat
at�aujot ekonomisk�s aktivit�tes mežos, tsk. izdodot ciršanas apliecin
Tagad notiek Valsts organiz�ta WKH inventariz
Mežs un sabiedr�ba
Teritorijas, kur�s rekre�cija ir viens
kop�jo mežu plat�bu jeb 293 000 h
objekti, laukumi pikniku r�košanai –
������������������ ����������� �����
� www.lvm.lv . Mežsaimniec�bas, kokapstr�des
. gad� veidoja ap 20% no kop�ja eksporta apjo
�tes mež�, Latvijas Meža Departaments prasa ilgtermi
nu katrai meža plat�bai un �pašniekam. P�c pl�na apstiprin
Dienests izsniedz ciršanas apliecin�jumu katrai atsevišai cirsmai. Ciršanas apliecin�
das sugas un k�da apjuma var b�t izcirsti šaj� apgabal�
atjaunošanas metodi katrai cirsmai. P�c izciršanas, cirsmas �pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstiem
kamo meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p�rbaud�tas Valsts Meža Dienesta
vjiem piedaloties. Ciršanas apliecin�jums (apliecin�juma Nr.) ir viens no galvenajiem
di un nodrošin�t ilgtsp�j�gu koksnes ieg�di.
a izmantošana saimnieciskiem nol�kiem s�kta
c pie mums ir saglab�jusies plaša biolo�isk� daud
otas �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas, kopsk
ropas noz�mes aizsarg�jamo teritoriju t�kl� Natu
lsts �pašum�.
mas sugas vai biotopa aizsardz�bu �rpus �paši
m�s dabas teritorij�s, ja k�da no funkcion�laj�m
lsts meža dienesta inform�cijas mikroliegumi izv
audžu apzin�šana un aizsardz�bas pas�kumu pl�
s saglab�šanai meža apsaimniekošanas proces�
s saistošas visu Latvijas mežu apsaimniekoš
eviši vec�ko un liel�ko dimensiju koki, atmirus�
m u.c., t� veicinot daudzu organismu m�jvietu sagla
onvekcijai un ir t�s biedrs kopš 1997.gada. Mež
� nav CITES sarakstos min�t�s koku sugas.
�ti ar Latvijas normat�vajiem aktiem, aizsardz�bas pas
tes mežos, tsk. izdodot ciršanas apliecin�jumus.
ta WKH inventariz�cija.
s no galvenajiem meža apsaimniekošanas m�r
hekt�rus (2012.gads). Skatu tor�i, izzi�as takas
tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atp�tas in
4
s un m�be�u ražošanas
oma un sasniedza 2,01
, Latvijas Meža Departaments prasa ilgtermi�a meža
na apstiprin�šanas Valsts Meža
ai cirsmai. Ciršanas apliecin�jums notiec k�da tipa
apgabal�. T� ar� noteic meža
pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstiem
tas Valsts Meža Dienesta
juma Nr.) ir viens no galvenajiem dokumentiem lai
sal�dzinoši v�l�k nek�
dzveid�ba.
skait� 674. Da�a no š�m
tura 2000. Liel�k� da�a
i aizsarg�jam�m dabas
zon�m to nenodrošina,
veidoti 40595ha plat�b�
�nošana turpin�s.
�, izstr�d�tas visp�r�jas
šan�. T�s nosaka, ka
koksne, pameža koki un
lab�šanu.
žu apsaimniekošan� tiek
bas pas�kumus �em v�r�
riem, valst� aiz�em 8%
s, kult�rv�sturiski dabas
s infrastrukt�ras objektiem,
������������������ ����������� �����
kurus bez maksas var izmantot ik
piev�rsta valsts �pašum� esošajos
rezerv�tu zonu), dabas parkus, aizs
aizsarg�jamos �eolo�iskos un �eomo
j�ras krastu k�pu aizsargjoslu, aiz
Latvijas �paši aizsarg�jamo dabas t
aizsardz�bas un re�ion�las att�st�bas
Sertifik�cija
AS „Latvijas valsts meži” un priv�to
standartu pras�b�m. Koksnes p�rstr�
sertific�jot uz��mumu atbilstoši pieg
Latvij� darbojas gan PEFC ®, gan F
kontrol�tu koksni, k� ar� PEFC sertific
veid� no savas kokapstr�des r�pn�cas un ieg
SIA „Varpa” ieg�st izejmateri�lu, kas tiek a
Valsts Mežiem.
SIA „Varpa” ar� pielieto PEFC DDS cit
Lietuva
Lietuv� vair�k nek� 50% aiz�em lau
ha, kur zeme klasific�ta k� mežs, kurš
ir visvair�k mežiem kl�t� un šeit me
zeme ir iedal�ta mežain� un nemeža
pievienot� v�rt�ba meža nozar� (ieskaitot m
par 10% augst�ka nek� 2012. gad�.
Mežu zeme ir iedal�ta etr�s aizsardz
Saimnieciskie (77,3%). Rezerv�tos
aizliegtas, tau retin�šana un sanit
griešana aizsarg�jamajos mežos; k�
izstr�des metod�m.
������������������ ����������� �����
ikviens valsts iedz�vot�js. �paša uzman�ba š�d
mežos. Rekre�cijas mežu plat�bas ietver: nacio
sarg�jamos ainavu apvidus, aizsarg�jamos dendrol
morfolo�iskos dabas pieminek�us, viet�j�s noz�me
zsargjoslu ap pils�t�m, mežus pils�tu administrat
s teritoriju (IADT) apsaimniekošanu un p�rvald�
s ministrijas pak�aut�ba esoš� Dabas aizsardz�ba
�pašnieku meži var tikt sertific�ti atbilstoši ilgtsp�
r�d�t�ji savu l�dzdal�bu ilgtsp�j�ga mežu apsaimn
g�des �žu sist�mas pras�b�m.
FSC ® sertifik�cijas sist�mas. SIA Varpa izmanto tikai FSC sertific
PEFC sertific�tus vai kontrol�tus ar PEFC DDS izejmateri�
�cas un ieg�d�tus no citiem pieg�d�t�jiem.
lu, kas tiek apliecin�ts k� FSC vai PEFC sertific�ts galvenok
PEFC DDS citiem materi�liem no dažiem pieg�d�t�jiem Latvij�
uksaimniec�bas zemes. Meži aiz�em apm�ram 28
, kurš atbilst 30% no kop�j�s zemes plat�bas. Valsts
meži aiz�em apm�ram 45 % no kop�j�s zemes. Kop
a zem�. Meža zeme tiek sadal�ta mežain� un neapmežot
(ieskaitot m�be�u ražošanu) sasniedza 4,9 miljardus litu 2013. gad
�.
rdz�bas klas�s: rezerv�ti (2%), ekolo�isk� (5,8%),
s jebkura veida izciršana ir aizliegta. Nacion�la
t�r� ciršana ir at�auta. Tom�r ar dažiem ierobežojumiem ir at
jamajos mežos; k� ar� retin�šana. Saimnieciskajos mežos gand
5
du teritoriju iek�rtošanai
cion�los parkus (iz�emot
rolo�iskos st�d�jumus un
mes dabas parkus, Baltijas
istrat�vaj�s teritorij�s. Ar
�šanu nodarbojas Vides
s p�rvalde.
p�j�gas mežsaimniec�bas
mniekošan� var apliecin�t
s. SIA Varpa izmanto tikai FSC sertific�tu vai
PEFC DDS izejmateri�ls, koksnes atkritumu
�ts galvenok�rt no Latvijas
jiem Latvij�.
28% , kas ir 2,177 miljoni
lsts dienvidaustrumu da�a
p�j� zemes plat�ba Meža
un neapmežot� zem�. Kop�j�
sasniedza 4,9 miljardus litu 2013. gad� un bija
%), aizsarg�jam� (14,9%),
lajos parkos kailcirtes ir
r ar dažiem ierobežojumiem ir at�auta t�ra
andr�z nav ierobežojumu
������������������ ����������� �����
Lietuva parakst�ja CITES konvenciju 2001 gad
un tiek sekoti Lietuv�, bet CITES iek�
IUCN Sarkan�s gr�matas sugas ir stingri aizsarg
tiek �emti v�r� saimnieciskaj� darb�b�
Lietuv� ir izvietota, t� saukto jaukto
mežu, it �paši egles un b�rzi bieži au
kas kl�j apm�ram 38% mežain�s
apm�ram 12% no mežu zemes. Ka
un osis katrs aiz�em apm�ram 2%
augošie kr�jumi par hekt�ru vid�ji a
mežos ir apm�ram 244 m3 hekt�r�.
pieaugums ir sasniedzis 6,3m3 ha g
R�pniec�bas koksnes pat�ri�š iekšz
maz�ks nek� 2.0 miljoni m3. Atlikus�
kvalit�tes pasliktin�šanos.
Potenci�lais ikgad�jais pl�not� mež
z��materi�liem un atlikušie 2.8 mi
attiecas uz tuv�ko 10 gadu periodu.
un efekt�v�kas meža apsaimniekoša
������������������ ����������� �����
ja CITES konvenciju 2001 gad�. Visi CITES meža apsaimniekošanas not
, bet CITES iek�autu sugu Lietuv� nav.
matas sugas ir stingri aizsarg�tas ar Lietuvas likumdošanu, un aizsardz
darb�b� mežos.
o mežu josl� ar augstu lapu un skuju koku audze
aug jaukt�s audz�s. Priežu meži ir visbiež�k sast
s zemes. Attiec�gi egle un b�rzs aiz�em 24% u
Kas ir sal�dzinoši augsts un nor�da uz mitruma dau
% no mežu zemes. Plat�ba, ko aiz�em apšu audz
aiz�em 180m³. Dabisk�s audz�s vid�ji augošais kr
r�. Kop�jais gada pieaugums ir tuvu 11 900 000 m
gad�. Pašreiz�j� mežistr�de ir sasniegusi 3.0 miljo
zemes mežr�pniec�bai ieskaitot r�pniec�bas koka
Atlikus� da�a tiek izmantota k� degviela vai uzglab�ta
žistr�de ir r�in�ma no 5.2 miljoni m3, no kuriem
iljoni m3 mazo dimensiju koksnes celulozes, m
. Atbilstoši pieaugumam j�b�t iesp�jamam, ja tiktu
anas sist�mas.
6
CITES meža apsaimniekošanas notikumi ir �emti v�r�
n aizsardz�bas pas�kumi
es procentu. Liel�k� da�a
stopamais mežu paveids,
un 20%. Alksnis aiz�em
udzumu viet�s. Ozolkoki
zes ir tuvu 3 %. Lietuv�
is kr�jums visos Lietuvas
m3 un vid�jais koksnes
jonus m3 gad�.
ka eksportu tiek v�rt�ts k�
ta mežos k� rezult�t� ar
2.4 miljoni m3 sast�v no
malkas koksne. Apr�ini
tiktu ieviestas intens�v�kas
������������������ ����������� �����
Sertifik�cija Lietuvas valsts mežos ir
Stewardship Council). Š� sertifik�cija
aizsardz�bas pras�bas un biolo�isk�s
(avots http://www.fao.org/docrep/w3722
Varpa SIA sa�em izejvielas, deklar�
mežiem.
Varpa SIA ar� iep�rk kontrol�tu koksni no daudziem Lietuv
��� ����$���������������%�
�����������&
Uz��muma sag�des l�gumi iek�auj pras
pirms pieg�des vietas un pien�kumu atbalst
menedžeri skaidroja pieg�d�t�jiem, ka lab
uzraudz�bas �des sertifik�cij�. T�tad visu iesaist
uz��mumu uzman�ba bija pievilkta pie nepieciešam
sertifik�cijas.
Varpa SIA ar� regul�ri deklar�ja t�
sal�dzinot ar pieg�d�m ar citiem ilgtsp
2016. gada septembr� SIA Varpa izplat
piedal�ties FSC COC sertifik�cij�. Šis uzaicin
labumus pieg�d�t�jiem š�s sertifik�cijas rezult
K� visu aktivit�šu rezult�ts, daži Varpas pieg
pieg�žu da�a SIA Varpa palielin�j�s l�
��� '� �������%����������&%����
Visas izejvielas pieg�d�jamas uz
mežiem (virs 40 gadiem) saska�� ar Latvijas meža p
likumdošanai. Nocirstas koksnes da
transport�šanas dokument�cijas izrakst
specifik�ciju, un respekt�vi izmantošanas nol
������������������ ����������� �����
s ir veikta saska�� ar visstingr�ko sertifik�ciju pasau
�cija liecina, ka Lietuvas valsts meži ir apsekoti �paši
�s daudzveid�bas pieaugumam.
3722e/w3722e22.htm).
em izejvielas, deklar�tas k� FSC sertific�tie, galvenok�rt ar izcelsmi no Lietuvas valsts
tu koksni no daudziem Lietuvas pieg�d�t�jiem.
����$���������������%����������&�����&����� �
auj pras�bu pieg�d�t�jiem sniegt inform�ciju par meža izejvielu izcelsmi
kumu atbalst�t Varpa SIA š�s inform�cijas inspic�šan�
jiem, ka lab�kais ce�š izpild�t l�gumu pras�bas ir piedal�
�tad visu iesaist�to atbild�go personu no kokapstr�des un kokizstr
a bija pievilkta pie nepieciešam�bas ievest metodes ilgtsp�j�gas mežizstr
�ja t�s pieg�d�t�jiem priekšroku FSC un PEFC sertific
m ar citiem ilgtsp�jas raksturojumiem.
SIA Varpa izplat�ja starp tas nesertific�tiem pieg�d�t�jiem v
�. Šis uzaicin�jums skaidroja COC sertifik�cijas lomu un svar
�cijas rezult�t�.
ts, daži Varpas pieg�d�t�ji izg�ja sertifik�ciju tekoš� period�
� �s l�dz 40.7% 2017. gad�, un l�dz 64% 2018.gad�.
'� �������%����������&%����������&&�
SIA Varpa granulu ražošanu ir dab�tas no ilgtermi
�� ar Latvijas meža p�rvaldes tradicion�lo praksi, kura ar
likumdošanai. Nocirstas koksnes da�as, ejošai uzreiz uz biomasas ražošanu, noteikšana balst
cijas izrakst�mas uz ciršanas viet�m, kura iek�auj pieg
vi izmantošanas nol�ku.
7
ul�- FSC (Forest
ši labi iev�rojot
rt ar izcelsmi no Lietuvas valsts
���������&�����&����� �
ciju par meža izejvielu izcelsmi
šan�. SIA Varpa sag�des
bas ir piedal�šanas koksnes
�des un kokizstr�des
mežizstr�des
priekšroku FSC un PEFC sertific�t�m pieg�d�m,
jiem v�stuli ar uzaicin�jumu
cijas lomu un svar�gumu, k� ar�
period�, k� ar� FSC sertific�to
������&&�
tas no ilgtermi�a aprites perioda
lo praksi, kura ar� atbilst Latvijas
asas ražošanu, noteikšana balst�s uz
�auj pieg�d�jamo apa�koku
������������������ ����������� �����
Ciršanas vietas tiek pa�emtas šaj�
izstr�d�tu pazi�ošanas period� ciršanas vietu skaita kvadr
2018. gada laik� š� da�a bija 27,9%.
��( � )�&��������&&�������%�&������� �&*���������
������� ������
Nav attiecin�ms
��+ ����� ����������
����� �����a. Kop�j� pieg�žu b�zes teritorija
b. pašumties�bu veids (ha):
Priv�tie
Publiskas / sabiedriskas koncesijas
c. Mežs pa tipiem (ha): M�reni -
d. Mežs pa apsaimniekošanas tip
e. Sertific�tie meži p�c sh�m�m
FSC –sertific�ti meži LV-
PEFC-sertific�ti meži LV-
,������ ��
f. Kop�js izejmateri�lu apjoms: interv
jut�guma d��).
g. Prim�ro izejvielu apjoms: interv
jut�guma d��)
h. Sast�d�t prim�r� izejmateri�la procentu
apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas sh
- Sertific�ts p�c SBP apstiprin
- Nesertific�ts p�c SBP apstiprin
i. Prim�ro izejvielu sugu saraksts,
- Egle (Picea abies (L.) Karst)- Priede (Pinus sylvestris L.)- �ra b�rzs (Betula pendula)- Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.)- Apse (Populus lpp.) - Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner)- Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)
j. Prim�ro izejvielu apjoms no prim�
k. Sast�diet prim�ro izejvielu procentu
kategorij�m. Sadaliet p�c SBP apst
������������������ ����������� �����
emtas šaj� nov�rošanas programm� p�c nejauš�s izv�
ciršanas vietu skaita kvadr�tsakne.
� )�&��������&&�������%�&������� �&*���������
������� ������-�#����# ��.
�������������������
teritorija (ha): 5.2 mln. ha
LV – 1.56 mln. ha, LT – 0.86 mln. ha.
koncesijas LV – 1.50 mln. ha, LT – 1.32 mln. ha
5.2 mln. ha.
apsaimniekošanas tipiem (ha): Apsaimniekoti meži - 5.2 mln. ha
(ha):
-0,9 mln. ha, LT- 1.09 mln. ha. Total: 1.99 mln. ha.
-1.68 mln. ha, LT- no. Total: 1.68 mln. ha.
interv�ls 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr
interv�ls 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr
�la procentu�lo sarakstu (g) p�c sekojoš�m kategorij
Meža apsaimniekošanas sh�m�m:
c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas: LV- 12,
c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas: LV –
, ieskaitot zin�tnisko nosaukumu:
Egle (Picea abies (L.) Karst) Priede (Pinus sylvestris L.)
rzs (Betula pendula) rzs (Betula pubescens (Ehrh.)
alksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner) Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)
ro izejvielu apjoms no prim�r� meža: nav
ro izejvielu procentu�lo da�u sarakstu, kas n�k no prim�r� meža (j) p
c SBP apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas sh�m�m:
8
v�les daudzum� 0.8 reiz
� )�&��������&&�������%�&������� �&*���������
ha.
ha.
mln. ha.
zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�l�s
zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�l�s
kategorij�m. Iedal�t p�c SBP
12,07%,
– 14,88%.
� meža (j) p�c sekojoš�m
������������������ ����������� �����
- Prim�r� izejviela no prim�r� meža, kas sertific
sh�m�m:
0 %.
- Prim�r� izejviela no prim�r�
apsaimniekošanas sh�m�m
0 %.
l. Sekund�ro izejvielu apjoms, k� poz
biomasas ražošanai
Kokskaidas LV
LT
Nomales LV
LT
m. Terci�ro izejvielu apjoms, k� poz�
Biomasas ražošanai : atliekas no
������������������ ����������� �����
� � meža, kas sertific�ta p�c SBP apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas
�r� meža, kas nav sertific�ta saska�� p�c SBP apstiprin
� poz�cijas (f) %:
– 30,02 %,
– 4,82 %,
LV – 34,33 %,
– 3,19 %.
� poz�cijas (f) %:
atliekas no galdniec�bas (�ve�skaidas) LV – 0,69 %.
9
m Meža apsaimniekošanas
SBP apstiprin�t�m Meža
������������������ ����������� �����
� �������������
-�!/.
SBE izdar�ts SBE nav izdar�
���� ����
SIA „Varpa” noteic tikai da�u (53,5%) noapstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas shaugst�ks, t�p�c ir j��steno SBE.SBP
Biomasas pieg�žu b�zes nov�rt�jums
• Prim�ru koksni (neapstr�d�ta koksne),
• Sekund�ru koksni (šelda, z��skaidas p
L�dz 2017.gada 28. septembrim bija piem
Biomasas ražot�ja riska nov�rt�jums (
konsult�joties ar ieinteres�taj�m pus�
S�kot ar 2017 gada 28. septembri, tika piem
S�kot ar 2019. gada 2. janv�ri SIA „Varpa” uzs
Ar 16.06.2016. SBP apstiprin�tais RRA L
kas prasa riska mazin�šanas pas�
ietvaros.
Izmantoti standarti SBP Standard Nr.1 v 1.0; Standarts Nr.2 v 1.0.
������������������ ����������� �����
������������� ���������#�#��&�&
izdar�ts
u (53,5%) no sa�emt�m izejviel�m, k� SBP atbilstošus, ja teža apsaimniekošanas sh�m�m. Tirgus piepras�jums p�c SBP atbilstošas biomasas da
SBP
�jums iek�auj:
ta koksne),
��skaidas p�c kokapstr�des).
bija piem�rots izstr�d�ts un public�ts NepCon
�jums (Viet�jie piem�rojamie verific�t�ji), un t� atbilst
m pus�m.
kot ar 2017 gada 28. septembri, tika piem�rota SBP apstiprin�tais RRA Latvijai.
ri SIA „Varpa” uzs�ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg�d�m.
tais RRA Lietuvai tika piem�rots riska r�d�t�ju ar noteikto risku noteikšanai,
šanas pas�kumu ieviešanu uz��muma Pieg�d�t�ju Verific
SBP Standard Nr.1 v 1.0; Standarts Nr.2 v 1.0.
10
�#��&�&
, ja t�s ir ieg�tas no SBP c SBP atbilstošas biomasas da�as ir
NepCon Riska nov�rt�jums k�
� atbilst�ba tika p�rbaud�ta,
�m.
ju ar noteikto risku noteikšanai,
ju Verific�šanas Programmas
������������������ ����������� �����
( ����� �0#������#�#��&�
(�� 1���������&�
4.1.1. T� ir saist�ta ar prim�ro izejvielu pieg
procesa.
4.1.2. T� ir saist�ta ar sekund�ro izejvielu p
(z��skaidas un šeldu).
2019. gad� SBE tika ieviesta Lietuvas prim
(�� ��&����&�
Nov�rt�jums p�c SBP standarta Nr. 1 un Nr. 2, versija 1.0, kas da
nov�rt�jot riska kategorijas katram SBP r
dzi��ku izpratni par kokmateri�lu pieg
biomasas ražošan�.
Veicot efekt�vus riska mazin�šanas pas
atbilstošos sortimentus, lai ieg�tu vajadz
Att�st�to risku r�d�t�ju klasifik�cija tiek v
Izstr�d�jot riska r�d�t�jus, uz��mums
proces� SBP m�jas lap�.
S�kotn�ji SIA Varpa veica riska nov�
NepCon izstr�d�to Publisko riska nov
P�c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa
Noteiktie riska kategorijas r�d�t�ji, kad riska l
1.1.2., 1.4.1., 2.2.5. Sk. Latvijas re�ion
nacion�laj�m likumiskajam un normat
aizsardz�ba, biolo�isk� daudzveid�ba utt.), valsts iest
Turkl�t uz��muma riska nov�rt�jums tika apspri
aizsardz�bas un mežsaimniec�bas nozaru ekspertiem.
Publisk�s apspriešanas laik� ar ieinteres
papildu inform�cija, kas ir saist�ta ar pašre
nov�rt�šanas r�d�t�ju vai r�d�t�ju inform
neatširas no Latvijas re�ion�l� riska nov
������������������ ����������� �����
0#������#�#��&�
�������&�
ro izejvielu pieg�di no Latvijas meža �pašumiem pirms vai p
�ro izejvielu p�c neapstr�d�tas kokapstr�des, piem
SBE tika ieviesta Lietuvas prim�ro un sekund�ro izejvielu pieg�d�m.
c SBP standarta Nr. 1 un Nr. 2, versija 1.0, kas dat�ta ar 2015. gada martu, tika izstr
jot riska kategorijas katram SBP r�d�t�jam. Aprakstot un nov�rt�jot riskus, uz
lu pieg�des riskiem, kas var izrais�t SBP neatbilst�gu materi
šanas pas�kumus, uz��mumam ir iesp�ja ieg�d�ties apstiprin
tu vajadz�go SBP atbilstošo biomasas apjomu.
cija tiek v�rt�ta no potenci�li augsta riska l�dz zemam riskam.
mums ��ma v�r� Latvijas riska nov�rt�jumu, kas bija pieejams konsult
ji SIA Varpa veica riska nov�rt�jumu saska�� ar SBP standarta Nr.1. 2015. gada versij
ublisko riska nov�rt�jumu.
c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p�rg�ja uz SBP apstiprin�tu RRA Latvijai.
�ji, kad riska l�menis tika main�ts riska nov�rt�šanas procesa laik
�ion�l� riska nov�rt�juma projekta versij�) ir izv�rt�
m likumiskajam un normat�vaj�m pras�b�m, nacion�laj�m politik�m (meža nozare, dabas
�ba utt.), valsts iest�žu un iest�žu ikgad�jiem zi�ojumiem un publik
�jums tika apspriests ar ieinteres�taj�m person�m un vadošajiem vides
bas nozaru ekspertiem.
ar ieinteres�taj�m pus�m, sazinoties ar� ar biomasas pieg
�ta ar pašreiz�jiem "noteikto risku" un "zemu risku" r
�ju inform�cija nav main�ta. T�d�� SIA Varpa riska nov
riska nov�rt�juma.
11
pašumiem pirms vai p�c ražas nov�kšanas
des, piem�ram, koka atliek�m
ta ar 2015. gada martu, tika izstr�d�ts,
jot riskus, uz��mums ir ieguvis
�gu materi�lu uz�emšanu
�ties apstiprin�tos un SBP
dz zemam riskam.
jumu, kas bija pieejams konsult�ciju
Nr.1. 2015. gada versiju 1.0 un
šanas procesa laik� (piem.
�rt�ti, nov�rt�ti saska�� ar
�m (meža nozare, dabas
�ojumiem un publik�cij�m.
�m un vadošajiem vides
ar biomasas pieg�d�t�jiem, ir ieg�ta
jiem "noteikto risku" un "zemu risku" r�d�t�jiem. Riska
SIA Varpa riska nov�rt�juma p�rskats
������������������ ����������� �����
Konsult�joties ar ieinteres�taj�m pus�
par Latvijas mežsaimniec�bas nozares faktiskajiem riska r
S�kot ar 2019. gada 2. janv�
Tiek izmantota SBP apstiprin�ta RRA Lie
SIA "Varpa" ir izstr�d�jusi riska mazin
profesion�lu mežizstr�des uz��mumu ekspertu un dabas aizsardz
pal�dz nov�rt�t un apstiprin�t biomasas pieg
izejvielas atbilstoš�s SBP atbilstošas
(�� 2�������#�#��&����� ��
Latvia
Latvijas Republikas normat�vo aktu pras
�emot v�r� Latvijas specifiku, ekspertu iet
biotopu aizsardz�bai (HCV 3. kategorija), putnu dz
v�sturiskie objekti (HCV 6. kategorija)
P�c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p
risku ar tiem pašiem r�d�t�jiem.
Lietuva
Tiek izmantots SBP apstiprin�ts RRA
(�( ��������������$��������
SBE apstiprin�to SBP pieg�d�t�ju audita rezult
Šie audita rezult�ti ir pieejami trešaj�
Latvijai
Riska nov�rt�šanas laik� inform�cija tika ieg
p�rbaude realit�t�. Š� sav�kt� inform
kategorij�m - biotopu aizsardz�ba (HCV 3. kategorija), putnu dz
kult�ras un v�sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un darba droš
kategorij�m, cit�m kategorij�m risks tiek defin
Riska nov�rt�šana un riska mazin�
auditiem meža apsaimniekošanas vien
������������������ ����������� �����
m pus�m un sazinoties ar biomasas pieg�d�t�jiem, ir sa
bas nozares faktiskajiem riska r�d�t�jiem.
kot ar 2019. gada 2. janv�ri SIA „Varpa” uzs�ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg
ta RRA Lietuvai, kas dat�ta ar 15.06.2016.
jusi riska mazin�šanas un kontroles sist�mu ar neatkar
��mumu ekspertu un dabas aizsardz�bas speci�listu pal
t biomasas pieg�des un pieg�d�t�jus no Latvijas un Lietuvas
s biomasas statusam.
2�������#�#��&����� ��
vo aktu pras�bas ir iek�autas uz��muma riska nov�rt�jum
ekspertu ieteikumus un rekomend�cijas, tika izmantots “Noteikts risks”
bai (HCV 3. kategorija), putnu dz�vot�u saglab�šanai (HCV 1. kategorija), kult
sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un meža str�dnieku darba droš�bai (kategorija 2.8.1).
c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p�rg�ja uz SBP apstiprin�tu RRA Latvijai, kas piem
ts RRA Lietuvai no 15.06.2016.
����$��������������&&������ ��
�ju audita rezult�ti, kas saist�ti ar noteiktiem riskiem, ir aprakst
ti ir pieejami trešaj�m un ieinteres�taj�m pus�m. Tie ir balst�ti uz audita dokumentiem.
�cija tika ieg�ta no likumdošanas avotiem, k� ar� inform
inform�cija par vis�m SBE riska kategorij�m ir pier
�ba (HCV 3. kategorija), putnu dz�vot�u aizsardz�ba (HCV 1. kategorija),
sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un darba droš�ba. "Noteikts
m risks tiek defin�ts k� zems.
šana un riska mazin�šanas pas�kumi attiec�b� uz prim�ro izejvielu atbilst
auditiem meža apsaimniekošanas vien�b�s.
12
jiem, ir sa�emti apstiprin�jumi
ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg�d�m.
mu ar neatkar�gu biotopu ekspertu,
�listu pal�dz�bu. Š� sist�ma
no Latvijas un Lietuvas, kuri pieg�d�ja
juma anal�z�.
tika izmantots “Noteikts risks”
šanai (HCV 1. kategorija), kult�ras un
bai (kategorija 2.8.1).
tu RRA Latvijai, kas piem�ro "Noteikto"
������&&������ ��
ti ar noteiktiem riskiem, ir aprakst�ti tekst� t�l�k.
audita dokumentiem.
ar� inform�cijas patiesuma
m ir pier�d�ta saska�� ar 4
u aizsardz�ba (HCV 1. kategorija),
s risks" attiecas uz š�m
ro izejvielu atbilst�bu pamatojas uz
������������������ ����������� �����
Lietuvai
Saska�� ar RRA datiem inform�ciju
priv�tajos mežos un darba droš�ba priv
Riska nov�rt�šanas un mazin�šanas pas
b�z� https://kadastras.amvmt.lt, un da
vien�bu auditiem.
Ab�m, Latvijai un Lietuvai, sekund�
kuriem ir neapstr�d�to apa�koku
sadarboties, lai nov�rt�tu un mazin�
(�+ ��������&�
FSC vai PEFC sertific�to mežu apjoms un piek
biomasu vismaz 75% apm�r� no SBP atbilstošas biomasas.
Kopš 2017. gada s�kuma Latvij� tika
r�d�t�jiem. Tikai neliela pieg�d�t�ju
k� SBP atbilstošie izejvielu pieg�d�t�
Riska mazin�šanas pas�kumu nov�
nodrošin�t riska mazin�šanas pas�
pieg�d�t�ju skaits ir sasniedzis 16.
SBE atbilstošu izejvielu pieg�d�t�
pieg�d�t�ji ir piekrituši piedal�ties SBE
������������������ ����������� �����
�ciju j�sav�c par diviem r�d�t�jiem - biotopu aizsardz�
�ba priv�tajos nesertific�tajos mežos, kur ir identific�ts „noteiktais risks”.
šanas pas�kumus prim�raj�m izejviel�m par biotopiem
https://kadastras.amvmt.lt, un darba droš�bas pras�bu iev�rošana balst�s uz meža apsaimniekošanas
ekund�r�s koksnes apstiprin�jums ir iesp�jams tikai tiem p
pieg�d�t�ji atbilstoši riska mazin�šanas pras
tu un mazin�tu riskus to apstr�des viet�s pirms koksnes izstr�
to mežu apjoms un piek�uve sertific�tajai izejvielai nav pietiekama, lai nodrošin
SBP atbilstošas biomasas.
tika nov�rt�ti koksnes izejvielu pieg�d�t�ju atbilst
�ju da�a, kuriem ir kompetence nov�rt�t potenci�los riskus, tika apstiprin
� �t�ji, kas nebija sertific�ti FSC vai PEFC.
kumu nov�rt�juma rezult�t� SIA „Varpa” ir apstiprin�jusi 5 pieg
šanas pas�kumus un atbilst SBE zemo risku kategorijai. 2018. g
�t�ju apstiprin�šana Lietuv� s�k�s 2019. gad�. Tr
ties SBE PVP, un viens sekund�ro izejvielu pieg�d�t�js
13
aizsardz�ba (HCV 3. kategorija)
ts „noteiktais risks”.
biotopiem var veikt valsts datu
s uz meža apsaimniekošanas
tikai tiem p�rstr�d�t�jiem,
šanas pras�b�m un ir piekrituši
str�des.
tajai izejvielai nav pietiekama, lai nodrošin�tu
ju atbilst�ba noteiktajiem riska
�los riskus, tika apstiprin�ti
jusi 5 pieg�d�t�jus, kuri var
kategorijai. 2018. gad� t�du
�. Tr�s prim�r�s izejvielu
s.
������������������ ����������� �����
+ ����� ���������#
SBE apstiprin�t� izejviela, kuru SIA Varpa ieg
Latvijas, un ar 2019.gadu pieg�des no Lietuvas tika iek
Riska nov�rt�juma rezult�ti tika sa�
piekrita veikt nepieciešamos pas�kumus, lai mazin
mežizstr�des un mežsaimniec�bas uz
nevalstiskaj�m organiz�cij�m.
SBP pras�bu ieviešanas un apstiprin
p�rstr�d�t�ji, k� ar� tika pieaicin�ti darba droš
eksperti un eksperti, kuri identific� iesp
Uz��mums ir izstr�d�jis un izmanto riska mazin
mazin�šanas pas�kumi un instrumenti.
Katram riska indikatoram ir izstr�d�
nepieciešamo inform�ciju par koksnes ieguves viet
Biotopu esam�bas risks Lietuvai ir p�
Saska�� ar izstr�d�to pl�nu auditu biežums ir 6 m
kuru sa�emam no apstiprin�to pieg�
apstr�des laika un ar� izstr�d�šanas laik
konfidenci�la. Audita rezult�ti tika iesniegti ieinteres
izmai�as, uzlabojot efektivit�ti.
Personai, kas ir iesaist�ta BR “iekš�
p�rbaud�ta kvalifik�cija.
������������������ ����������� �����
��������#�#%�������
izejviela, kuru SIA Varpa ieg�st k� SBP atbilstošu biomasu, attiecas uz pieg
des no Lietuvas tika iek�aut�s SBE darb�bas jom� .
ti tika sa�emti, veicot auditus mežizstr�des uz��mumos, kuri apstiprin
�kumus, lai mazin�tu risku. Tika organiz�ti papildu konsult
�bas uz��mumiem. Rezult�ti un pieredze tika publiski apspriesti ar
bu ieviešanas un apstiprin�šanas proces�, tika nov�roti pieg�d�t�
�ti darba droš�bas eksperti, biotopu eksperti, putnu ligzdu identi
� iesp�jamos kult�ras vai v�sturiskos objektus.
jis un izmanto riska mazin�šanas proced�ru, kur� ir aprakst
kumi un instrumenti.
�d�ta un piem�rota anketa, lai var�tu objekt�vi nov
ciju par koksnes ieguves viet�m, kas iek�autas SBE darb�bas jom
bas risks Lietuvai ir p�rbaud�ms biroj� pie galda.
nu auditu biežums ir 6 m�neši, t�p�c ik p�c 6 m�nešiem tiek p
to pieg�d�t�ju cirsm�m (meža apsaimniekošanas vien�b�
�šanas laik�. Audita proced�ra ir pieejama p�
ti tika iesniegti ieinteres�taj�m person�m un apspriesti ar nodomu veikt
ta BR “iekš�jos” SBE auditos pieg�d�t�ju l�men�, ir augsta un pie biomasas ražot
14
�#%�����������
SBP atbilstošu biomasu, attiecas uz pieg�d�m no
mumos, kuri apstiprin�ja un
papildu konsult�cijas ar citiem
ti un pieredze tika publiski apspriesti ar
� �t�ji, mežizstr�d�t�ji un
bas eksperti, biotopu eksperti, putnu ligzdu identific�šanas
ir aprakst�ti identific�to risku
�vi nov�rt�t un ieg�t visu
bas jom�.
nešiem tiek p�rbaud�ta koksne,
�b�m). Auditi j�veic pirms
ra ir pieejama p�c piepras�juma. T� ir
m un apspriesti ar nodomu veikt
, ir augsta un pie biomasas ražot�ja
������������������ ����������� �����
3 4���� ������
Latvija
Uz��mums ir public�jis riska nov�
nov�rt�jumu, saska�� ar SBP standartiem, ir nos
satur maksim�lo ieinteres�to personu
ekonomisk�s, soci�l�s un vides intereses, k
Uz��mums ir sa��mis 4 koment�rus, daži ar iete
mazin�šanas pas�kumiem un to �stenošanas procesu.
Apstiprin�jums un piez�me par riska nov
Kuznerevia, Dienv�dlatgales mežniec
Lietuva
Riska mazin�šanas pas�kumi tika public
ieinteres�t�s personas no daž�diem sabiedr
„Varpa” risku mazin�šanas pas�kumiem. Ieinteres
intereses, k� ar� viet�j�s varas p�rst�
Atbildes nebija sa�emtas.
3�� ��� �������������#���%���&������&
Latvija
Koment�rs Nr.1: Ieteikumus un labojumi
direktores A. Zeizes.
Atbilde Nr. 1: SIA „Varpa” ir nov�rt�
pa telefonu.
Koment�rs Nr.2: Ieteikumi un kvalific�
priekšs�d�t�ja Viestura Kerusa.
„M�s esam sa��muši j�su l�gumu koment
pas�kumu aprakstu, kura ir pievienota e
pas�kumi samazina risku putniem.
������������������ ����������� �����
���� ����������������#�&���#&
jis riska nov�rt�jumu sav� m�jas lap� 2016.gad�. Inform�cija par izstr
ar SBP standartiem, ir nos�t�ta ieinteres�taj�m pus�m. Ieinteres
to personu skaitu. Iek�aut�s šaj� sarakst� ieinteres�
s un vides intereses, k� ar� viet�j�s iest�des. Pavisam tika aptauj
mis 4 koment�rus, daži ar ieteikumiem par riska nov�rt�jumu, bet ne par BP riska
�stenošanas procesu.
me par riska nov�rt�šanas att�st�bu un visp�r�jais secin�jums ir sa
niec�ba, Kr�slavas noda�a, vec�kais mežzi�is.
kumi tika public�ti SIA „Varpa” m�jas lap� 2019. gada 2. janv
�diem sabiedr�bas segmentiem tika uzaicin�tas uz konsult
�kumiem. Ieinteres�to pušu saraksts p�rst�v ekonomisk
�rst�vjus.
��� �������������#���%���&������&
labojumi un koment�ri tika sa�emti no Latgales re
�rt�jusi koment�rus un bija veikti labojumi tekst�. Atbilde A.Zeize
un kvalific�jošie koment�ri tika sa�emti no Latvijas Ornitolo
gumu koment�t SIA Varpa riska mazin�šanas pas�kumus, tom
kumu aprakstu, kura ir pievienota e-past�, ir p�r�k visp�r�ga, un nav iesp�
kumi samazina risku putniem. L�dzu, nos�tiet s�k�ku inform�ciju par putnu ligzdošanas vietu
15
����������#�&���#&
�cija par izstr�d�to riska
Ieinteres�to personu saraksts
ieinteres�t�s personas p�rst�v
des. Pavisam tika aptauj�ti 86 korespondenti.
jumu, bet ne par BP riska
jums ir sa�emts no Roberta
2019. gada 2. janv�r�. 146 daž�das
tas uz konsult�cij�m par SIA
v ekonomisk�s, soci�l�s, vides
��� �������������#���%���&������&
Latgales re�ion�l�s p�rvaldes
Atbilde A.Zeizei tika dota
no Latvijas Ornitolo�ijas biedr�bas Valdes
kumus, tom�r inform�cija ar
nav iesp�jams nov�rt�t, k� šie
ciju par putnu ligzdošanas vietu
������������������ ����������� �����
identifik�ciju un “auditu tabulu cirt�m", kas, p
uz putnu ligzdošanas viet�m.
Atbilde Nr. 2: Konsult�ciju proces�
vad�t�ju Rolandu Lebušu. Šaj� laik�
identific�tas putnu ligzdošanas vietas.
uz��mumu un ornitolo�ijas kopienu, jo ligzdošanas atrašan
Koment�rs Nr. 3: Tika sa�emti ieteikumi par nepieciešamo korekciju vai kvali
Pasaules dabas fonda direktora J��
Par risku nov�rt�šanu
Pasaules Dabas fonds ir iepaz�stin�
viedok�a SBP standartu pras�bas ieviešana riska nov
2.1.1., 2.1.2., 2.8.1. Šie r�d�t�ji par�
vietu aizsardz�bu, darba droš�bu, kult�
Pasaules Dabas fonda ierosin�jumi:
1) �pašais 2.1.1. R�d�t�js attiecas uz visiem nesertific
biotopu identifik�ciju. Nav nepieciešams
pašvald�bas mežiem, bazn�cas mežiem un citiem
apsaimniekošana tiks ieviesta tajos.
Riska mazin�šanai tiek izmantota datu b
sist�ma p�rbaud�m mežos. Taj� paš
darbu vad�t�jiem / darba ��m�jiem.
saglab�tu biolo�isko daudzveid�bu, kam
ekspertus, lai veiktu gan s�kotn�jus kursus, gan t
j�aicina eksperti, lai nov�rt�tu situ�ciju,
2) �pašais 2.1.2. R�d�t�js attiecas uz visiem nesertific
uzman�bas. Sk. 2.1.1. Punkta koment
3) Rad�t�jiem 2.2.1., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6 sada
vajadz�tu piev�rst tiem vair�k uzman
legaliz�cij� rada risku nelabv�l�gai ietekmei uz biolo
zemu koksnes izciršana utt. .), augsnes un
4) Sada�� "Atradumi" R�d�t�j� 2.2.5. ir ie
piem�ram, Sl (Cladinoso-callunosa), Ln (Myrtillosa) un Mr (Vacciniosa)
izv�r�tos no augsnes humusa izs�kšana
uz meža augsn�m ", jo tas var�tu rad
saglab�šanas nepieciešam�bu, samazinot šo meža tipu p
������������������ ����������� �����
�m", kas, p�c j�su dom�m, ir laba lieta, lai noteiktu un samazin
ciju proces�, tika organiz�ta tikšan�s ar Latvijas Ornitolo�
laik� tika apspriests riska mazin�šanas pas�kumi un turpm
tas putnu ligzdošanas vietas. Uzman�ba ar� tika piev�rsta inform�cijas apmai
ijas kopienu, jo ligzdošanas atrašan�s vietas ir konfidenci�la inform
emti ieteikumi par nepieciešamo korekciju vai kvalific�
��a Roz�ša.
�jis ar SIA Varpa SBP Riska nov�rt�jumu. No Pasaules Dabas fonda
bas ieviešana riska nov�rt�jum� ir pamatota. Sapr�t�gs �
r�da probl�mu ar biotopu noteikšanu un aizsardz�bu, putnu ligzdošanas
bu, kult�ras un v�sturisko v�rt�bu saglab�šanu.
jumi:
js attiecas uz visiem nesertific�tiem mežiem, mežaudz�m ar galveno biotopu un ES
Nav nepieciešams piev�rst daudz uzman�bas priv�tajiem mežiem, piem
cas mežiem un citiem, jo nav pier�d�jumu tam, k�
.
šanai tiek izmantota datu b�ze ar iesp�jamo biotopu kopsavilkumu, k� ar
� paš� laik� j�nodrošina apm�c�ba par biotopu identifik
jiem. Vi�iem vajadz�tu saprast, k�da koksnes strukt�
�bu, kam�r notiek mežizstr�d�. J�uzaicina sertific
�jus kursus, gan t�l�kus kvalifik�cijas kursus. Ja ir konkr
�ciju, pirms resursu ieg�šanas.
js attiecas uz visiem nesertific�tiem mežiem. Priv�tiem mežiem nav j
bas. Sk. 2.1.1. Punkta koment�ru.
.4., 2.2.5., 2.2.6 sada�� “Atradumi” ir nor�d�ts zems risks
uzman�bas, jo biomasas ieg�šanas palielin�šana, izmai
�gai ietekmei uz biolo�isko daudzveid�bu (miruš� koksnes likvid
tt. .), augsnes un �dens ekosist�mas.
2.2.5. ir ierosin�jums izsl�gt punktu Nr. 3 " Dažu meža teritoriju tipos
callunosa), Ln (Myrtillosa) un Mr (Vacciniosa) nevajadz�
�kšana, saska�� ar autora p�t�jumu par mežsaimniec
�tu rad�t neskaidr�bas un rad�t pretrunas ar biolo
bu, samazinot šo meža tipu p�raugšanu.
16
m, ir laba lieta, lai noteiktu un samazin�tu ietekmi
s ar Latvijas Ornitolo�ijas kopienas projekta
kumi un turpm�k� r�c�ba, ja tiek
s apmai�ai starp auditu
�la inform�cija.
�jošiem koment�riem no
jumu. No Pasaules Dabas fonda
�gs �pašs risks r�d�t�jiem
�bu, putnu ligzdošanas
m ar galveno biotopu un ES
tajiem mežiem, piem�ram, viet�jiem
� videi draudz�ga mežu
� ar� tika izstr�d�ta audita
ba par biotopu identifik�ciju mežizstr�des
da koksnes strukt�ra ir nepieciešama, lai
uzaicina sertific�tus meža ekolo�ijas
cijas kursus. Ja ir konkr�ti gad�jumi, tad
tiem mežiem nav j�piev�rš daudz
ems risks. Tom�r, turpm�k
šana, izmai�as likumos un
� koksnes likvid�šana, visu
Dažu meža teritoriju tipos,
nevajadz�tu likvid�t paliekas, lai
par mežsaimniec�bas tehnikas ietekmi
t pretrunas ar biolo�isk�s daudzveid�bas
������������������ ����������� �����
5) M�s varam vienoties par to, kas attiecas uz r
"Atradumi" vajadz�tu, lai b�tu teikts, ka mežistr
pras�bu un dabas aizsardz�bas �stenošanu,
Atbilde Nr. 3: Apspriežu laik� tika organiz
Roz�ti. SIA Varpa apstiprina, ka akt
efekt�vai riska mazin�šanas programmai, un t
kokmateri�lu pieg�des, kas atbilst SBP pras
Koment�rs Nr. 3: Ieteikumi par nepieciešamiem labojumiem vai k
no Vec�kaj�s ekspertes Stellas Bo
Zem�k ir min�ti daži VMD koment�
ES koksnes regul�jums (EUTR).
*"Ieinteres�t�s personas akcent�ja, ka
�emot v�r� koksnes likum�bu, t.i., Krievijas Feder
Kopum� m�s piekr�tam šiem un citiem pazi
*“Liel�k� da�a no import�tiem kokmaterimateri�ls (FSC Controlled Wood). Tas ir pamatots ar faktu, ka galvenokkokz���tav�m, kuri ir sertific�ti ar FSC / PEFC. M�s nezin�m, vai šis pazi�ojums ir pareizs vai n
liel�k� da�a) koksnes no Krievijas nav sertific
liel�ka? (ja j�, tad OK). Faktiski ir t�
tie p�rk / import�, ir sertific�ti / kontrol
“Tas, kas ir teikts 5. lapas beig�s un sest
taisn�ba."
*Teksts r�d�t�jam 1.3.1. (saist�b� ar regulu) nav patiess vai da
Nepcon LV, Nepcon centr�lais birojs un FSC centr
labošanas proces�. Piem�ram, kad teksts joproj
inform�ti visi uz��mumi, kuri mums
administr�ciju. Tas ir min�ts 6. lapaspus
T�s ir sp�k� no 2015.gada j�lija Apraksta beig
kas nor�d�ti WWF Barometer aptauj�
ieviešanas process, bet viss ir �stenots.
Atbilde Nr. 4: Korekcija bija akcept�ta un ieviesta
������������������ ����������� �����
s varam vienoties par to, kas attiecas uz r�d�t�ju 2.3.2. �pašais risks nav veicinošs,
tu teikts, ka mežistr�des darbiniekiem v�l ir j�uzlabo savas zin
�stenošanu, veicot mežizstr�des darbus, biotopu aizsardz
tika organiz�ta tikšan�s ar Pasaules Dabas fonda direktoru Latvij
SIA Varpa apstiprina, ka akt�vi piedal�s riska mazin�šanas pas�kumos, lai visa sist
šanas programmai, un t� neb�tu tikai form�la, bet aptvertu visus izv
des, kas atbilst SBP pras�b�m un riska mazin�šanai pas�kumiem.
Ieteikumi par nepieciešamiem labojumiem vai kvalific�jošiem koment
e, Valsts mežu centrs, [email protected]
ti daži VMD koment�ri, tau tie ir vair�k saist�ti ar indikatoriem, kur min
�ja, ka import�t�s koksnes �patsvars no valst�m ar noteiktu riska l
bu, t.i., Krievijas Feder�ciju, Baltkrievijas Republika un Ukraina, ir maz
tam šiem un citiem pazi�ojumiem, un m�s varam teikt, ka tas ir zems riska r
tiem kokmateri�liem Latvij� no Krievijas Feder�cija ir FSC sertific
Tas ir pamatots ar faktu, ka galvenok�rt kokmateri�li no Krievijas Feder�cijas tiek pirkti no lielti ar FSC / PEFC. (5.lpp.)”
ojums ir pareizs vai n�. M�su pieredze r�da, ka liela da�a (bet
a) koksnes no Krievijas nav sertific�ta / kontrol�ta. Vai ir k�ds, kurš bija skait
, tad OK). Faktiski ir t�, ka, ja kokz���tavas ir sertific�tas, tas nenoz�m�
ti / kontrol�ti.
�s un sest�s lapas s�kum� saist�b� ar EUTR un kompetento iest
� ar regulu) nav patiess vai da��ji patiess. Tas nebija pareizs no s
lais birojs un FSC centr�lais birojs / Eiropa tika inform
ram, kad teksts joproj�m bija izstr�des proces�, tests bija uzs
bija zin�mi, ka nekas netika izstr�d�ts sadarb�b�
lapaspus� un ir nepareizs naudas sods, kas saist�ts ar importu / visu EUTR.
Apraksta beig�s (Atradumi) ir min�ts, ka "liel�k� d
ti WWF Barometer aptauj�, jau ir atrisin�ti vai tiek �stenoti", bet pat tas nav taisn
stenots.
akcept�ta un ieviesta Risku nov�rt�jum�.
17
pašais risks nav veicinošs, bet sada��
uzlabo savas zin�šanas par vides
aizsardz�bu.
s ar Pasaules Dabas fonda direktoru Latvij� - J�ni
kumos, lai visa sist�ma atbilstu
la, bet aptvertu visus izv�l�to pieg�d�t�ju
kumiem.
jošiem koment�riem tiek sa�emtas
ti ar indikatoriem, kur min�ti import�tie koki un
m ar noteiktu riska l�meni,
ciju, Baltkrievijas Republika un Ukraina, ir mazs.” (5.lpp.)
s varam teikt, ka tas ir zems riska r�d�t�js.
cija ir FSC sertific�ts vai kontrol�ts
�cijas tiek pirkti no liel�m
ka liela da�a (bet m�s nesakam, ka
ds, kurš bija skait�jis, kura da�a ir
�m�, ka kokmateri�li, kurus
ar EUTR un kompetento iest�di ir
ji patiess. Tas nebija pareizs no s�kuma, un
lais birojs / Eiropa tika inform�ti. Šobr�d teksts ir
, tests bija uzs�kts, bet tika
�b� ar Dabas Aizsardz�bas
�ts ar importu / visu EUTR.
� da�a jaut�jumu, �paši tie,
stenoti", bet pat tas nav taisn�ba, jo nekas nav
������������������ ����������� �����
Lietuva
N/A
������������������ ����������� �����
18
������������������ ����������� �����
5 �����#������
Latvija
S�kot ar 2017.gada 28.septembri, Latvijai tika piem
RRN rezult�tu p�rskats par visiem r�
ir:
R�d�t�js S�kotn�jais riska nov
Zems Noteikts
1.1.1 X
1.1.2 X
1.1.3 X
1.2.1 X
1.3.1 X
1.4.1 X
1.5.1 X
1.6.1 X
2.1.1 X
2.1.2 X
2.1.3 X
2.2.1 X
2.2.2 X
2.2.3 X
2.2.4 X
2.2.5 X
2.2.6 X
2.2.7 X
2.2.8 X
������������������ ����������� �����
��������#�#��&�������
kot ar 2017.gada 28.septembri, Latvijai tika piem�rots SBP apstiprin�ts RRN.
visiem r�d�t�jiem (pirms pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas (
jais riska nov�rt�jums
R�d�t�js S�kotn�jais riska nov
Noteikts Nenoteikts
Zems Noteikts
2.4.1
X
2.4.2
X
2.4.3
X
2.5.1
X
2.5.2
X
2.6.1
X
2.7.1
X
2.7.2
X
2.7.3
X
2.7.4
X
2.7.5
X
2.8.1
2.9.1
X
2.9.2
X
2.10.1
X
19
�������
cijas programmas (PVP) ieviešanas)
�jais riska nov�rt�jums
Noteikts Nenoteikts
X
������������������ ����������� �����
2.2.9 X
2.3.1 X
2.3.2 X
2.3.3 X
Lietuva
S�kot ar 2016.gada 15.j�niju, tika piem
RRN rezult�tu p�rskats par visiem r�
ir:
R�d�t�js S�kotn�jais riska nov
Zems Noteikts
1.1.1 X
1.1.2 X
1.1.3 X
1.2.1 X
1.3.1 X
1.4.1 X
1.5.1 X
1.6.1 X
2.1.1 X
2.1.2 X
2.1.3 X
2.2.1 X
2.2.2 X
2.2.3 X
2.2.4 X
2.2.5 X
������������������ ����������� �����
, tika piem�rots SBP apstiprin�ts RRN Lietuvai.
visiem r�d�t�jiem (pirms pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas (
jais riska nov�rt�jums
R�d�t�js S�kotn�jais riska nov
Noteikts Nenoteikts
Zems Noteikts
2.4.1
X
2.4.2
X
2.4.3
X
2.5.1
X
2.5.2
X
2.6.1
X
2.7.1
X
2.7.2
X
2.7.3
X
2.7.4
X
2.7.5
X
2.8.1
2.9.1
X
2.9.2
X
2.10.1
X
20
cijas programmas (PVP) ieviešanas)
�jais riska nov�rt�jums
Noteikts Nenoteikts
X
������������������ ����������� �����
2.2.6 X
2.2.7 X
2.2.8 X
2.2.9 X
2.3.1 X
2.3.2 X
2.3.3 X
Abi indikatori ar noteiktu risku
apsaimniekošanas sh�m�m) mežiem.
������������������ ����������� �����
attiecas uz priv�tiem nesertific�tiem (ar FSC vai PEFC
) mežiem.
21
FSC vai PEFC mežu
������������������ ����������� �����
6 ����������
6�� ��������������$��������
Latvija
Riska mazin�šanas pas�kumi ir saist�
� prim�r�s izejvielu pieg�des no Latvijas mežu
p�c t�m;
� Latvijas izcelsmes sekund�ro izejvielu (š
Tas neattiecas uz citiem izcelsmes re
SIA Varpa sadala SBP pieg�d�t�jus 2 kategorij
Kategorija Nr.1. SBE NR atbilstošs pieg
atbilst�g�m izejvielu pieg�d�m, ir veikta apm
p�rbaudes visiem pieg�d�tajiem SIA Varpa izejmateri
š� pieg�d�t�ja auditu un sniedza rakstisku apstiprin
vai ignor�jis jebk�du no riska kategorij
ir j�izsl�dz no SBE pras�b�m atbilstošo izejvielu pieg
Kategorija Nr.2. SBE NR neatbilst�
nov�rt�jums attiec�b� uz visu pieg�d�
SBE atbilst�g�m izejvielu pieg�d�m.
nepiem�ro riska mazin�šanas pas
Iesp�jams veikt šo pieg�d�t�ju auditu
SBP sertifik�cijas proces� uz��mums nov
kuri vienojušies un parakst�juši vienošanos par SBE pras
nov�rt�šanu pirms darba un nosakot visas riska kategorijas
Apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem vismaz 6 m
un vismaz reizi gad� neapstiprin�taj
Past�v papildu programma tiem neapstiprin
kuriem ir kompetence nov�rt�t riska kategorijas. Š
veikšanas. Uz��muma proced�r�s ir aprakst
pras�b�m atbilstošs.
������������������ ����������� �����
��������������$��������������&&
����$��������������&&���������
kumi ir saist�ti ar š�d�m izejvielu kategorij�m:
des no Latvijas mežu �paš�b�m pirms mežistr�des oper
�ro izejvielu (šelda, z��skaidas).
Tas neattiecas uz citiem izcelsmes re�ioniem.
�jus 2 kategorij�s:
Kategorija Nr.1. SBE NR atbilstošs pieg�d�t�js - pieg�d�t�js, kurš ir parakst
m, ir veikta apm�c�ba par riska kategoriju noteikšanu,
tajiem SIA Varpa izejmateri�liem no vis�m koksnes ražotn�
ja auditu un sniedza rakstisku apstiprin�jumu. Ja pieg�d�t�js nav izv�rt�
du no riska kategorij�m, kuras nav identific�tas vai par kur�m nav zin
m atbilstošo izejvielu pieg�d�t�ju saraksta.
Kategorija Nr.2. SBE NR neatbilst�gais pieg�d�t�js - ietver visus pieg�d�t�jus, kuriem nav veikts riska
�d�to koksnes apjomu, un ar šiem pieg�d�t�jiem nav nosl
�m. Apm�c�ba par riska kategoriju noteikšanu ir ve
šanas pas�kumus, izmantojot SIA Varpa Riska mazin
auditus, bet SIA Varpa nedod tiem rakstisku at�auju pieg
mums nov�rt�ja pieg�d�t�jus, mežizstr�des darbus mež
juši vienošanos par SBE pras�bu izpildi, veicot mežizstr
šanu pirms darba un nosakot visas riska kategorijas.
jiem vismaz 6 m�nešus veic auditus, lai p�rliecin�tos, vai tie atbilst SBE pras
ajiem pieg�d�t�jiem pirms vai mežizstr�des laik�.
v papildu programma tiem neapstiprin�tajiem pieg�d�t�jiem, kuri v�las pieg�d�
t riska kategorijas. Š� programma ietver p�rbaudi pirms mežizstr
�s ir aprakst�ti oblig�tie krit�riji pieg�d�t�jiem, kurus
22
������&&�
������&&���������
des oper�cij�m, to laik� un
js, kurš ir parakst�jis l�gumu par SBE
ba par riska kategoriju noteikšanu, pieg�d�t�js veic
m koksnes ražotn�m, SIA Varpa ir veikusi
�rt�jis mežizstr�des vien�bu
m nav zin�ms, šis pieg�d�t�js
jus, kuriem nav veikts riska
jiem nav nosl�gts l�gums par
ba par riska kategoriju noteikšanu ir veikta, bet pieg�d�t�ji
kumus, izmantojot SIA Varpa Riska mazin�šanas instrumentus.
auju pieg�d�t.
des darbus mež� un p�rstr�d�t�jus,
bu izpildi, veicot mežizstr�des apgabala
tos, vai tie atbilst SBE pras�b�m,
�d�t atbilst�gu biomasu un
rbaudi pirms mežizstr�des darbu
jiem, kurus j�apstiprina k� SBE
������������������ ����������� �����
Vietu skaits un izv�le ir pl�nota iepriekš. Pirms mežizstr
pl�notaj�m mežizstr�des darbaviet
pieg�d�t�jiem.
Lai ieg�tu papildu inform�ciju, tiek izmantoti š
(www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz�
dati1 / dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols /). Še
aizsardz�bas speci�listu ieteikumiem. Auditu laik
riskiem, kas saist�ti ar ilgtermi�a biomasas ieg
mazin�tu riskus.
SBP sertifik�cijas ietvaros SIA Varpa uzd
nov�rt�t atbilst�bu SBP standartu pras
riska kategorij�m Latvij�.
Visiem apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem
saglab�t biotopus, biotopu identifik�
v�rt�bu droš�bai un putnu ligzdošanas aizsardz
Audita laik� tika p�rbaud�ts, k� mežsaimniec
speci�listu kontrolsarakstus, kurus apstiprin
p�rbaudes SIA Varpa var izdar�t secin
ar� pieg�d�t�jam ir j�veic korekcijas sav
Riska mazin�šanas proces� tika p�rbaud
Lietuva
Riska mazin�šanas pas�kumi attiecas uz prim
apa�koku, malkas p�c mežizstr�des, š
p�c kokapstr�des.
Akt�va lauka auditu sist�ma, k� ar� pieejami tr
sag�des riskiem pieg�žu l�men� katram pieg
Vis�m prim�ro izejvielu pieg�d�m
apliecin�jumu kopijas pie pavadz�m�
Riska mazin�šanas pl�ns un intensit
ciršanas laik� un p�c t�s.
Lauku auditu skaitu nosaka potenci�
������������������ ����������� �����
a iepriekš. Pirms mežizstr�des darb�bas uz��mums sa
des darbaviet�m, kadastra numuriem, cirsmu koordin�t�
ciju, tiek izmantoti š�di avoti: Latbio, potenci�lo
(www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz�bas a�ent�ras datu b�ze "Ozols" (http://www.daba.gov .lv / public / lat
dati1 / dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols /). Šeit atrodama inform�cija par mežsaimniec
u ieteikumiem. Auditu laik� mums ir apstiprin�jums tam, ka
a biomasas ieg�šanu, vi�i pareizi identific� riska kategorijas un dara visu, lai
cijas ietvaros SIA Varpa uzdevumi ir p�rbaud�t visus izejvielu pieg�
bu SBP standartu pras�b�m, nov�rt�t kompetenci un sp�ju identific�
�jiem ir nov�rt�ta darba droš�bas sist�ma, visas darb
t biotopus, biotopu identifik�cijas pas�kumi pirms mežizstr�des, pas�kumi kult
bai un putnu ligzdošanas aizsardz�bai.
mežsaimniec�bas uz��mums �steno riska mazin�šanas pas
listu kontrolsarakstus, kurus apstiprin�juši biotopu eksperti. P�c š�s atskaites (kontrolsarakstu)
t secin�jumus, vai pieg�d�t�js ir gatavs pieg�d�t SBE atbilstoš
veic korekcijas sav� darb�, un j�veic atk�rtotu auditu.
�rbaud�ti visas cirsmas, izmantojot http://latbio.lv/MBI/
kumi attiecas uz prim�ro un sekund�ro izejvielu pieg�d�
des, š�eldas p�c mežizstr�des, z��u skaidas, š�eldas k
� pieejami trešu pušu dokument�rie pier�d�jumi, �auj ieg
katram pieg�d�t�jam.
� �m j�identific� biomasas izcelsmi, pievienojot kokmateri
� �m.
ns un intensit�te tiek noteikti katram riskam atseviš�i vai vienlaic
u nosaka potenci�li riskanto biomasas pieg�žu skaits.
23
mums sa�em inform�ciju par
�t�m no apstiprin�tiem
�lo biotopu datu b�ze
ze "Ozols" (http://www.daba.gov .lv / public / lat /
cija par mežsaimniec�bas un dabas
jums tam, ka pieg�d�t�ji saprot par
riska kategorijas un dara visu, lai
t visus izejvielu pieg�d�t�jus, veikt auditus,
�t riskus, kas saist�ti ar 3
ma, visas darb�bas, kuras pal�dz
kumi kult�ras un v�sturisko
šanas pas�kumus, aizpildot
s atskaites (kontrolsarakstu)
t SBE atbilstošu izejvielu, vai
http://latbio.lv/MBI/ un Ozols datu b�zi.
�m no Lietuvas mežiem:
�eldas k� koksnes atlikumus
�auj ieg�t inform�ciju par
biomasas izcelsmi, pievienojot kokmateri�lu ciršanas
i vai vienlaic�gi pirms ciršanas,
������������������ ����������� �����
Visi l�gumi ar pieg�d�t�jiem ietver
riskant�s izcelsmes biomasu.
Lauku auditos uz��mums izmanto savus izstr
krit�rijus un r�d�t�jus, lai atz�tu, vai risks ir zems vai augsts.
Str�d�gos vai sarež��tus gad�jumus uz
vai ar m�ri uzlabot uz��muma riska mazin
Riska mazin�šanas procedra indi
Liel�k� da�a augsto saglab�šanas v�
draudi šiem ASV tiek nov�rsti.
Tom�r past�v viens iz��mums, tas ir meža biotopu
Lietuvas valsts meži p�c savas iniciat
t�p�c risks priekš ASV valsts mežos tiek uzskat
izejviel�m nav nepieciešama riska mazin
Riska mazin�šanas pas�kumus j�piem
Biotopi tika inventariz�ti Lietuv� 2013. gad
lap� https://kadastras.amvmt.lt. Katrs pieg
atbilstošu SBE pras�b�m, p�rbauda
rezult�tus (piem�ram, ekr�nuz��mumu izdruka).
SIA „Varpa” ir parakst�jusi l�gumu un ir re
datub�zei biotopu kontroles nol�k�.
Ja izr�d�s ka cirsm� ASV nav, kok
pieg�d�t�js liek uzrakstu “SBE NR”
Ja ASV atrodas cirsm�, š�du izejvielu
Lai izsl�gtu jaunu pieg�d�t�ju nepien
iepriekšmin�taj� t�mek�a vietn� p�rbauda katr
P�c trijiem m�nešiem SIA „Varpa” turpina veikt izlases v
kop�ja riskanto cirsmu skaita, kuras gada laik
Sekund�ras izejvielas (kokz���tavas atkritum
FSC® vai PEFC® kontrol�to kokmateri
Vi�iem j�izseko visu to izejvielu pieg�
Šie pieg�d�t�ji var ieg�t „SBE NR
uz��mumiem.
������������������ ����������� �����
jiem ietver pras�bas par nepieciešam�m p�rbaud�m un pas
mums izmanto savus izstr�d�tos kontrolsarakstus, kuros revidents nov
tu, vai risks ir zems vai augsts.
jumus uz��mums piesaista ekspertus lai veiktu riska mazin
muma riska mazin�šanas sist�mas efektivit�ti.
ra indikatoram 2.1.2.
šanas v�rt�bu (ASV) mež� ir pien�c�gi aizsarg�ti ar Lietuvas likumdošanu, un
mums, tas ir meža biotopu (WKH) aizsardz�ba.
c savas iniciat�vas ir �stenojuši visaptverošus pas�kumus, lai aizsarg
valsts mežos tiek uzskat�ts par zemu. Attiec�gi, no valsts mežiem ieg
mazin�šana.
piem�ro priv�tajos mežos ieg�taj�m izejviel�m.
2013. gad�. Inform�cija par teritorij�m ar ASV cita starp
. Katrs pieg�d�t�js, kas v�las pieg�d�t prim�ro izejvielu SIA „Varpa” k
rbauda cirsmas uz ASV kl�tb�tni dot� vietn�, k� ar� dokument
��mumu izdruka).
gumu un ir re�istr�jusies Lietuvas Valsts meža dienest�, lai
, koksnes izejviela no t�s var tikt pieg�d�ta k� atbilstoš
uz pavadz�m�m, kas nor�da uz Nenoz�m�go Risku.
du izejvielu nevar pieg�d�t uz Varpa SIA.
nepien�c�gu pieg�žu risku, pirmajos tr�s sadarb�bas m
�rbauda katru pieg�d�t�ja cirsmu.
nešiem SIA „Varpa” turpina veikt izlases veida p�rbaudes k� 0,8 reizin
ja riskanto cirsmu skaita, kuras gada laik� katrs pieg�d�t�js pied�v� „Varpa SIA”.
tavas atkritumu) pieg�d�t�jiem visai izejvielai (z��ba
kokmateri�lu pras�b�m.
pieg�žu izcelsmi un j�v�c par to dokument�rus pier�
SBE NR” mar�tas izejvielas no SIA „Varpa” apstiprin
24
un pas�kumiem, lai izsl�gtu
tos kontrolsarakstus, kuros revidents nov�rt� visus
riska mazin�šanas pas�kumus,
ti ar Lietuvas likumdošanu, un
kumus, lai aizsarg�tu ASV, un
gi, no valsts mežiem ieg�taj�m
cita starp� ir pieejama m�jas
ro izejvielu SIA „Varpa” k�
� dokument� šo p�rbaužu
�, lai sa�emtu piek�uvi šai
atbilstoša SBE pras�b�m, un
isku.
�bas m�nešos SIA „Varpa”
0,8 reizin�tu ar kvadr�tsakni no
„Varpa SIA”.
��ba�iem) j�b�t atbilstošai
rus pier�d�jumus.
no SIA „Varpa” apstiprin�tiem mežizstr�des
������������������ ����������� �����
Sekund�ro izejvielu pieg�d�t�ji var pieg
vi�u pavadz�m�s, kas atbilst to izejvielu apjomam, kas sa
Koksnes atlieku apjoma noteikšanai, ko var pieg
j�veic kred�ta kontus.
Riska mazin�šanas procedra indikatoram 2.8.1
Mežsaimniec�bai Lietuv� ir visliel�kais risks attiec
Lietuvas valsts mežos bija sagatavoti atbilstošie pas
un apakšuz��m�ju periodiska uzraudz
Mežizstr�des uz��mumus, kas str�
l�gumiem, uzrauga ne tikai meža darbu vad
standart� FSC-STD-01-001 v 5- 0).
T�p�c mežizstr�des uz��mumi, kuriem ir sp
mežu �pašniekiem, ir atbr�voti no riska mazin
Mehaniz�t�m mežsaimniec�bas darb
sal�dzin�jum� ar tradicion�lajam rokas motorz
T�p�c darba droš�bas riska mazin�
nesertific�tos priv�tajos mežos.
SIA „Varpa” licenc�šanas auditu speci
visi darba droš�bas pas�kumi ir iev�
Audita uzdevums ir p�rliecin�ties, ka pieg
Republikas likumdošanu.
Auditors aizpilda anketu “Droš�bas pras
aspektu p�c piecu punktu skalas.
S�kotn�ji, lai samazin�tu risku, licenc
m�nešu laik�. Auditi aptver visas pieg
SBE atbilstošiem izejmateri�lu pieg�
6�� 1�����������
Pieg�d�t�ji un teritorijas auditam tika izv
pakalpojumu sniedz�jus, daž�dus mežizstr
������������������ ����������� �����
ji var pieg�d�t da�u no saviem z���šanas atkritumiem
vielu apjomam, kas sa�emts k� “SBE NR”.
apjoma noteikšanai, ko var pieg�d�t ar “SBE NR” atz�mi, šiem
ra indikatoram 2.8.1.
�kais risks attiec�b� uz vesel�bu un droš�bu.
sagatavoti atbilstošie pas�kumi, proti: visu valsts mež� str�
ju periodiska uzraudz�ba un p�rbaude, vai tie iev�ro vesel�bas un droš
mumus, kas str�d� FSC FM / COC sertific�tos mežos, balstoties uz apakšuz
darbu vad�t�ji, bet ar� ir pak�auti FSC pras�b�m noteikt
mumi, kuriem ir sp�k� esoši l�gumi ar Valsts mežiem vai FSC FM sertific
voti no riska mazin�šanas pas�kumiem.
bas darb�b�m (ar harvesteriem) piem�t daudz zem
m rokas motorz��u darbam.
bas riska mazin�šanas pas�kumi attiecas tikai uz rokas motorz
speci�lists veic mežizstr�des auditus pirms mežizstr
�roti.
ties, ka pieg�d�t�js iev�ro darba droš�bas noteikumus sa
bas pras�bu anketa” (ir pieejama p�c piepras�juma) un nov
tu risku, licenc�šanas revidents veic rev�zijas vismaz 3 reizes m
aptver visas pieg�d�t�ja rokas z���šanas brig�des.
lu pieg�d�t�jiem ik p�c 6 m�nešiem tiek veikti atk�rtoti auditi.
1�������������&�� #��&�
m tika izv�l�tas sekojoš� veid�: lai maksim�li aptvertu pieg
dus mežizstr�des uz��mumus un šo uz��mumu apakš
25
ar “SBE NR” uzrakstiem
pieg�d�t�jiem past�v�gi
� str�d�jošo darbuz��m�ju
bas un droš�bas pras�bas.
ties uz apakšuz��muma
�m noteikt�m ied��� P4 (P2
alsts mežiem vai FSC FM sertific�tiem
daudz zem�ks riska l�menis
kumi attiecas tikai uz rokas motorz��iem, kas str�d�
mežizstr�des un p�rbauda, vai
bas noteikumus saska�� ar Lietuvas
juma) un nov�rt� katru droš�bas
smaz 3 reizes m�nes� 3 sec�gu
i auditi.
li aptvertu pieg�žu re�ionus,
mumu apakšuz��m�jus.
������������������ ����������� �����
P�rbaudes tika veiktas izlases veid�
Latvija
Vispirms tika apmekl�ti meža da�as ar potenci
biotopu).
SIA Varpa izmanto formulu x = 0,8 �
iepl�notais cirsmu daudzums gada laik
p�c mežizstr�des darbu veikšanas.
2018.gad� SBE programmas ietvaros
iesp�jamo biotopu identifik�cijai, putnu ligzd
droš�bas risku identifik�cijai un attiec�
136 - Meža �pašuma vien�bas tika apmekl
33 - Meža �pašumi - darba laik�;
33 - Darba droš�bas auditi mežizstr�
7 Ražot�ji bija audit�ti, lai tie b�tu sp�
apa�koku p�rstr�des.
Lietuva
Auditi pieg�d�t�jiem tiek veikti pirms sadarb
S�kotn�ji darba droš�bas auditi, lai
sec�gu m�nešu laik�, un turpm�k ik p�
Pirmie auditi tika veikti uzraudz�bas
sekund�ro izejvielu pieg�d�t�ja.
6�� ��������������$��������
Latvija
Darba aizsardz�bas auditi tika uzs�kti 2017. gada 1. janv
pieg�d�t�jiem un p�rstr�d�t�jiem. Pirms p
inform�ciju par vi�u pakalpojumu sniedz
2018. gad�.
������������������ ����������� �����
rbaudes tika veiktas izlases veid� pirms vai mežizstr�des laik�.
�as ar potenci�li biolo�iski augsti v�rt�gas mežaudzes paz
� FMU, lai pl�notu auditu skaitu katram pieg�d�t�
s gada laik�, kurš ir dom�ts SIA Varpa. x – apmekl�jamo
s ietvaros tika apmekl�tas 136 meža apsaimniekošanas vien
, putnu ligzdu, kult�ras un v�sturisko objektu iden
attiec�go riska mazin�šanas pas�kumu nov�rt�šanai.
bas tika apmekl�tas pirms darba uzs�kšanas;
i mežizstr�des uz��mumos, vi�u apakšuz��m�jiem un pakalpojumu sniedz
tu sp�j�gi piedal�ties SBE atbilstošas sekund�ras izejvielas
pirms sadarb�bas ar SBE uzs�kšanas un turpm�k ik p�
, lai minimiz�tu riskus no paša s�kum�, tiek veikti vismaz 3 reizes m
ik p�c 6 m�nešiem pie katr� pieg�d�t�j�.
�bas audita laik�, viens pie prim�r� izejvielu pieg
����$��������������&&����������&�
�kti 2017. gada 1. janv�r�. Auditi tika pl�noti iepriekš u
jiem. Pirms p�rbaudes veikšanas SIA Varpa l�dza pieg
pakalpojumu sniedz�jiem cirsm�s. Kop� tika p�rbaud�tas 33 mežizstr
26
mežaudzes paz�m�m (meža
�t�jam. FMU ir pieg�d�t�ja
jamo FMU skaits pirms vai
apsaimniekošanas vien�bas (FMU):
identifik�cijai, k� ar� darba
No t�m:
pakalpojumu sniedz�jiem.
ras izejvielas pieg�d�s p�c
ik p�c 6 m�nešiem.
vismaz 3 reizes m�nes� 3
izejvielu pieg�d�t�ja un otrs pie
�����&&����������&�
noti iepriekš un tika veikti visiem
�dza pieg�d�t�jus iesniegt
mežizstr�des darba vietas
������������������ ����������� �����
Teritorijas auditiem un pieg�d�t�ji tika izv
daž�dus mežsaimniec�bas uz��mumus un šo uz
Piez�mes un pieraksti tika veikti par katru pieg
P�c auditiem m�s varam izdar�t secin
mežizstr�d� var sadal�t div�s da��s:
1) mežizstr�de ar speci�laj�m maš�
aizsardz�bu un darba droš�bu. Auditu laik
2) tika konstat�ts augst� l�me�a risks saist
kur mežizstr�de tika veikta ar rokz
uz��mumu vad�ba tika aicin�ta piev�
Biotopu, putnu ligzdošanas vietu, kult
programma.
Vispirms tika p�rbaud�tas, cirsmas un teritori
veikti parasti pirms mežizstr�des laik
Teritorijas auditam un pieg�d�t�ji tika izv
daž�dus mežsaimniec�bas uz��mumus un šo u
ieg�t�s koksnes re�ions ir Latvija. Piez
P�c veiktaj�m auditam tiek izdar�ti š�
1) pieg�d�t�jiem ir izpratne par biotopu nov
biotopa nov�rt�šanu pirms jebk�da mežizstr
mežos un lauksaimniec�bas zem�s, kur nebija lielas biotopa past
apspriešanai tiek uzaicin�ts meža un lauku biotopu eksperts.
2) mežizstr�des darbos izv�l�tajos mežu apgabalos netika atrasti nek
Tas noz�m�, k�di pieg�d�t�ji saprot, k
Republikas likums. Ja tiek atrastas
meža dienestu un attiec�g�s viet�j�s pašvald
l�mumam.
3) audita laik� apmekl�taj�s cirsmu
kas j�dara, ja vi�i atrod lielus putnu ligzdas (vair
nepieciešam�bu atst�t uz izcirtum�
iev�roti administrat�vo teritoriju ierobežojumi mežizstr
Audits atkl�j, k�di mežizstr�des uz��
atz�st par augsti nov�rt�tu biolo�isko mežu (ES defin
������������������ ����������� �����
�ji tika izv�l�tas š�di: lai maksim�li aptvertu pie�aujamos pieg
mumus un šo uz��mumu apakšl�gumus. Auditu re�ions: Austrumu Latvija.
mes un pieraksti tika veikti par katru pieg�d�t�ja auditu.
�t secin�jumu, k� riski saist�b� ar darba aizsardz
m maš�n�m (kombaini) maksim�li samazina visus riskus, kas saist
bu. Auditu laik� tika konstat�tas tikai dažas nelielas k��das.
a risks saist�b� ar darba aizsardz�bu un darba droš�
de tika veikta ar rokz��iem. P�rbaužu laik� tika konstat�tas noz�m
ta piev�rst liel�ku uzman�bu darba aizsardz�bai.
, kult�ras un v�sturisko objektu risku noteikšanas un uzraudz
tas, cirsmas un teritorijas pie cirsm�m, pie Latbio un Ozols datu b
des laika.
�ji tika izv�l�tas š�di: lai maksim�li aptvertu pie�aujamos pieg
��mumus un šo uz��mumu apakšl�gumus Audita programmas ietvaros
ions ir Latvija. Piez�mes un pieraksti tika veikti par katru auditu.
�ti š�di secin�jumi:
jiem ir izpratne par biotopu nov�rt�šanas meh�nismu, pieg�d�t�ji saprot nepieciešam
�da mežizstr�des darba, biotopu auditu nepieciešam
�s, kur nebija lielas biotopa past�v�šanas iesp�
ts meža un lauku biotopu eksperts.
tajos mežu apgabalos netika atrasti nek�das kult�ras vai v
ji saprot, k�du kult�ras un v�sturisko v�rt�bu aizsardz
k�das kult�ras un v�sturisk�s v�rt�bas, par to rakstveid
�j�s pašvald�bas. Mežizstr�des darbi tiek aptur�ti l�dz kompetent
s cirsmu zon�s nav atrasti lielu putnu ligzdas (vair�k par 50 cm). Pieg
i atrod lielus putnu ligzdas (vair�k nek� 50 cm). Mežizstr�
� mirušos kokus un ekolo�iskos kokus. Auditos tika
vo teritoriju ierobežojumi mežizstr�dei.
des uz��mumi ir gatavi par�d�t SIA Varpa auditoriem meža teritorijas
�isko mežu (ES defin�cija - meža biotops, dabiskais meža biotops), un taj
27
aujamos pieg�des re�ionus,
�ions: Austrumu Latvija.
ar darba aizsardz�bu un darba droš�bu
li samazina visus riskus, kas saist�ti ar darba
��das.
bu un darba droš�bu mežizstr�des viet�s,
�m�gas neatbilst�bas. Šo
un uzraudz�bas
un Ozols datu b�z�m. Šie testi tika
aujamos pieg�des re�ionus,
Audita programmas ietvaros
ji saprot nepieciešam�bu veikt
des darba, biotopu auditu nepieciešam�bu ekonomiskajos
šanas iesp�jas. Ja rodas šaubas,
ras vai v�sturisk�s v�rt�bas.
bu aizsardz�bu regul� Latvijas
bas, par to rakstveid� inform� Valsts
ti l�dz kompetent�s iest�des
k par 50 cm). Pieg�d�t�ji zina,
50 cm). Mežizstr�des uz��mumi saprot
os tika konstat�ts, ka ir
t SIA Varpa auditoriem meža teritorijas, kurus vi�i
biotops, dabiskais meža biotops), un taj�
������������������ ����������� �����
netiks dar�ti mežistr�des darbi vai
pieg�d�ta no šo mežu teritorij�m / �pašum
Lietuva
Divi inspic�ti uz��mumi tika akcept�
������������������ ����������� �����
des darbi vai cit� gad�jum� par to tiks inform�ta SIA Varpa vad
/ �pašumiem.
mumi tika akcept�ti lai piedal�tos Varpa SIA SBE programm� Lietuvai.
28
ta SIA Varpa vad�ba. Koksne netiks
Lietuvai.
������������������ ����������� �����
7 2����&�����%����������&�
7�� 2����&�����%����������&�
Latvija
9.1.2. Riska mazin�šanas pas�kumi ir saist
• Meža biotops Eiropas interes�s, meža biotopa identifik
• kult�ras un v�stures pieminek�i, objektu identific
proces�;
• putnu ligzdu identifik�cija
• darba aizsardz�bas un darba droš�bas riska mazin
9.1.3. Audita process
9.1.3.1. Auditi tika veikti izlase
SBP pieg�d�t�ji vai nav.
9.1.3.2. Tiem pieg�d�t�jiem, kuri ir
kategoriju nov�rt�šana ir veicami
9.1.4. P�c audita rezult�tu anal�zes SIA "Varpa" vad
apjomiem. Ja pieg�d�t�ji atsak�s sniegt inform
sadarboties ar SIA Varpa auditu, tad šie pieg
9.1.5. SIA "Varpa" aicina biotopu ekspertus, speci
papildus informat�vus semin�rus. Tas ir dar
pras�b�m atbilstoš�m izejvielu pieg�
izejvielu pieg�di.
9.1.6. Riska mazin�šanas sist�mas visp
9.1.6.1. Visp�r�jie riska mazin�šanas pas
9.1.6.1.2. FSC un PEFC sertific
ieg�dei.
9.1.6.1.3. Iek�aujot pieg�des l�
identific�jot un samazinot SBP neatbilst
9.1.6.1.4. Biotopu riska nov�rt�
iek�aujot š�das darb�bas:
������������������ ����������� �����
2����&�����%����������&�
2����&�����%����������&�
kumi ir saist�ti ar š�d�m biomasas pieg�des riska kategorij
s, meža biotopa identifik�cija;
�i, objektu identific�šana ar kult�ras un v�sturisko v
bas un darba droš�bas riska mazin�šana.
Auditi tika veikti izlases k�rt� visiem pieg�d�t�jiem, neskatoties uz to, vai tie ir apstiprin
jiem, kuri ir apstiprin�ti k� SBP atbilstošo izejvielu pieg
ami tikai pirms vai mežizstr�des darbu laik�.
�zes SIA "Varpa" vad�ba pie�em l�mumu par turpm�
�s sniegt inform�ciju par pl�notajiem p�rstr�des apjomiem vai atsak
uditu, tad šie pieg�d�t�ji tiks izsl�gti no SBE pieg�d�t�ju saraksta.
SIA "Varpa" aicina biotopu ekspertus, speci�listus, meža darba droš�bas speci
rus. Tas ir dar�ts, lai p�c iesp�jas vair�k inform�tu
m izejvielu pieg�d�m un iesp�jamiem riskiem, t�d�j�di samazinot SBP neatbilst
mas visp�r�js apraksts
šanas pas�kumi:
un PEFC sertific�t�s koksnes iepirkums, k� priorit�ra koksne SBP atbilstoša biomasas
des l�gum� nosac�jumus par SBP standartiem biomasas pieg
jot un samazinot SBP neatbilst�go izejvielu pieg�des risku.
�rt�šanas proced�ra tiek veikta pirms mežizstr�des, t
29
des riska kategorij�m:
sturisko v�rt�bu mežizstr�des
jiem, neskatoties uz to, vai tie ir apstiprin�ti k�
izejvielu pieg�d�t�ji, audits un visu
�ko sadarb�bu, pieg�des
des apjomiem vai atsak�s
�ju saraksta.
bas speci�listus un organiz�
�tu pieg�d�t�jus par SBP
di samazinot SBP neatbilst�go
ra koksne SBP atbilstoša biomasas
iem biomasas pieg�d�m, t�d�j�di
�des, t�s laik� un p�c t�m,
������������������ ����������� �����
9.1.6.1.4.1. Kadastra numura p
datu b�zi "Biotopa instruments
9.1.6.1.4.2. ASV past�
nopirkta, p�rbaude izmantojot datu b
http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_
9.1.6.1.4.3. Ir izveidota audita forma, kuru aizpilda p
veidlapa ietver visas 4
noteiktu un mazin�tu ietekmi uz potenci
v�sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.
9.1.6.1.5. Mežizstr�des laik�
Mežsaimniec�bas meistars veic p
iek�autas minim�l�s pras�bas meža droš
licenc�tu droš�bas speci�listu.
9.1.6.1.6. Apm�c�ba ir veikta uz
m�ris ir m�c�t mežizstr�d�t�
ligzdošanas vietu, kult�ras un v
sav�s uz��m�jsabiedr�b�s un pakalpojumu sniedz
Riska nov�rt�šanas efektivit�tes v�
Tikšan�s kl�tb�tn� laik� tiks izskaidrots riska mazin
t�l�kas sadarb�bas ir riska samazin�
Lietuva
SIA „Varpa” riska mazin�šanas pas�
programmas apraksts”.
7�� 4���� ������� ��
Latvija
2 pieg�d�t�ji - mežizstr�des uz��mumi nebija apstiprin
pieg�d�t�ju auditu laik� tika konstat�
Varpa biotopu identific�šan�, k� ar� samazin
P�c uzraudz�bas auditiem un iesp�jam
nol�ma izsl�gt tos pieg�d�t�jus, kuri neatbild " izstr
krit�rijiem.
P�c SBP risku mazin�šanas auditu un
�pašnieki, mežizstr�des uz��mumi) ieguva izpratni par SBP pras
������������������ ����������� �����
Kadastra numura p�rbaude pirms, apstr�des laik� vai p�c t
zi "Biotopa instruments" http://latbio.lv/MBI/search_db;
past�v�šanas, potenci�lo meža biotopu (MB) katr�
izmantojot datu b�zes sist�mu "OZOLS".
http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/
6.1.4.3. Ir izveidota audita forma, kuru aizpilda pirms mežizstr�des darbu veikšanas Š
veidlapa ietver visas 4 riska kategorijas. Forma tiek izstr�d�ta kop� ar biotopu ekspertiem, lai
�tu ietekmi uz potenci�lo biotopu, identific�tu un aizsarg
sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.
des laik� notiek darba aizsardz�bas un darba droš�bas risku nov
bas meistars veic p�rbaudi p�c speci�li izstr�d�ta kontrolsaraksta. Šaj
�bas meža droš�bai. Šis p�rbaudes saraksts ir izstr�d�
listu.
ba ir veikta uz��muma meža meistariem un biomasas pieg
�t�jus un pieg�d�t�jus, lai identific�tu iesp�jamo potenci
ras un v�sturisko objektus, k� ar� piln�gi nodrošin�tu darba droš
s un pakalpojumu sniedz�ju uz��mum�.
v�rt�jums un auditu rezult�ti ir pieejami p�c trešo personu piepras
izskaidrots riska mazin�šanas pas�kumu meh�nisms,
riska samazin�šanas process.
šanas pas�kumu detaliz�ts skaidrojums ir sniegts sada�� „Pieg
4���� ������� ��
��mumi nebija apstiprin�ti kokmateri�lu pieg�d�m 2016. gad
tika konstat�ti darba droš�bas p�rk�pumi, un pieg�d�t�js nev�
ar� samazin�t SBP neatbilstošo izejvielu pieg�des risku
�jam� biotopa un darba droš�bas riska nov�rt�šanas SIA "Varpa" vad
jus, kuri neatbild " izstr�d�tajiem SIA "Varpa riska mazin�
šanas auditu un pieg�d�t�ju apm�c�bas, visi dal�bnieki (pieg�d�
mumi) ieguva izpratni par SBP pras�b�m attiec�b� uz riska kategorij
30
�c t�s, izmantojot Latbio
MB) katr� meža vien�b�, kas tika
parvaldibas_sistema_ozols/
�des darbu veikšanas Š�
� ar biotopu ekspertiem, lai
tu un aizsarg�tu kult�ras un
bas un darba droš�bas risku nov�rt�šana.
ta kontrolsaraksta. Šaj� sarakst� ir
�d�ts kop� ar uz��muma
muma meža meistariem un biomasas pieg�d�t�jiem. Apm�c�bas
jamo potenci�lo biotopu, putnu
�tu darba droš�bas pras�bas
c trešo personu piepras�juma.
nisms, un ieguvums no t� un
�� „Pieg�d�t�ju verifik�cijas
2016. gad�. Tas notika, jo
js nev�las sadarboties ar SIA
des risku.
šanas SIA "Varpa" vad�ba
SIA "Varpa riska mazin�šanas programmas
�d�t�ji, meža �pašnieku
uz riska kategorij�m, riska
������������������ ����������� �����
identific�šanu un riska mazin�šanas meh
neatbilst�bas par darba droš�bu 48% no kop
2018. gad� p�c auditiem 16 uz��mumi sadarbo
S�k�ka inform�cija par katru r�d�t�ju ir sniegta riska nov
Lietuva
Divi SBE ietvaros p�rbaud�ti uz��mumu tika
Dokument�cija pieejama: SIA "Varpa" biroj
������������������ ����������� �����
šanas meh�nismu. 2018. gad� meža str�dniekiem tika konstat
bu 48% no kop�j� auditu skaita, nopietnas neatbilst�bas netika konstat
��mumi sadarboj�s k� SBE sist�mas dal�bnieki.
� �ju ir sniegta riska nov�rt�jum�.
��mumu tika akcept�ti lai piedal�tos Varpa SIA SBE Lietuvai
: SIA "Varpa" biroj�, Kr�slavas iel�, Indras iel� 15.
31
dniekiem tika konstat�tas nelielas
�bas netika konstat�tas.
os Varpa SIA SBE Lietuvai.
������������������ ����������� �����
�8 1�� ��#������&�����������&
N/A , re�ion�lais RN Latvijai eksist� no
������������������ ����������� �����
1�� ��#������&�����������&
eksist� no 20.09.2017, Lietuvai – no 15.06.2016.
32
1�� ��#������&�����������&
������������������ ����������� �����
�� ���������
���� 9������������
Š�s atskaites gal�g� redakcija tika iesniegta kokapstr
speci�lista apskatam.
Atskaite bija izskat�ta un sa�emta ar koment
strukt�rvien�bas vad�t�ja Aivara Andž
Recenzents apgalvo, ka vi�š ir p�t�jis SBR un uzskata, ka dokuments ir profesion
un ietver pamatotu inform�ciju. Pamatojoties uz savu pieredzi, vi
inform�cija patieš�m atspogu�o situ�
daudzpus�bu.
���� ��� ���������
Citas atsauksmes (iz�emot atsauksm
������������������ ����������� �����
������
� ���������&�
redakcija tika iesniegta kokapstr�des, meža audz�šanas un meža
emta ar koment�riem no: R�gas Valsts tehnikuma Kr
Andž�na, kam ir pamat�g� pieredze kokapstr�d�.
�t�jis SBR un uzskata, ka dokuments ir profesion�ls, ar daudzpus
ciju. Pamatojoties uz savu pieredzi, vi�š secina, ka šaj� dokument
o situ�ciju un par�da kokapstr�des uz��muma SIA Varpa raksturu un
���� ���������&��
mes apkopotas punkt� 11.1) nav sa�emtas.
33
un meža vides procesu saist�to
gas Valsts tehnikuma Kr�slavas teritori�l�s
�ls, ar daudzpus�gu anal�zi
� dokument� sniegt�
Varpa raksturu un
������������������ ����������� �����
�� ����������&�
���� !)�������&������������������#
S�kot no 2019. gada 2. janv�ra tika uzs
���� ,������%#�������&�����%����
Latvija
Risku mazin�šanas pas�kumi, t.i. ASV
ir par�d�juši augstu efektivit�tes l�meni.
Nebija konstat�ti tr�kumi ASV identific
2018. gad� ir veiktas 47 p�rbaudes.
33 meža darba droš�bas p�rbaudes bija veiktas pie str
Nav konstat�tas b�tisk�s neatbilst�bas
konstat�tas nelielas neatbilst�bas.
Lietuva
Divi uz��mumu, kas tika p�rbaud�ti SBE ietvaros, tika
���� :������������#
&�����
S�kot ar 2017. gada 28. septembri, tika piem
2016. gada 15. j�nija SBP apstiprin�
���( ���������������� �������&�����#�#���&��
&#��%��&
Interv�li katrai izejvielu kategorijai ir:
200,000 tonnas un terci�rai izejviela
d��).
������������������ ����������� �����
����������&�
!)�������&������������������#
tika uzs�kts Lietuvas piesl�gšanas pie SBE programmas process
,������%#�������&�����%����������&��$�������
ASV identific�šan� mežos un to aizsardz�b�, k� ar�
�meni.
identific�šan� mež� (r�d�t�js 2.1.1.) un to aizsardz�b�
rbaudes.
s bija veiktas pie str�d�jošiem mež� (r�d�t�js 2.8.1.).
�bas. Tom�r pie 48% no p�rbaud�tajiem mežizstr�d�
�ti SBE ietvaros, tika akcept�ti lai piedal�ties Varpa SIA SBE Lietuv
:������������#�#��&��������&�����%����
kot ar 2017. gada 28. septembri, tika piem�rota SBP apstiprin�tais RRN Latvijai.
SBP apstiprin�tais RRN Lietuvai tika piem�rots pieg�d�m no Lietuvas
������������� �������&�����#�#���&��
: prim�rai izejvielai - 0 – 200,000 tonnas, sekund�
ai - 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr�d�
35
gšanas pie SBE programmas process .
�$�������
� ar� darba droš�ba mežos,
(r�d�t�js 2.1.2.).
2.8.1.).
�d�t�jiem bija
ties Varpa SIA SBE Lietuvai.
�#��&��������&�����%����
m no Lietuvas.
������������� �������&�����#�#���&��
�rai izejvielai - 0 –
�d�ts komerci�la j�t�guma
������������������ ����������� �����
���+ � ������������� �������&����
&#��%��&
Ir paredz�ts ražošanas apjoma pieaugums, bet
b�s: prim�rai izejvielai - 0 –
izejvielai - 0 – 200,000 tonnas
������������������ ����������� �����
������������ �������&��������&����&��
ts ražošanas apjoma pieaugums, bet interv�li katrai izejvielu kateg
200,000 tonnas, sekund�rai izejvielai - 0 – 200,000 tonnas
200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�la j�t�guma d
36
����&��
gorijai nemain�sies un
200,000 tonnas un terci�rai
� �guma d��).