Post on 28-Mar-2021
1
Globālā skolotāja rokasgrāmata
2
Šī rokasgrāmata
domāta, lai
palīdzētu un
atbalstītu
skolotājus, kuri
piedalījušies
“Globālā skolotāja”
1.līmeņa kursos un
apgūto varētu
pielietot praksē.
3
Saturs
1.nodaļa Ievads Globālā 4lpp
skolotāja mācību kursam
- Kādēļ Globālais sklotājs?
Kas ir Globālais skolotājs?
2.nodaļa Globālo mācību 9lpp
vieta izglītības sistēmā
-Kāds ir izglītības mērķis?
-Vai Tava izglītība Tevi
sagatavoja 21. Gadsimtam?
-Izglītības principi, kas balstīti
uz Paolo Freires darbu
-Kāda ir mūsu pasaule?
-Nevienlīdzības palielināšanās
-Kādi ir globālie izaicinājumi?
-Aktivitāte- Kurš no viedokļiem
par izglītību?
-Izglītība 21.gs mācību programmām
-Globālais skolēns
-Globālās izglītības terminoloģija
-Globāls vai starptautisks?
-Globālo mācību ietvari
-Globālās pilsonības ietvari
-Ietvaru salīdzināšana
3. nodaļa Globālo mācību 29lpp
iekļaušana mācību programmās
-Kādēļ skolas mācību programmās
būtu jāiekļauj globālās mācības?
-Kā globālās mācības iekļaut
mācību programmās?
4.nodaļa Domājot par
perspektīvu 35lpp
-Kas ir perspektīva?
-Aktivitātes, kas palīdzētu izprast
priekšstatus
5. nodaļa kritiskā domāšana 39lpp
-Kas ir kritiskā lasīt un rakstīt
prasme
-Kritiskā domāšana globālās
izglītības kontekstā
-Kritiskā domāšana ir mācīšanās
veids...
-Kas slēpjas aiz reklāmas?
-Attīstības kompass
6. nodaļa Cilvēku attieksmes 49lpp
maiņas vērtējums
7.nodaļa 53lpp
Globālās pilsonības
veicināšana
-Kas ir globālā pilsonība?
-Definīcijas/pieejas
-Globālās pilsonības
pamatjautājumi
-Soļi, kā kļūt globālam
Mācies- Domā- Dari
-Līdzekļu vākšana
-Hārta līdzdalības kāpnes
-Panākt aktivitāti klasē:
skolotāja un skolēna loma
-Kas ir iespējams?
-Iespējamo darbību veidi
-Atsauksmes 65lpp
4
1. nodaļa
Ievads “Globālā
Skolotāja” (GS)
mācību kursam
5
Kādēļ Globālais skolotājs?
Globālā skolotāja mācību kursu mērķis ir paaugstināt prasmes, pārliecību un
izpratni par globālās izglītības jautājumiem, lai iekļautu tos savās mācību
programmās. Ir identificēti 6 šo mācību rezultāti:
Pēc mācībām to dalībnieki:
1. Būs paaugstinājuši savu spēju kritiski izvērtēt zināšanas un galvenos
globālo mācību jēdzienus. Būs spējīgi novērtēt sasniegto progresu globālo
mācību iekļaušanai savas skolas mācību programmās;
2. Būs paaugstinājuši savu pārliecību un izpratni par to, kā veicināt informēta
un aktīva globālo pilsoņa attīstību;
3. Būs spējīgi identificēt dažādas perspektīvas un apstrīdēt tos pieņēmumus,
kas slēpjas aiz šīm perspektīvām;
4. Būs uzlabojuši savu izpratni par mācību pieejām, kuras veicina kritisko
domāšanu un kritisko rakstīt un lasīt prasmi;
5. Būs iepazinušies ar praktiskām idejām un atziņām, kuras varētu izmantot
savā personīgajā dzīvē, kā arī ar darbu saistītajās aktivitātēs. Spēs ietekmēt
savus kolēģus un pārliecināt viņus par nepieciešamību iekļaut globālo
izglītību mācību programmās;
6. Sapratīs, kā, izmantojot dažādas aktivitātes, var noteikt izmaiņas skolēnu
attieksmē attiecībā uz dažādiem globāliem jautājumiem.
Ir izstrādāta pēc mācību aktivitāte,
kas palīdzētu skolotājiem internalizēt
to, ko viņi ir iemācījušies. Pārdomāt
pašiem savas perspektīvas, praktiski
pielietot un tad to ieviest savā ikdienas
darbā.
6
Ko saka skolotāji…
Pirms GS kursiem globālie
jautājumi skolu mācību
programmā bija kā papildinājums.
GS kursi parādīja globālos
jautājumus vairāk kā mācību
sastāvdaļu, nevis kā
papildinājumu.
Būtu labi, ja šis būtu kā galvenais
modulis mācībās. Šis GS mācību
kurss šogad ir bijis viens no
patīkamākajiem un
iedvesmojošakajiem darbiem.
Tas ir ļoti vērtīgi pašreflekcijai,
jo man kā skolotājam reti nākas
ko tādu darīt. Spēcinoši un iesaistoši.
Mēs kā skola vēlējāmies
ieviest globālas vērtības,
izveidot globālās mācības par
daļu no skolas tradīcijām un
šie kursi mums palīdzēja
saprast, kā to izdarīt.
Vienkārši izcili, daudz ideju un
aktivitāšus.... kā pieaugušajam
man tas bija saistoši, bet tās
pašas aktivitātes var tikt
izmantotas arī klasē.
Šie kursi man lika vairāk
pārdomāt globālās izglītības
jautājumus un kā par tiem
runāt, lai klasē notiktu
diskusijas, kā arī parādīja
kritisku sarunu
nepieciešamību.
Šie kursi man palīdzēja
domāt kritiski, uzdot vairāk
jautājumus un būt
atvērtākam.
7
Kas ir Globālais skolotājs?
Miriama Steinere (Globālā skolotāja attīstīšana, Trenthama, 1996)
globālo skolotāju definē kā cilvēku, kurš:
Ir ieinteresēts lokālos, nacionālos un globālos sabiedriskos notikumos;
Aktīvi cenšas būt informēts, vienlaikus saglabājot skeptisku nostāju pret
informācijas avotiem;
Ieņem principiālu nostāju, kā arī atbalsta citus, kuri vēršas pret
netaisnību un nevienlīdzību attiecībā uz rasi, dzimumu, grupu, fiziskajām
vai garīgajām spējām, kā arī starptautisko tirdzniecības sistēmu, tās
finansēm un ražošanu;
Interesējas par vides jautājumiem, jo tie ietekmē viņa apdzīvoto vietu,
citas apdzīvotas vietas un ekoloģisko sistēmu pasaulē;
Novērtē demokrātisku procesu kā labāko līdzeki, lai panāktu pozitīvas
pārmaiņas, un iesaistās sociālās aktivitātēs;
Ļauj audzēkņiem pašiem attīstīt savu domāšanu un atklāt netieši izteiktos
uzskatus un vērtības, kas ir viņos.
Globālais skolotājs:
Modelē tādas demokrātiskas vērtības, kā taisnīgums, godīgums,
vienlīdzīga cieņa;
Izmanto virkni mācīšanas veidu, kas sekmē gan individuālo attīstību, gan
grupu sadarbību, un ļauj audzēkņiem pēc iespējas labāk izmantot savus
atšķirīgos mācīšanās veidus;
Iedrošina savus audzēkņus – vai tie būtu zīdaiņa vecumā, vai augstākās
izglītības studeni - ieņemt domājošu un jautājošu pozīciju attiecībā uz
zināšanām;
8
Labi iemāca mācību programmā noteikto, kā arī citas svarīgas tēmas, kas
nav iekļautas programmā, bet ir saistītas ar cilvēktiesībām, attiecībām,
pašcieņu un cieņu pret dažādību;
Ir kritisks pedagogs, tas nozīmē - saglabā līdzsvaru starp apņēmību
saglabāt pamatvērtības un skeptisku pozīciju par jebkuru no dotajām
tēmām - sociālo, ekonomisko, politisko, kultūras un pedagoģisko.
Kā šīs definīcijas saskan ar jūsu pašu viedokli? Kā tās saskan ar Globālā skolotāja
mācību kursa dalībnieku viedokli? Vai šeit ir iekļautas lietas, kuras jūs gribētu
mainīt vai papildināt?
Izmantojiet vietu zemāk, lai pierakstītu savu viedokli.
9
2. nodaļa
Globālo mācību vieta
izglītības sistēmā
10
Kāds ir izglītības mērķis?
Tas nenotiek bieži, kad mēs nedaudz atkāpjamies no skološanas un padomājam,
kāds īsti ir izglītības mērķis. Var likties, ka tas ir kaut kas pats par sevi saprotams
un ka tas nav tik būtiski mācību kvalitātes uzlabošanai. Taču daži pārdomu mirkļi
varētu sniegt atbildes uz to, kādēļ skolās ir vieta globālajām mācībām.
Joprojām notiek karstas diskusijas par to, kāds ir izglītības mērķis. Daži no
senākiem viedokļiem akcentē to, ka izglītība ir domāta, lai sagatavotu skolēnus
nodzīvot noderīgu dzīvi. Grieķu filozofs Sokrāts uzskatīja, ka izglītība nav domāta
tādēļ, lai iegūtu zināšanas, bet lai apgūtu mācīšanos un domāšanu. 20.gs.
pedagogs no ASV- Džons Deveijs uzskatīja, ka izglītība jaunajem cilvēkiem māca
“dzīvot pragmatiski attiecīgajā vidē”. Bet šis viedoklis tika apstrīdēts, jo “tajā nav
izstrādāta sociālās labklājības teorija”. Piemēram, Džordžs Kaunts uzskatīja, ka ar
izglītības palīdzību indivīdi ir jāsagatavo dzīvošanai kā sabiedrības daļai – “dot
indivīdiem tādas iemaņas, kuras ir nepieciešamas, lai viņi sekmīgi varētu
piedalīties savas kopienas sociālajā dzīvē un mainīt to, ja nepieciešams”.
Šis Kaunta viedoklis bieži vien tiek minēts to skolotāju vidū, kuri piedalās GS
mācību kursos.
11
Vai Tava izglītība Tevi
sagatavoja 21. gadsimtam?
100 skolotājiem tika uzdots jautājums: “Vai jūsu izglītība jūs ir sagatavojusi
dzīvei 21.gs.?” . Vairums no skolotājiem izteicās pozitīvi par izglītības procesā
iegūto, bet tajā pašā laikā viņi atzīst, ka “vēl daudz kas ir jāmācās”.
Pēdējā laikā tiek likts uzsvars uz izglītības sociālajiem aspektiem. Viena no
pieejām jauno cilvēku izglītībai nosauc 3 galvenos mērķus:
pilsoniskuma veicināšana;
personīgā izaugsme vai pašattīstība;
sagatavošanās darba gaitām.
Cita veida pieeja izglītību klasificē šādi:
Intelektuālie mērķi - izveidot matemātikas un lasīšanas prasmes;
Politiskie mērķi – tādi kā imigrantu asimilācija;
Ekonomiskie mērķi – sagatavošanās darba gaitām;
Sociālie mērķi – sociālās un morālās atbildības izveidošana.
Skolās vietu ir atradušas abas augstāk minētās pieejas globālās domāšanas
veicināšanai. Liekas, ka šai izglītības koncepcijai ir augošs atbalsts, lai gan dažu
valstu mācību programmās tai ir lielāka loma, bet citu valstu – mazāka (skatīt
nodaļu par ietvariem).
Pēc tam, kad esat pabeidzis
uzdevumu nākošajā lappusē, atbildiet:
Kā ir mainījušās jūsu domas par
izglītības mērķiem? Vai kāds no
minētajiem viedokļiem, vai arī
diskusija ir likuši Jums mainīt savu
viedokli?
12
Izglītības principi, kas
balstīti uz Paolo Freires darbu
Aktivitāte: Izvietojiet šos apgalvojumus telpas dažādās vietās un palūdziet
dalībniekiem apstāties pie tā attēla, kuru viņi visvairāk atbalsta. Palūdziet viņiem
paskaidrot savas izvēles iemeslus, lai uzsāktu diskusiju par izglītības mērķiem.
1. Izglītība ir politisks lēmums.
2. Izglītība noraida fatālisma ideju. Tā ir "kritiskā
cerība", kas liek rīkoties.
3. Apspiestie atbrīvo sevi un apspiedējus.
4. Izglītība ir dialogs, kas liek pārvarēt klusēšanas
kultūru/bailes un veido kritisko domāšanu.
5. Izglītība nav zināšanu nodošana, bet kopīga mācīšanās.
6. Izglītība ir domāta nevis lai ieaudzinātu paklausību, bet lai atbrīvotu cilvēku.
7. Izlītība nenotiek izolācijā, bet mijiedarbībā ar sociālajām kustībām.
8. Izglītībai nepieciešama mīlestība un uzticēšanās.
13
Kāda ir mūsu pasaule?
“Kāda ir mūsu pasaule?” Kad mēs šo jautājumu uzdodam GS mācību kursu
dalībniekiem, parasti saņemam atbildes: “bēdīga; laimīga; pilna ar konfliktiem
un karu; prieka pilna; dažāda; rasistiska; pretrunīga; ilgtspējīga; klimata
pārmaiņu ietekmēta; daudzpusīga; daudzveidīga; radoša; nevienlīdzīga; liela;
maza; pilna ar problēmām; strauji mainās”.
Atbildes raksturo to, cik mums ir dažāda izpratne par pasauli, kā mēs to redzam,
un parāda arī pasaules uztveres pretrunīgos aspektus.
Viens no procesiem, kurš veicina straujās pārmaiņas, ir globalizācija. Lai gan šis
ir sens fenomens, process ir kļuvis par “vieno no galvenajiem mūsdienu
laikmeta procesiem1”, jo tam ir pieaugoša ietekme uz cilvēku dzīvēm. Tam
pievienotā savstarpējā atkarība ir kļuvusi par daudzu valdību un sabiedrības
raizēm. Tādas godalgotas filmas kā meksikāņu režisora Alehandro Gonsalesa
Injaritu „Bābele” (2006) pēta šos savstarpējās atkarības procesus. Šajā
gadījumā, līdz ar savstarpēji saistītiem notikumiem un attiecībām, kāda
Austrumāzijas tūrista, kurš pavada atvaļinājumu Āfrikā, rīcības dēļ
Ziemeļamerikas tuksnesī pazūd bērni.
Kā ekonomiskam procesam, globalizācijai ir potenciāls palielināt nabadzīgo
cilvēku dzīves līmeni, taču tirdzniecības barjeru nojaukšana un transnacionālo
koorporāciju izaugsme ir sekmējusi tieši pretējo efektu. Pēdējo 20 gadu laikā
nabadzīgie cilvēki ir kļuvuši nabadzīgāki, un nabadzīgo kopienu dzīve daudzās
jomās ir kļuvusi grūtāka.
Taču kopējā aina nav tikai negatīva, globalizācijai ir arī savas labās puses.
Piemēram, mobilo telefonu tehnoloģijas fermeriem Kenijā un zvejniekiem
Senegālā ļauj uzturēt sakarus ar cilvēkiem uz sauzemes, lai tie varētu nogādāt
savu produkciju tirgū tieši tajā brīdī, kad peļņa būtu vislielākā. Twiteris un citas
interneta tehnoloģijas ir kalpojušas kā palīgs demokrātisko procesu uzsākšanai
Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs.
1 Jaunā internacionālista Vadlīnījas uz Globalizāciju bez muļķībām
14
Nevienlīdzības palielināšanās
“Viens no veidiem, kā uz šo lūkoties, ir 50-tie un 60-tie gadi, kad mums bija
milzīga ekonomiskā izaugsme un šīs izaugsmes augļi sabiedrībā bija sadalīti
samērā vienlīdzīgi – nebija pamanāms ienākumu nevienlīdzības pieaugums”.
“Kopš 1980. gada arī redzama ekonomiskā izaugsme – ne tik strauja kā agrāk,
bet tagad lielākā daļa no šiem ieguvumiem ir nonākusi pie bagātajiem. Vidējam
vai zemākajam sabiedrības slānim ienākumu izaugsme nav bijusi vai arī ir bijusi
neliela”
Runājot par izglītību, daudziem jauniem cilvēkiem uz šīs planētas joprojām nav
pieejas nekādai izglītītībai, vai arī ir tikai daļēja pieeja.
Savstarpēja atkarība – kādēļ
daži cilvēki kļūst nabadzīgāki?
15
Kādi ir globālie izaicinājumi?
Skolotāji, kuri piedalījās GS (Globālā skolotāja) 1. līmeņa mācību kursos,
nosauca šādus tipiskākos globālos izaicinājumus. Iespējams, nebūs pārsteidzoši,
ka nosaucot izaicinājumus, skolotāju viedokļi bijuši ļoti līdzīgi.
Daži no GS mācību kursa dalībnieku viedokļiem:
Pārmaiņu temps pasaulē
Klimata pārmaiņas – globālā sasilšana
Cilvēka ietekme uz dabas pasauli (dzīvnieku un augu sugu izmiršana)
Karš: konflikti starp cilvēkiem
Piesārņojums
Attiecības starp dažādām kultūrām
Bēgļi un migrācija
Cilvēktiesību neievērošana
Nevienlīdzība un nabadzība
Slimības
Veselības aprūpes pieejamība
Iespēja cilvēkiem dzīvot piepildītas dzīves
2009. gadā uzņemtā dokumentālā filma “Mēs esam tie cilvēki, kurus esam
gaidījuši” parāda dažus no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsu pasaule.
“Pasaule saskaras ar aizvien lielākiem izaicinājumiem un tie ikdienas paliek
arvien nopietnāki gan to mērogā, gan sarežģītībā. Un tie nepazudīs paši no
sevis, bet kļūs arvien lielāki, ja mēs tuvākajā laikā nespēsim rast risinājumus. Ja
mēs vēlamies izdzīvot, ir nepieciešams, lai nākamā paaudze ir gudrāka,
sagatavotāka un vairāk spējīga adaptēties, nekā iepriekšējās paaudzes.
Vienīgais veids, kā situāciju uzlabot, ir izglītot jaunatni, lai dotu jaunatnei
iemaņas un attieksmi, kas varētu pavirzīt mūsu pasauli virzienā uz lielāku
drošību, nekā tā ir pašreiz. Jautājums ir: vai mūsu pašreizējā izglītības sistēma
to nodrošina?”
16
Jautājumi:
Vai šie apgalvojumi sakrīt ar jūsu viedokli par tiem izaicinājumiem, ar kuriem
saskaras pasaule? Jā/ Nē/ Daļēji/ Neesmu pārliecināts
Vai citi jūsu skolas darbinieki arī redz pasauli šādā veidā? Jā/ Nē/ Daļēji/
Neesmu pārliecināts
Vai jūsu skola jaunatni sagatavo šiem izaicinājumiem? Jā/ Nē/ Daļēji/ Neesmu
pārliecināts
Jautājumi diskusijai, kurus uzdod dokumentālā filma:
Ja izglītība tiešām ir atslēga, vai jaunie cilvēki uzskata, ka viņu
izglītošanās palīdz viņiem atvērt durvis uz nākotni?
Vai jaunie cilvēki jūt, ka viņiem tiek iedoti rīki, lai tiktu galā ar to, kas
viņus sagaida?
Vai izglītība viņus ir sagatavojusi turpmākajai dzīvei?
Vai ir kādi citi viedokļi par izglītību? Kādi tie ir? Vai izglītības sistēma
jūsu valstī ir tādā līmenī, lai veiksmīgi sagatavotu jauniešus
21.gadsimtam?
17
Aktivitāte: Kurš no viedokļiem
par izglītību?
Aktivitāte:
Sadalieties nelielās grupās, iepazīstieties ar citātiem, kas ir redzami zemāk un sakārtojiet tos prioritārā secībā, augstāk liekot to, kuram piekrītat visvairāk.
Kā izskatās jūsu Valsts izglītības sistēma, salīdzinot to ar šiem citātiem?
Papildus aktivitāte studentiem: izpētiet cilvēkus vai organizācijas, kuras viņi pārstāv. Kādēļ viņi saka to, ko viņi saka?
Jautājumi dsiskusijai: Vai ir kādi citi viedokļi par izglītību? Kādi tie ir? Vai izglītības sistēma jūsu valstī ir tādā līmenī, lai veiksmīgi sagatavotu jauniešus 21.gadsimtam?
„Tas, kas mums ir šobrīd, tā ir sistēma, kas balstīta
uz vēsturiskiem spēkiem, bet kā idejas 21.gs
izglītībai tās ir bankrotējušas, un es domāju, ka
nerada uzticību lielākajā daļā no mūsu bērniem.
Publiskā izglītības sistēma, par kuru maksā no
nodokļu ieņēmumiem, tika izveidota rūpnieciskās
ekonomikas izaugsmes laikā, kas bija 18. un 19.gs.
un bija paredzēta, lai izglītotu darba spēku, kurš
varētu veikt noteiktas lietas.” Kens Robinsons
„Senākos laikos tas bija skolotājs – vīrietis vai sieviete,
kurš stāvēja priekšā un zināja visu. Skolas ir iegrimušas
vēsturē, pagātnē un statiskās zināšanās, kuras mūsdienās
vairs nespēj aizraut. Skolas bieži vien nevar sagatavot
jaunos cilvēkus mūsdienu sabiedrībai un tām realitātēm,
kurās mēs dzīvojam. Kas ir vēl nozīmīgāk, skolas nevar
sagatavot jaunos cilvēkus tām jaunajām problēmām,
kuras mūsdienās rodas.” Dr.K.Raits (Cream Wright),
Globālās izglītības vadītājs, UNICEF
Kā izglītības sistēma palīdzēs jaunajiem cilvēkiem
pēc 25 gadiem, laikā, par kuru mēs neko
nezinam? Cik daudz viņi būs spējīgi pielāgoties?
Cik universāli viņi būs? Un cik pārliecināti par
sevi viņi būs?” Dr. Sandra Lītona Greja (Leaton
Gray), Austrum Anglijas Universitāte
„Izglītība būs atslēga, ar kuru varēs atrisināt
visas mūsu problēmas.” Bils Brejsons(Bill
Brayson)
Skolēni, kuri šogad pabeidz skolu, dosies pensijā
apmēram 2065. gadā. Ņemto vērā to, ka mēs ne ar
kādu varbūtības pakāpi nevaram prognozēt, kāda
pasaule būs pēc 10 gadiem vai pat pēc 5 gadiem,
labākais, ko mēs varam darīt, ir sagatavot mūsu jaunos
cilvēkus strauji mainīgajiem sociālajiem,
tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem.
Jaunajai paaudzei būs jābūt elastīgākiem, sadarboties
spējīgākiem, dzīves priecīgākiem un radošākiem par
visām iepriekšējām paaudzēm.” Annika Small,
Futurelab
18
Izglītība 21.gadsimta mācību
programmām
Daļēji 14 lpp. minēto izaicinājumu dēļ, valstu valdības arvien vairāk apzinās to, ka ir nepieciešamas izmaiņas nacionālajās mācību programmās, lai sagatavotu pilsoņus dzīvei 21. gadsimtā. Tiek diskutēts par to, cik lielu uzsvaru jauno cilvēku izglītošanā likt uz viņu dalību globālajā ekonomikā un cik - uz iespējām piedalīties kā globāliem pilsoņiem.
Globālais skolēns
Kādas zināšanas, iemaņas, vērtības un perspektīvas skolotājam būtu jāieaudzina savos skolēnos, lai sagatavotu viņus šodienas pasaulei un pasaulei, kas būs pēc 20 vai 50 gadiem?
Kādas ir galvenās iemaņas, rīcības, vērtības, attieksmes un zināšanas, kuras jaunajiem cilvēkiem būs nepieciešamas, lai dzīvotu veiksmīgas un piepildītas dzīves šajā pasaulē?
Pārdomas:
„Mīlēt un būt mīlētam. Nekad nepārvērtēt savu nozīmīgumu. Nekad nepierast pie
vardarbības un rupjas nevienlīdzības, kas ir jums apkārt. Meklēt prieku skumjākajās
vietās. Meklēt skaistumu tumšākajā alā. Nekad nevienkāršot to, kas ir sarežģīts un otrādi.
Respektēt spēku, nevis varu. Svarīgāk par visu – vērot. Mēģināt saprast. Nekad
neskatīties uz otru pusi. Un nekad, nekad neaizmirst .” Arundati Rojs
(Piedāvājums izglītības definīcijai)
„Izglītība funkcionē vai nu kā insturments, kas veicina jaunās paaudzes integrāciju
esošajā sistēmā un veicina saskaņu, vai arī tā kļūst par brīvības praktizēšanu, kad vīrieši
un sievietes kritiski un radoši tiek galā ar realitāti un atklāj jaunus veidus, kā pārveidot
savu pasauli.” Paolo Freire, „Apspiesto pedogoģija”
Vietnes, kur iegūt vairāk informācijas par šo tēmu:
http://www.ted.com/conversations/20241/what_is_the_purpose_of_educati.html http://www.thedailyriff.com/articles/noam-chomsky-the-purpose-of-education-869.php
19
Globālās izglītības
terminoloģija
Ir vārdi, kurus varam izmantot, lai
raksturotu galvenās zināšanas un
kompetences sfēras, kuras apptver
globālās mācības. Katram no tiem ir
savs akcents, un tie ir:
Globālā izglītība
Globālā pilsonība
Attīstības izglītība
Starptautiskā izglītība
Cilvēktiesību izglītība
Globāls vai starptautisks?
Šie divi termini skolās bieži rada apjukumu.
Vārdnīcas definīcijas:
Starptautisks: attiecības vai mijiedarbība starp tautām vai tautu vidū (nevis
attiecības starp cilvēkiem); iesaistot divas vai vairākas valstis un to iedzīvotājus
piem. "starptautiskā tirdzniecība".
Globāls: tāds, kas attiecas uz visu pasauli; visā pasaulē; universāls; visaptverošs
piem. "sapnis par mieru pasaulē"
Starptautiska izglītība
Pielāgojas globalizācijai
Sagatavo pilsoņus
pielāgoties darbam
globālajā ekonomikā
(piem. būt spējīgiem
nodarboties ar
komercdarbību globālajā
tirgū)
Attīsta iemaņas, lai
varētu dzīvot globalizētā
pasaulē (piem. izmantot
jaunākās tehnoloģijas,
runāt vairāk kā vienā
valodā)
Globāla izglītība
Cīnās ar globalizāciju
(moto – “Ir iespējama
citāda pasaule”)
Sagatavo pilsoņus cīņai ar
nevienlīdzīgo un
neilgtspējīgo pasauli, kurā
dzīvojam
Attīsta iemaņas, lai varētu
analizēt globālas un
lokālas problēmas (piem.
kritisko domāšanu). Māca
uzņemties atbildību un
rīkoties, lai padarītu
pasauli par labāku vietu
dzīvošanai.
20
Globālajā mācību telpā ir svarīgi apzināties valodu atšķirības, akcentus un mērķus dažādās izglītības pieejās. Lai gan, neskatoties uz atšķirībām, lielākā daļa no šīm pieejām pamatos ir līdzīgas un skolām nevajadzētu uztraukties un justies ierobežotām tādēļ, ka sākotnējā mācību stadijā kāds no terminiem tiek lietots neprecīzi.
Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai skolotāji apzinātos, kādas ir šīs atšķirības. Lai labāk izprastu šos jautājumus, skolotāji var aplūkot dažādus ietvarus, kas detalizētāk paskaidro saturu.
Globālo mācību ietvari Ir izstrādāti vairāki globālo mācību ietvari jeb modeļi, kas definē un strukturē
mācību globālo dimensiju:
DfES/DfID Vadlīnijas, lai attīstītu globālo dimensiju mācību programmās,
pārskatīts 2005.g.
Oxfam Globālās pilsonības vadlīnijas
Starppriekšmetu sistēma Globālās attīstības izglītībā, Vācija, 2009.g.
Globālo mācību programma (Anglija, Skotija, Īrija, Velsa)
Nav viena “pareizā” ietvara. Katram no tiem ir savas stiprās un vājās puses. Daudz
lielāka nozīme ir tam, kā ietvars tiek izmantots praksē, nevis tam, kurš no
ietvariem tiek izvēlēts. Mācību programmu izstrādes gaitā un viedojot jaunas
mācību iespējas šos ietvarus var izmantot, lai palielinātu informētību par jaunām
jomām un mācību iespējām.
Globālo mācību ietvaru un koncepciju vērtība slēpjas tajā apstāklī, ka tiem ir
iespējas piedāvāt vispārēju saskaņotību un virzību uz kādu tēmu, kursu, moduli,
mācību programmu vai visas skolas pieeju, kā arī tas spēj noteikt galvenās idejas
uz kurām fokusēties.
21
Globālo mācību ietvari var palīdzēt noteikt veidus, kā integrēt globālās mācības
skolā, sākot jau ar individuālu skatījumu līdz pat plānošanai, kas attiecas uz visu
skolu. Izmantojot savā darbā un plānošanā globālo mācību ietvarus, var uzlabot
personīgo mācīšanas pieredzi, vienlaikus uzdodot jaunus jautājumus par nākotnes
iespējām un mācību kvalitāti.
Ar ko vajadzētu sākt, pirms izvēlamies mācību ietvaru:
Ko es jau šobrīd daru saistībā ar globālajām mācībām un globālām
problēmām?
Vai es to uztveru kā globālās mācības?
Ko vajadzētu mainīt/pielāgot/pārveidot, lai varētu apgalvot, ka tās ir
globālās mācības?
Piemēri: Vācija Vācijā federālā valdība izveidoja programmu “Starppriekšmetu ietvars Globālai attīstībai kontekstā ar izgītību ilgtspējīgai attīstībai”. Šis izglītības ietvars paredz 11 kompetences un 20 dažādas tēmas. Kompetences 1: Informācijas ieguve un apstrāde 2: Daudzveidības atzīšana 3: Globālo izmaiņu analīze 4: Atšķirības starp strukturāliem līmeņiem 5: Perspektīvas maiņa un empātija 6: Kritiskā atspoguļošana un viedokļa veidošana 7: Izvērtēt, kādu palīdzību var sniegt attīstībai 8: Solidaritāte un līdzatbildība 9: Komunikācija un konfliktu risināšana 10: Iespēja rīkoties, lai pārmaiņas būtu globālas 11: Piedalīšanās un aktīva iesaistīšanās
22
“Starppriekšmetu ietvars Globālai attīstībai”
Identificēšana Attīstīšana Rīcība
Kompetences
Info
rmācijas ieg
ūšana
un a
pstr
ād
e
Dažād
ības a
tpazīš
ana
Glo
bālo
izm
aiņ
u
analīze
Str
uktu
rālo
līm
eņu/
sociā
lās r
īcīb
as līm
eņu
dif
ere
ncēšana
Izm
aiņ
as e
mp
āti
jā u
n
pers
pektī
vās
Kri
tiskā a
tsp
oguļo
šana
un v
ied
okļa
veid
ošana
Att
īstī
bas a
tbals
ta
pasākum
u n
ovērt
ēšan
a
Solid
ari
tāte
un
līd
zatb
ild
ība
Kom
unik
ācija u
n
konfl
iktu
ris
ināšana
Sp
ēja
rīk
oti
es ņ
em
ot
vērā
glo
bālā
s izm
aiņ
as
Dalīb
a u
n a
ktī
va
iesais
tīšanās
Temati
1.Vērtību, kultūru un dzīves apstākļu
atšķirības
2.Reliģisko un ētisko principu globalizācija
3.Globalizācijas vesture: no koloniālisma līdz
globālam ciematam
4. Preces no visas pasaules: ražošana,
tirdzniecība un patēriņš
5.Pārtika un lauksaimniecība
6.Veselība un slimības
7.Izglītība
8.Globalizētas brīvā laika aktivitātes
9.Enerģijas ražošana, dabas resursu
aizsardzība un izmantošana
10.Tehnoloģiskā progresa iespējas un draudi
11.Globālā klimata izmaiņas
12.Mobilitāte, pilsētu attīstība un satiksme
13.Ekonomikas un darbaspēka globalizācija
14.Demogrāfisko struktūru attīstība
15.Nabadzība un sociālā drošība
16.Miers un konflikti
17.Imigrācija un integrācija
18.Politiskā vara, demokrātija un
cilvēktiesības (Laba pārvaldība)
19.Sadarbība attīstības jomā un institūcijas
20.Globālā vadīšana – Pasaules kārtība
23
Globālā mācību programma Anglijā
Lielbritānijas valdība sponsorēja Globālo mācību programmu, kā arī izstrādāja
virkni ar dažādām kompetencēm šīm mācībām. Tas ir parādīts zemāk redzamajā
attēlā, kur viss ir centrēts ap 2 galvenajām tēmām – globālā nabadzība un
attīstība. Tālāk ir 6 mācību jomas (piem. ilgtspējīga attīstība), tad nāk saraksts ar 8
prasmēm un 8 vērtībām.
Skatieties: http://globaldimension.org.uk/glp/page/10724 Papildus tam izstrādātas arī citas mācību programmas, kas atbalsta globālo mācību kompetenču attīstību. Piemēram, Skotijas mācību programmā ir skaidri definēti mērķi, kas ir ietverti 4 „Kapacitātēs”: ļaut katram jaunajam cilvēkam kļūt par Veiksmīgu skolēnu, Par sevi pārliecinātu personību, Atbildīgu pilsoni un Efektīvu ieguldītāju. Skatīt augstāk minēto interneta adresi.
24
Globālās pilsonības ietvari Ir dažādi ietvari, kuri pasvītro kompetenču veidus, kas ir saistīti ar globālās
pilsonības izglītību. Vairāk informācijas par šo tēmu ir 7.nodaļā. Tabula zemāk
salīdzina vairākas kompetences. Jaunajiem cilvēkiem ir vai nu jābūt globāliem
pilsoņiem vai arī arī viņi tādi kļūs, mācoties par globālo pilsonību.
Kompetences (sadalītas zem kopējām jomām)
Zināšanas un
izpratne
Iemaņas Vērtības/attieksme/
perspektīvas/ spējas
OXFAM
(2006.g.
“Galvenie
elementi”
Sociālais taisnīgums
un vienlīdzība
Dažādība
Globalizācija un
savstarpējā atkarība
Ilgtspējīga attīstība
Miers un konflikti
Kritiskā domāšana
Spēja efektīvi argumentēt
Spēja stāties pretī netaisnībai un
nevienlīdzībai
Cilvēku un lietu cienīšana
Sadarbība un konfliktu risināšana
Identitātes izjūta un
pašcieņa
Empātija
Uzticība sociālajam
taisnīgumam un
vienlīdzībai
Cieņa pret dažādību un tās
novērtēšana
Uzticība ilgtspējīgai
attīstībai
Ticība tam, ka cilvēki var
mainīt pasauli
UNESCO
(2014.g
“Galvenie
elementi”)
Dziļas zināšanas par
globālām problēmām
un universālām
vērtībām, tādām kā:
taisnīgums,
vienlīdzība, cieņa un
gods (izpratne par
globalizācijas
procesu, savstarpējā
atkarība un saistība,
globālie izaicinājumi,
kurus individuālas
valstis nevar
adekvāti atrisināt,
ilgtspējība, kā
nākotnes galvenā
koncepcija)
Kognitīvās iemaņas, lai spētu
domāt kritiski, sistemātiski un
radoši, ieskaitot spēju pieņemt
dažādas perspektīvas, kas atzīst
dažādas dimensijas, perspektīvas
un skatupunktus (piem. Spriešanas
un problēmu risināšanas iemaņas,
kas papildinātas ar multi
perspektīvu pieeju). Ne- kognitīvas
iemaņas, kas ietver sociālās
iemaņas, tādas kā empātīja,
konfliktu risināšana, komunikāciju
prasmes, spēja strādāt komandā un
sadarboties ar cilvēkiem ar
dažādām pieredzēm, izcelsmi,
kultūru un perspektīvām piem.
globālā empātīja, solidaritāte
Spēja rīkoties kopīgi un
atbildīgi, lai atrastu
globālus risinājumus
globālām problēmām un
censties panākt kopēju
labumu
Spēja izprast vairākus
personību līmeņus un
kolektīvās identitātes
potenciālsu, kas sniedzas
pāri individuālām kulturas,
reliģiskām, etniskām vai
citām atšķirībām (piem.
piederības sajūta cilvēcei,
respekts pret dažādību)
25
Britu
Padome
(2012.g
“Tēmas”)
Identitāte un
piederība
Ilgtspējīga dzīvošana
Konflikti un miers
Taisnīgums un
vienlīdziba
Tiesības un
pienākumi
Pašapziņa
Empātīja
Konfliktu risināšana
Radoša domāšana
Kritiska domāšana
Komunikācija
Sadarbošanās
Iniciatīvas uzņemšanās
Pozitīva personība
Atvērtība jaunām idejām
Savstarpējās atkarības
izpratne
Vēlme kaut ko mainīt
Atbildība par savām
tiesībām un pienākumiem
Atbildība par mieru
Atbildība par taisnīgumu
Atbildība par ilgtspēju
UNICEF
ASV
(2003.g:
3)
Informētība par:
dažādām
perspektīvām;
Ekonomiskiem un
politiskiem
procesiem;
Vidi un ilgtspējīgu
attīstību;
Globalizāciju un
savstarpējo atkarību.
Izpratne par cilvēku
dažādību un
starpkultūrām,
Cilvēkutiesībām,
Mieru un konfliktiem,
Pasaules ģeogrāfiju.
Sadarbība. Komunikācija dažādos
kontekstos, ieskaitot verbālo,
neverbālo, rakstisko, vizuālo.
Komunikācija ar dažādu kultūru
pārstāvjiem.
Konfliktu risināšana, ieskaitot spēju
iet uz kompromisiem un
apspriesties.
Kritiska un radoša domāšana.
Spēja izmantot medijus,
tehnoloģijas un informāciju.
Spēja runāt vairākās valodās.
Perspektīvas saglabāšana.
Nodarbošanās ar brīvprātīgo darbu
un pakalpojumus sniegšana citiem,
lai uzlabotu dzīves apstākļus.
Vēršanās pret netaisnību.
Pilsoņa pienākumu veikšana
(individuāli un kolektīvi)
Mērķu nospraušana, lai rīkotos
izlēmīgi.
Darbības efektivitātes izvērtēšana,
lai nākotnē to uzlabotu.
Palīdzēšana citiem gan lokāli gan
globāli.
Uzņemšanās atbildību par savu
rīcību.
Neiebilst pret
neskaidrībām.
Uzticība sociālajam
taisnīgumam un
vienlīdzībai.
Rūpes par vidi un uzticība
ilgtspējīgai praksei.
Ieinteresētība par pasauli.
Empātīja pret citiem.
Atvērtība.
Cieņa pret citu cilvēku
tiesībām.
Identitātes izjūta un
pašapziņa.
Atbildības sajūta, ka
jāpalīdz citiem.
Vienotības izjūta ar
cilvēkiem gan savā valstī,
gan ārpus tās (solidaritāte).
Vērtību atšķirības.
26
Ietvaru salīdzināšana
Skatoties uz iepriekš minētajiem ietvariem, varam skaidri redzēt atšķirības
izmantotajā valodā un uzsvaros. Nav divu vienādu ietvaru. Tajā pašā laikā varam
saskatīt arī līdzības: visi ir ļoti plaši, veids, kādos katrs no ietvariem pasniedz sevi ir
līdzīgs, sagrupēto sadaļu iekšienē ir daudz līdzību.
Lasot atsevišķas sadaļas, redzam, ka tiek izmantotas trīs plašākas daļas: -
zināšanas un izpratne plašākā mērogā vai procesi, kuri ir svarīgi, lai izprastu
pasauli;
-svarīgas iemaņas, kas saistītas ar iepriekš minētajām zināšanām, lai izmantotu tās
aktīvai dalībai globālos procesos, un
- uzskati, attieksmes, vērtības par konkrētiem jautājumiem, cilvēkiem un par sevi
pašu, kas arī nosaka pozitīvu iesaistīšanos globālos procesos.
Zināšanām ir tendence fokusēties uz tādām jomām kā cilvēktiesības, sociālais
taisnīgums (vai godīgums), miers un konflikti, ilgtspējīga attīstība, savstarpējā
atkarība (un globalizācija).
Iemaņas fokusējas gan uz “izziņas” iemaņām, tādām kā kritiskā un daudz
dimensiju domāšana, gan uz “sociālajām” iemaņām, tādām kā sadarbība,
komunikācija un konfliktu risināšana.
Vērības un attieksmes fokusējas uz tādiem aspektiem kā “kopējā cilvēcība” -
dažādība, miers, empātija, identitāte un aspektiem, kas liek rīkoties, piemēram –
rūpes, taisnīgums un vienotība.
Šie ietvari skolām ir noderīgi tādēļ, ka tie parāda, cik plašas un daudzšķautņainas ir
globālās mācības. Tie palīdz skolotājiem saprast svarīgākos aspektus, lai mācības
būtu efektīvas. Piemēram, neliela līdzekļu vākšana kādam mērķim vēl neattīstīs
visus konkrētajā ietvarā paredzētos mērķus (kā, piem., kritisko domāšanu).
27
Nav tik svarīgi, kuru ietvaru izmantot, bet svarīgāk ir izvēlēties to, kas visvairāk
atbilst konkrētā skolotāja vai skolas interesēm, skatoties plašākā kontekstā, kurā
ietvari darbojās. Piemēram, UNICEF ietvarā globālās pilsonības mācības vairāk ir
virzītas uz cilvēktiesībām, savukārt Oxfam ietvars ir orientēts vairāk uz rīcību, kas
saistīta ar globālās nabadzības samazināšanu. Britu Padomes ietvars ir vairāk
orientēts uz internacionālismu, kultūru un savstarpējām saiknēm.
Pārdomas:
Ir vairāki mācību ietvari, kuri apkopo, kas ir globālā mācība. Šo ietvaru saturs parasti
norāda uz zināšanām par globālām problēmām un tēmām, iemaņām, kas saistītas ar
kritisku izpratni un piedalīšanos, kā arī vērtībām/attieksmēm, kas nostiprina pozitīvu
rīcību un cilvēku attiecības. Ietvaru izvēle ir ļoti kontekstuāla – tas, ko piedāvā visi ietvari,
ir plašs un daudzpusīgs skatījums uz globālo pilsonību/globālajām mācībām, kas var
atbalstīt skolas, veidot un plānot plašāku un holistiskāku pieeju.
28
29
3. nodaļa
Globālās izglītības
iekļaušana mācību
programmā
30
Kādēļ skolas mācību programmā
būtu jāiekļauj Globālās mācības?
Savienojumu veidošana starp jēdzieniem un skolas programmu (KĀ?)
Daži galvenie jautājumi:
1. Kā jūs paskaidrosiet citiem skolas darbiniekiem, kādēļ mācību programmā
būtu jāiekļauj arī globālā dimensija?
2. Kā jūs to izdarīsiet tā, lai potenciāli palielinātu, padziļinātu izpratni par šiem
jautājumiem (process, kas ved uz to, lai novērotu izmaiņas gan attieksmē,
gan izpratnē)?
Globāla perspektīva skolēniem un skolotājiem piedāvā:
Pieeju, kas ņem vērā visu sabiedrību un vidi, kurā cilvēki dzīvo;
Likt uzsvaru uz nākotni, cilvēku sabiedrības dinamisko dabu, kā arī katra
cilvēka iespējām izvēlēties un veidot vēlamo nākotni;
iespēju izpētīt tādas svarīgas tēmas kā izmaiņas, savstarpējā atkarība,
identitāte un dažādība, tiesības un atbildība, miera uzturēšana, nabadzība un
labklājība, ilgtspējīgums un globālais taisnīgums;
Likt uzsvaru uz kopīgu mācību procesu un rīcību, kā arī dalītu atbildību;
Likt uzsvaru uz kritisko domāšanu un komunikāciju.
(No Globālās perspektīvas: Ietvars globālai izglītībai Austrālijas skolās, 2008)
Pētījumi parāda, ka globalizācijas procesi ir grūti aptverami vairumam jauno cilvēku, kā arī internets un televīzija lielā mērā ietekmē to, kā jaunie cilvēki uztver globālos jautājumus. Skolām šeit ir iespējas iejaukties un piedāvāt skolēniem atlernatīvu veidu kā apstrādāt šos informācijas plūdus. (No: Starppriekšmetu ietvars Globālās attīstības izglītībai, Vācija, 2009)
31
Dažu Polijas, Slovākijas, Austrijas un Lielbritānijas skolotāju domas par tēmu
“Kādēļ nepieciešamas Globālās mācības?”
Kādēļ globālās mācības ir nepieciešamas?
Lai palielinātu cilvēku interesi par kultūru līdzībām un atšķirībām
Lai pazaudētu naivumu
Lai dalītos ar idejām un atbildību
Lai aktīvi piedalītos kopēju mērķu sasniegšanā
Lai nekļūtu par upuriem
Lai iegūtu kritiskās domāšanas iemaņas – lai veidotu kontaktus
Lai prastu sintezēt informāciju – pārdomāt to
Lai mūsdienu multikulturālajā un mainīgajā sabiedrībā izprastu savu valsti
Lai izprastu pasaules starpsavienojumus
Sijāt informāciju, lai atklātu aizspriedumus un veidotu savu viedokli
32
Pārdomas:
“Globālā izglītība ir kas vairāk par
globālu tēmu apskatīšanu un
mācīšanu. Ir svarīgs arī veids, kā jūs
mācāt un mācāties par šīm tēmām
atbilstošos kontekstuālos apstākļos,
kuros mācības notiek. Svarīga ir
satura, formas un konteksta
vienotība mācību procesa laikā.
Globālās izglītības mācību procesā
studenti un pedagogi vairāk
iedziļinās notikumu saknēs un
cēloņos. Viņi dalās ar idejām par
iespējamajiem risinājumiem un
alternatīvām, izmantojot dinamiskus
novērošanas, analizēšanas,
atspoguļošanas un informācijas
apmaiņas uzdevumus, kas rada
jaunu zināšanu un interešu ciklu.”
(No Globālās izglītības vadlīnijām:
Pedagogu rokasgrāmata, Eiropas
Padomes Ziemeļu Dienvidu centrs,
2010.g)
33
Kā globālās mācības iekļaut
mācību programmā? Svarīgākie padomi
Ir vairākas lietas, ko skolotāji var darīt, lai palīdzētu skolas mācību programmā
iekļaut globālās mācības. Tās ir:
1. Veikt auditu un noskaidrot vai skolā jau šobrīd tiek skarti ar globālām
mācībām saistīti jautājumi un kompetences
2. Plānot mācību programmu tā, lai noteiktu tās iespējas, kuras jau pastāv un
sasaistīt to ar mācību programmu, kura fokusēsies vai nu uz globāliem
jautājumiem (piem., ūdens, veselība, izglītība) vai arī uz iemaņu attīstīšanu,
kas saistītas ar globālo mācību (piem., plānot kādu aktivitāti, apspriest tādus
jēdzīenus kā taisnīgums)
3. Paņemiet kādu globālu problēmu vai tēmu, kuru vēlaties studēt un sadaliet to
vairākās daļas, kuras varat izmantot mācību programmā. Zemāk skatieties
piemēru ar ūdeni.
34
No Iesākums darbam ar globālo pilsonību (7.lpp): http://www.oxfam.org.uk/education/global-citizenship/global-citizenship-guides
Izvērtēt mācības
Skolēnu dienasgrāmatas palīdzēja viņiem
novērtēt mācības un to, kā tās izmainīja
viņu attieksmi pret ūdens izmantošanu
Uzdot jaujājumus:
Fotogrāfijas par ūdeni (piem. Ūdens visiem,
www.oxfam.org.uk/education/resources/w
ater_for_all/) , lai rosinātu jautājumu
uzdošanu
Atbildēt kā aktīviem globāliem
pilsoņiem
Apzināties to, ka ūdens ir
jātaupa kā vērtīgs dabas
resurss
Ūdens auditi gan skolā,
gan mājās
Izvērtēt, kas būtu jādara,
lai ūdens izmantošana
būtu ilgtspējīga un
taisnīga
Samazināt siltumnīcas
efekta gāzu emisijas, lai
nepieļautu sausumu
apdraudētākajos
reģionos
Saskatīt sakarības
Ikvienam ir tiesības piekļuvei pie tīra ūdens
Ūdens kopīgā izmantošana un vajadzības visā pasaulē
Ūdens riņķojums dabā kā piemērs globālajai mijiedarbībai
Sausums un plūdi – to iemesli un ietekme dažādās pasaules daļās. Kā to var saistīt ar notikumiem tālu prom (piem. klimat pārmaiņas)
Saistiba starp ūdeni, veselību un nabadzību
Viedokļu un vērtību izpētīšana
Kā cilvēki dažādos veidos tiek pie pamatvajadzību apmierināšanas
Viedokļu dažādība par vēlmēm un vajadzībām dažādās valstīs un pat valstu iekšienē
Ūdens loma vīriešu un sieviešu, puišu un meiteņu dzīvēs, kādu lomu tas spēlē dzimumu nevienlīdzības
jomā
Dažādu kultūru un reliģiju attieksme pret ūdens izmantošanu
Viedokļu sadursmes par ūdens īpašumtiesībām un piekļuvi tam (piem. vai Velsai būtu jādalās ar savu
ūdeni ar Angliju)
35
4. nodaļa
Domājot par
perspektīvu
36
Kas ir perspektīva?
Trīs definīcijas:
1. Veids, kā uztvert situācijas, faktus un novērtēt to relatīvo
svarīgumu.
2. Raksturīgs un precīzs viedoklis vai arī spēja to saskatīt;
objektivitāte.
3. Viedoklis no malas skatoties laikā un telpā.
Kādēļ mums ir jādomā par perspektīvām?
Viedoklis par pasauli mums veidojas jau kopš dzimšanas brīža, to ietekmē
dažādi faktori – citi cilvēki, notikumi, pieredzētais un mediji (grāmatas, TV). Līdz
skolas gaitām bērnos ir izviedojies “nekritiski vērtēts viedoklis” par daudziem
un dažādiem dzīves aspektiem – sākot ar lokāliem un beidzot ar globāliem
jautājumiem; attiecībā uz ģimeni un draugiem, kā arī plašākām kopienām.
“Ņemot vērā to, ka globalizācijas izplatība pieaug, pieaug arī izaicinājumi
jaunajiem cilvēkiem saistībā ar cilvēku un informācijas kustību. Tas, kāda ir viņu
attieksme pret cilvēkiem no citām kultūrām, kā viņi interpretē attēlus,
vēstījumus un kā viņi stājas pretī nevienlīdzībai, ir atkarīgs no viņu skatījuma uz
plašo pasauli. Lai sekmētu kopienu kohēziju un izvairītos no rasistiskiem
aizspriedumiem un diskriminācijas nākotnē, jaunajiem cilvēkiem ir vajadzīga
labi izvērtēta un objektīva perspektīva.” R. Borovskis, Leeds Universitātes
Āfrikas pētījumu centrs (LUCAS), 2011.g.
E.Saids (1985)- Austrumnieku paražas
„Vienā pusē ir rietumnieki un otrā pusē ir arābi
– austrumnieki. Pirmie ir racionāli, miermīlīgi,
liberāli, loģiski, spējīgi sekot reālām vērtībām,
nav visu laiku aizdomīgi, savukārt
austrumniekiem nepiemīt nekas no šīm
īpašībām.”
J.Leiens (2000) – Infrahumanizācija
„Ja cilvēki domā, ka viņu grupa ir pārāka par
citām grupām, ir norūpējušies par savu grupu
un piešķir tai īpašu būtību, viņi uz savu grupu
attiecinās cilvēciskas īpašības, bet
infrahumanizēs citas grupas. Citām grupām
viņi piešķirs sekundārās emocijas vai pat tās
noliegs vispār, kas cilvēkiem ir samērā
raksturīgi.
37
5 soļu programma, kā mazināt
aizspriedumus un maldus
Aizspriedumi – Kādi ir skolēnu aizspriedumi par pasali, kurā dominē vairākums? No kurienes nāk šie aizspriedumi?
Humanizācija – identificēt veidus, kā “humanizēt” tos cilvēkus, par kuriem mācāmies.
Pārpratumi – vērsties pret pārpratumiem, kurus rada vairākuma pasaule un tās cilvēki.
Jaunas perspektīvas – apgūt jaunas zināšanas, izpratni un perspektīvas.
Uztveres izmaiņas - atspoguļot apgūtās lietas un atpazīt uztveres izmaiņas.
Aktivitātes, kas palīdzētu
izprast priekšstatus
Aktivitāte: mēs visi izdarām pieņēmumus. Pieņēmumu izdarīšana ir mūsu dzīves
neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, mēs pieņemam, ka no rīta uzlēks saule, ka
skola sāksies laikā, mums būs pārtika, ko ēst. Brīdī, kad mēs izdaram pieņēmumus
ir svarīgi apzināties, ka mēs to darām, un būt “kritiski vērīgiem”.
a) Iedodiet skolēniem “pieņēmumu sarakstu”
b) Palūdziet skolēnus sagrupēt pieņēmumus – “pieņemams”, “nepieņemams”,
“neskaidrs”
c) Salīdziniet skolēnu sagrupētos pieņēmumus. Uzsāciet diskusiju, kādēļ
pieņēmumi ir kategorizēti tieši tādā veidā. Ko no šī uzdevuma skolēni var
mācīties?
Kādu darbu viņi darīs? Izmantojiet fotogrāfiju komplektu, kur redzami jauni cilvēki
no dažādām kultūras vidēm. Pajautājiet skolēniem viņu domas par to, kādu darbu
veiks šie jaunie cilvēki, kad būs pieauguši. Analizējiet atbildes.
38
39
5. Nodaļa
Kritiskā domāšana
40
Kas ir kritiskā rakstīt un lasīt
prasme?
Vai tas ir tas pats kas kritiskā domāšana?
Kādas ir “mācību pieejas”, kas veicina kritisko rakstīt un lasīt prasmju apgūšanu?
Paolo Freire un kritiskās rakstīt un lasīt prasmes iesākumi
Kritiskā rakstīt un lasīt prasme parasti tiek saistīta ar Paolo Freire – brazīļu izcelsmes juristu, kurš kļuva par skolotāju. Freire izstrādāja revolucionāru pedagoģisku pieeju, kas mācīja lasīšanu un rakstīšanu zemniekiem, kuri dzīvoja graustu rajonos (favelās) pie Sanpaulu un bija analfabēti. Viņa apmācības sākās ar “Sokrātisku” sarunu, kuras mērķis bija valodas izmantošana kā palīgs domāšanai. Tikai tad, kad viņa studenti varēja mutiski noformulēt savu sakāmo, viņš sāka mācīt vārdu rakstību. Freire savus studentus uztvēra kā līdzvērtīgus un mācībās izmantoja attēlus, lai atgādinātu par problēmām viņu dzīvē un, izmantojot dialogu, vedināja viņus izvērtēt problēmu cēloņus un iespējamo rīcību. Pēc tam, lai nostiprinātu viņu atziņas, studenti tika iepazīstināti ar rakstīto vārdu. Viņi rakstīja tos vārdus, kuri izraisīja spēcīgas emocijas, lai pēc tam pārlasot tos varētu debatēt un nonākt pie jaunām atziņām. Šādā dialektiskā veidā Freires pedagoģiskā pieeja paaugstināja studentu pašapziņu. Šo procesu viņš nosauca portugāļu valodas vārdā: conscientizaçao (Freire, 1970).
Šajā zīmējumā cilvēki mācās “lasīt pasauli” caur attēlu, pirms iemācās lasīt reālus vārdus. Viņi mācās kritiski aprakstīt attēlā redzamo savas dzīves ikdienu. Šie attēli aicināja cilvēkus iegremdēties klusuma kultūrā, lai kļūtu par cilvēkiem, kas apzinās to, ka viņi paši ir savas kultūras un realitātes veidotāji.
Kodifikācija rada distanci starp audzēkņiem un pasauli, kurā tie darbojas, lai viņi varētu redzēt to citā perspektīvā. Tā kā viņi sāk apzināties savu pasauli, pasperot soli atpakaļ, ieturot distanci no konkrētās realitātes, viņi sāk uztvert arī citas realitātes (citēts no Madza Ednir, pedagogs no Brazīlijas, Cecip, Sanpaulu). "Kritiskās rakstīt un lasīt prasmes metode uztver lasītājus kā aktīvus procesa
dalībniekus un liek tiem ne tikai pasīvi pieņemt to, kas ir uzrakstīts, bet uzdot
jautājumus, pārbaudīt un apstrīdēt attiecības, kas pastāv starp teksta autoriem un
41
lasītājiem. Metode koncentrējas uz jautājumiem, kas veicina pārdomas,
transformāciju un rīcību." Friere, 1970.
Vanessa Andreotti saka: “Kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir balstīta uz stratēģisku
pieņēmumu, ka visas mūsu zināšanas ir daļējas un nepilnīgas, balstītas uz mūsu
pieredzi un kultūras kontekstu”. Mums trūkst zināšanu, kas ir balstītas uz citas
pieredzes un kultūras kontekstu un tādēļ mums ir jāpieņem mūsu pašu iespējas
mācīties un pārveidot savus uzskatus, identitāti, attiecības un domāt citādāk.”
Atsaucoties uz Paolo Freira pieeju, kritiskā rakstīt un lasīt prasme sevī ietver
kritiskās iesaistīšanās un atspoguļošanas iemaņu attīstīšanu, dažādu perspektīvu,
valodu, varu, dažādu sociālo grupu un sociālo iemaņu analizēšanu un kritiku.
Būt “kritiskam” šajā kontekstā nenozīmē dominējošo jēdzienu, ka kaut kas ir vai nu
labs vai slikts, objektīvs vai neobjektīvs, patiesība vai meli. Tas nozīmē saprast
līdzdalības un pieņēmumu izcelsmi.
Šajā ziņā “Kritiskā rakstīt un lasīt prasme nav domāta tam, lai lasītājiem atklātu
kādu patiesību, bet tam, lai dotu telpu konteksta atspoguļošanai…. ko mēs
domājam, jūtam, kas mēs esam, kā rīkojamies. Arī mūsu vērtību sistēmas globālā
un lokālā ietekme, kas ir saistīta ar varu, sociālajām attiecībām, darbaspēka un
resursu sadali.” (Kritiskā globālās pilsonības izglītība: Vanessa Andreotti, 2009).
Neticami
Kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir kas vairāk kā rakstīt un lasīt prasmju un prakses
kopums.
Kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir kas vairāk par lasīt un rakstīt mācēšanas
iemaņām un praksi
Kritiskā rakstīt un lasīt prasme
Kritiskās rakstīt un lasīt prasmes principi:
Mest izaicinājumu vispārpieņemtajiem pieņēmumiem un vērtībām;
Izpētīt dažādās perspektīvas un iztēloties tās, kuru trūkst vai ir pieklusinātas;
Izpētīt attiecības, it īpaši tās, kurās ir iesaistīta vara;
Pārdomāt un izmantot lasīt un rakstīt prasmi, lai veicinātu sociālo taisnīgumu;
(Levisons, Flints un Van Stuis,2002, MakLauglins un De Voogd, 2004) No: Prakses un pētījumu saistība: Kritiskās
rakstīt un lasīt prasmes vadlīnijas, Rakstīt un lasīt prasmes ieguvumi, 2009.
42
..nav gluži tas pats, kas
kritiskā domāšana
Kritiskā domāšana balstās uz apgalvojumiem un to apstiprināšanu, uz interpretācijām un to pielietojumu, savukārt kritiskā rakstīt un lasīt prasme ir vairāk skeptiska, vairāk politiski orientēta. Kritiskā domāšana sākas ar pieņēmumiem, kas balstīti uz mūsu aizspriedumiem, kā arī uz domu, ka valoda mūs var atbrīvot, ja vien mēs to izmantotu skaidrā un racionālā viedā. Bieži vien tam, ko mēs lasam un dzirdam, ir nepieciešama analīze un interpretācija, tam ko mēs runājam un rakstam ir vajadzīga pārveidošana, lai mēs varētu izdarīt spriedumus, kas ir balsīti uz pierādījumiem.
Kritiskā domāšana nosaka to, ka mūsu apgalvojumi ir skaidri jāpamato, ka tiem ir jābalstās uz pierādījumiem, kā arī jārēķinās ar to, ka mūsu viedoklis tiks apstrīdēts un iztirzāts no citādi domājošo cilvēku puses. Kritiskā domāšana nozīmē to, ka mums ir rūpīgi jāizvērtē tie argumenti, kuriem mēs sliecamies nepiekrist, kā arī novērtēt iemeslus un loģikas spēku ar kādu argumenti tiek sakārtoti, lai izdarītu secinājumus.
Kritiskā rakstīt un lasīt prasme savukārt sākas ar to, ka valoda tiek izmantota
kontekstā, kas sevī ietver varas attiecības. Valoda ir politikas veids. Visi rakstītie
teksti (ieskaitot filmu scenārijus, televīzijas programmas un reklāmas) ir rakstīti ar
mērķi uzrunāt kādu. Ņemot vērā to, ka šie mērķi ne vienmēr ir skaidri saskatāmi,
lasītājiem ir jātrenējās un jāattīsta spējas izvērtēt, ko viņi saprot un kam no
rakstītajiem tekstiem piekrīt.
Kritiskā domāšana bieži tiek minēta kā viens no četriem Globālās izglītības (OSDE
2007) stūrakmeņiem, kas vēl sevī ietver - sistēmisku domāšanu, aktīvu pilsonību
un problēmu risināšanu.
43
Kritiskā domāšana globālās
izglītības kontekstā (Think Global
2010)
1. Spēja atrast sakarības gan sistēmas iekšienē, gan starp sistēmām;
2. Informētība par to, cik daudz lietas tiek apstrīdētas ;
3. Izpratne par varas attiecību nozīmīgumu;
4. Pārdomas par sevi: globālais nav kaut kur ārpusē;
5. Vērtību skala.
Spēja uzdot kritiskus jautājumus ir viena no mācību procesa atslēgām, kas ir izcelta
UNESCO ESD ekspertu pētījumā par mācībām un procesiem (2011) – “Katru dienu
mēs esam pakļauti informācijas plūdiem – reklāmām, ziņām, laikrakstiem,
TV…informācijai, kura mums vēsta par to, kas pasaulē ir svarīgs….reklāmas, kas
mūs aicina pirkt….ir pārāk viegli pieņemt to, kas mums tiek sacīts, ko mēs izlasām,
bet mums ir jāapstājas un jāpadomā par to, kas patiesībā tiek sacīts….kas mums
patiesībā tiek pārdots…kas ir patiesais vēstījums…kas to visu saka…..kādēļ tas viss
tiek sacīts….kurš no tā visa gūst labumu?”
Ir svarīgi atspoguļot arī mūsu pašu domas un pieņēmumus. Kādus pieņēmumus
mēs izdaram par lietām, kuras dzirdam un lasām? Kā mūsu personīgās vērtības
ietekmē šos pieņēmumus? Kā mūsu personīgās vērtības, kultūra, dzimums, ticība
un dzīve ietekmē to, kā mēs interpretējam šīs ziņas un to, kā mēs interpretējam
pasauli?
Kritiskās domāšanas un kritiskās rakstīt un lasīt prasmes veicināšana nozīmē to, ka
skolotājiem tāpat kā studentiem ir jāizpēta pašiem sava izpratne un pieņēmumi.
44
Kādēļ izmantot kritisko (atspoguļojošo) domāšanu?
Lai kritiski izvērtētu pieņēmumus, atpazītu aizspriedumus, intereses, motivāciju,
kas slēpjas aiz notikumiem un varas attiecībām
Tā sniedz dziļāku izpratni par to, kā dažādas politiskās, sociālās un ekonomiskās
struktūras nodrošina ilgtspējīgu attīstību
Tā palīdz palūkoties zem neilgtspējīgas prakses un problēmām, lai atrastu dziļāk
esošus cēloņus
Palīdz izpētīt to, kā kultūra ietekmē pasaules uzskatu veidošanos
Izveido personīgi nozīmīgas pārmaiņas ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot vērtības
un to saknes
Attīsta spējas piedalīties pārmaiņu procesā gan individuāli, gan kolektīvi, dod
iespējas studentiem veidot pašiem savu dzīvi
Veicina pārdomas par to, ko ilgtspējīgums nozīmē katra paša dzīvē, rada iedvesmu
kaut ko mainīt savā dzīvē
Piedāvā jaunu skatu uz dzīvi, ļauj studentiem identificēt to, kādi ir šķēršļi un
iespējas kaut ko mainīt
Palīdz uzbūvēt un izpētīt alternatīvus domāšanas veidus.
45
Kritiskā domāšana ir mācīšanās
veids…
- redzēt lietas no dažādiem skatu punktiem - atzīt politisko atbildību, kas mums ir kā pedagogiem - iedomāties par citām iespējamām attiecībām un nākotni - uztvert sevi kā pedagogu (nevis tikai kā skolotāju) - spēt saskatīt ko vairāk par jēdzieniem un struktūrām, kas ir dotas - izpētīt dažādu pasaules uzskatu, vērtību, apmelojumu un nostāju izcelsmi un
ietekmi - analizēt zināšanu, kultūru, identitāšu un attiecību veidošanos - saredzēt saistību starp lokāliem un globāliem kontekstiem - uzdot jautājumus par pasauli, par sevi un citiem - saprast to, ka atbildes vienmēr būs tikai daļējas un nepilnīgas - domāt neatkarīgi un palīdzēt studentiem darīt to pašu - uzdot jautājumus par tēmām, kuras mums tiek pasniegtas kā universālas
patiesības - redzēt konfliktu pozitīvo pusi (kas nepieciešams, lai notiktu izmaiņas un iegūtu
mācības) - dzīvot kopā, veidot dažādas attiecības, saistīties jaunos veidos - ieņemt ētisku pozīciju attiecībā uz dažādību - atļaut studentiem veidot pašiem savas atbildes - veidot mācību vidi bez vērtēšanas - būt vairāk iekļaujošam kā skolotājam un pedagogam - veidot lokālas un globālas attiecības - cienīt sevi un citus, kā arī būt cienītam - saprast to, kas mēs esam un mūsu vietu pasaulē - pārdzīvot nenoteiktību un sarežģītus apstākļus un tikt tiem pāri - veicināt iekšējās pārmaiņas - mācīties par citiem un par sevi.
From: OSDE: An Introduction to Critical Literacy; Vanessa Andreotti, Clive Belgeonne, Laiz Chen, Linda Barker, Alex Kosogoran. Developing Critical Literacy skills using Open Space for Dialogue and Enquiry (OSDE
46
Kas slēpjas aiz reklāmas?
Izvēlieties piemērotu reklāmu
diskusijām. Uzmanīgi noskatieties
reklāmu un padomājiet par šiem
jautājumiem:
1. Kā šī reklāma Tevi uzrunā?
(tradicionālā skatīšanās)
2. Kādu vēstījumu šī reklāma sniedz
saviem skatītājiem/patērētājiem (vai
nu tiešu vai netiešu)? (Kritiskā
lasīšana)
3. Kas ir reklāmas mērķa auditorija?
(Kritiskā lasīšana)
Šajā brīdī Jūs varbūt vēlaties reklāmu
noskatīties vēlreiz. Kritiskās rakstīt un
lasīt prasmes jautājums: Kādi ir
pieņēmumi un to ietekme aiz attēliem
un vārdiem? (Jautājumi, kas kritiskās
rakstīt un lasīt prasmes pieeju attīsta
tālāk).
- Kāds ir reklāmas sociālais konteksts?
- Kā reklāmas teksts/vēstījums var tikt
interpretēts dažādos kontekstos?
- Kā skatītāju pieņēmumi ietekmē
veidu, kā reklāmas
teksts/vēstījums ietekmē tā
interpretāciju?
- Kādi pieņēmumi ir reklāmas
informācijā? Kāda ir šo pieņēmumu
ietekme?
- Kurš izlemj (kas ir reāls, zināms, vai ir
kas jādara) kā vārdā un kam par labu?
- Kādi ir ierobežojumi, pretrunas šim
viedoklim?
Šeit būs divi piemēri, kas paņemti no
YouTube: “Glābiet bērnus” reklāma
http://www.youtube.com/watch?v=b
OXMKEnra8w
“Modeļi no Ņujorkas ieradās, lai
filmētos seksīgā reklāmā. Tad mēs
(“Glābiet bērnus”, ASV) lūdzām viņus
izdarīt neiespējamo….” L’Oreal
reklāma
http://www.youtube.com/watch?v=j6
DHRFuCEwA 1973.gadā L’Oreal Paris
ienāca reklāmas pasaulē ar
revolucionāru frāzi: “Jo es esmu tā
vērta”, vairojot (viņu pašu vārdiem)
cieņu un atzinību sievietēm.
47
Attīstības kompass
Attīstības kompass ir jautājumu
uzdošanas un veidošanas ietvars par
kādu noteiktu tēmu. Četri galvenie
kompasa punkti ir šādi:
Dabiski/ekoloģiski jautājumi Ekonomiski jautājumi Sociālie un kultūras jautājumi Kurš izlemj? Kurš gūst labumu? Piem. politiskie jautājumi. Diognāles starp šiem jautājumiem
parāda šo četru jautājumu sakarības. Piemēram, kā ekonomiskās aktivitātes ietekmē dabu un ekoloģiju; kā ekonomiskās aktivitātes ietekmē cilvēku dzīvi. Jautājumi, kas ir saistīti ar visiem četriem punktiem var tikt ievietoti centrā. Izmantojiet veidlapu, lai uzdotu jautājumus par fotogrāfijām. Attīstības kompass© TIDE –Globālā apmācība http://www.tidec.org/
Dabiskais. Šie ir jautājumi par vidi – enerģija, gaiss, ūdens, zeme, dzīvās radības un viņu attiecības. Šie jautājumi ir gan par mākslīgi veidoto, gan par dabisko vidi.
Kurš izlemj? Šie ir jautājumi par varu. Kurš izdara izvēli un izlemj kā notiks. Kurš no šīm izvēlēm ir ieguvējs un kurš ir zaudētājs, par kādu cenu tas notiek.
Ekonomiskie. Šie ir jautājumi par naudu, tirdzniecību, palīdzību, īpašumtiesībām, pirkšanu un pārdošanu.
Sociālie. Šie ir jautājumi par cilvēkiem, viņu attiecībām, tradīcijām, kultūru un dzīves veidu. Šeit ietilpst arī jautājumi par to, kā dzimums, rase, invaliditāte, klase un vecums ietekmē sociālās attiecības.
48
49
6. nodaļa
Cilvēku attieksmes
maiņas vērtējums
50
Kā mēs varam izmērīt attieksmes
maiņu?
Kas ir “attieksme” globālo mācību kontekstā? Kuras attieksmes skolēnos mēs
vēlamies izmainīt un kuras - attīstīt?
Kā mēs kā skolotāji varam (kad tas ir piemēroti) iejaukties, lai attīstītu šīs
attieksmes mūsu skolēnos?
Kā mēs varam izvairīties no indoktrinācijas, ieņemot pozīciju, kas nedod gatavas
atbildes? Tas ir saistīts arī ar to, kā tiek risināti strīdīgi jautājumi klasē.
Pasaules pētījumu projekts - Mācīšanās pārmaiņām pasaules sabiedrībā (1979)
piedāvāja šādus piemērus, kas ir saistīti ar vērtībām un attieksmi, ko skolotāji
varētu mēģināt attīstīt savos skolēnos:
- Atvērtība
- Pārliecība par sevi – spēja izprast sarežģītus notikumus un tendences, kā arī
spēja kontrolēt vidi sev apkārt
- Cieņa pret savu kultūru un sabiedrību
- Vēlme aizsargāt savas un savas sabiedrības intereses
- Pārliecība un cieņa pret cilvēka vispārējām spējām izprast un kontrolēt savu
vidi
- Izpratne par atšķirīgām kultūrām un to paražām
- Cieņa pret cilvēku interesēm un tiesībām citās valstīs
- Cieņa pret demokrātiskiem procesiem gan valstu iekšienē, gan starp
dažādām valstīm, kā arī mācību stundas laikā
- Vēlēšanās palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri cieš no nabadzības un netaisnības
gan savā valstī, gan citur pasaulē
- Spēja pieņemt nenoteiktību un neveiksmes
51
Šis saraksts var kalpot par sākuma punktu diskusijām par attieksmi un vērtībām:
1. Kā šis saraksts izskatās salīdzinājumā ar tām vērtībām, kuras esam
identificējuši un vēlamies attīstīt savos studentos?
2. Vai šajā sarakstā ir lietas, ko vēlamies pievienot, izņemt, labot vai pārfrāzēt?
Kādēļ? Saistībā ar jautājumu: “Kā veicināt atvērtību?” projektā –
“Mācīšanās pārmaiņām pasaules sabiedrībā” ir izveidots saraksts ar
“Atvērta cilvēka tendencēm” un “Noslēgta cilvēka tendencēm”. Šis saraksts
arī var tikt izmantots diskusiju uzsākšanai par studentu spēju saskatīt
dažādas perspektīvas un atvērtības pakāpes.
Noslēgta cilvēka tendences Atvērta cilvēka tendences
Neatbilstības starp to, ko cilvēks saka un ko
dara
Atzīst savu pretrunīgumu un mēģina salikt
kopā teoriju un praksi
„Melns un balts” domāšana – ar mums viss ir
kārtībā, bet ar viņiem nav
Pieņemt to, ka katrā no pusēm ir pozitīvas un
negatīvas lietas
Stingra pārliecība, bet maz zināšanu par kādu
tēmu
Daudz zināšanu par būtiskiem faktiem,
ieskaitot faktus, kas neatbilst paša uzskatiem
Nav gatavs mainīt savu viedokli – piem.
“Neapgrūtiniet mani ar faktiem“
Ir gatavs mainīt viedokli, ja redz jaunus
pierādījumus
Izdara vispārinājumus balstoties uz
anekdotiskiem piemēriem
Izmanto anekdotes kā piemērus, nevis kā
pierādījumus
Piekrīt autoritātēm – “visi tā uzskata…”; “tas
ir rakstīts avīzēs”; “to rāda televīzijā”
Piekrīt pierādījumiem
Apšauba cilvēku ar savādākiem uzskatiem,
godīgumu un veselo saprātu: “visiem, kas tā
domā, vajag pārbaudīt galvu…”
Saglabā cieņu un izvairās aizskart cilvēkus,
kuriem ir atšķirīgi viedokļi
Neielaižas sociālos kontaktos ar cilvēkiem,
kuriem ir savādāks viedoklis. Izvairās lasīt
laikrakstus, kuru paustajam viedoklim
nepiekrīt.
Labprāt izmanto iespējas diskutēt ar citiem,
lai noskaidrotu savu nostāju.
Nav spējīgs izprast to cilvēku sajūtas, kuriem
viedoklis atšķiras
Ir spējīgs izjust empātiju pret cilvēkiem,
kuriem ir atšķirīgs viedoklis.
52
53
7. nodaļa
Globālās pilsonības
veicināšana
54
Kas ir globālā pilsonība?
Visi no zemāk redzamajiem attēliem un video pastāsta kaut ko par globālo pilsonību. Katrs cilvēks šīs lietas uztvers citādi. Daži šeit saskatīs globālās nabadzības pārvarēšanu, citiem tas atgādinās par gatavošanos konkurencei globalizācijas apstākļos un citiem par to, ka jābūt informētiem un atvērtiem dažādām kultūrām. Daļēji tas ir tādēļ, ka globālā pilsonība ir daudzšķautņaina un tai nav vienas vienīgas definīcijas. Tas ir tādēļ, ka dažādos kontekstos šajā terminā dažādiem cilvēkiem ir ietvertas dažādas nozīmes. Globālā mērogā šo terminu izmanto liels daudzums organizāciju un tas tiek integrēts mūsdienu pilsoniskajā, politiskajā un pats būtiskākais – izglītības domāšanā.
3. Photo credit: Oxfam UK and 4. Video: watch it at http://teachunicef.org/explore/media/watch/global-citizenship (Source: global poverty project)
Aktivitātes ideja:
Apskatiet attēlus un video kopā ar saviem
kolēģiem.
Par kādiem vārdiem tas jums liek
aizdomāties?
Kas pēc cilvēku domām visvairāk ir saistīts ar
globālo pilsonību?
55
Definīcijas/ pieejas
Viena no pirmajām organizācijām, kura 1997. gadā definēja globālo pilsonību, bija OXFAM, bet kopš tā laika arī citas organizācijas ir devušas savas definīcijas, kā, piemēram: “Globālais pilsonis ir tas, kurš tic globālajam taisnīgumam un attiecīgi rīkojas, lai padarītu pasauli par drošāku, godīgāku un ilgtspējīgāku vietu, kurā tiek atpazītas un respektētas cilvēku tiesības un pienākumi.” UNICEF Lielbritānija (2013) Vairums no globālo mācību koncepcijām un pieejām ietver sevī arī atsauces uz globālās pilsonības idejām. Galvenokārt tas nozīmē to, ka skolēni izmanto personīgi iegūtās zināšanas un perspektīvas, kas attiecas uz globālām problēmām. Tikai nedaudzas no globālo mācību pieejām neatsaucas uz personīgo pieredzi, pat ja viņi tās nenosauc tieši par globālo pilsonību.
Organizācijām, kuras izvēlas lietot terminu globālā pilsonība, ir dažādas interpretācijas par to, ko nozīmē globālā pilsonība. 2.nodaļā aprakstītie dažādu organizāciju un pieeju ietvarprogrammas sniedz priekštatu par atšķirībām to saturā. Ir svarīgi izprast to, ka globālās pilsonības mācību ietvar-programmas ietver sevī arī pamatos esošu ētiku un principus. UNESCO 2013.gada publikācijā ir idnetificēti 3 dažādi globālās pilsonības pamatprincipi, kas ir saistīti ar to dažādo ētisko pamatojumu (skatīt zemāk). Katrs no 2.nodaļā aprakstītajiem ietvariem vairāk vai mazāk ietver sevī kādu no elementiem, kas ir šajās trijās ētiskajās pieejās. Skolotājiem ir jābūt lietas kursā par šiem principiem, kā arī jāapzinās, ka neviens no šiem ietvariem nav pilnībā objektīvs. Taču tie atspoguļo viedokli, kādai pasaulei būtu jāizskatās.
2.Tabula Plašākas ētiskās pieejas pilsonībai globalizācijas kontekstā
Ētiskās pieejas
Humānistiskā Vides Politiskā
Pamatprincipi Kopējais cilvēcīgums; Universālums dažādībā
Ilgtspējīga attīstība Sociālais taisnīgums; Vienādas tiesības
Aktivitātes ideja: vai jūs varat iedalīt
mācību ietvarus humānistiskajā, vides vai
politiskajā pieejā? Kādas katram no šiem
ietvariem ir stiprās puses?
56
Globālās pilsonības
pamatjautājumi
Ņemot vērā, ka ir dažādas globālās pilsonības izpratnes un debates, mēs īsumā
aplūkosim nozīmīgākās no tām.
1.Ko globālajā pilsonībā nozīmē „pilsonība“?
Viens jautājums, kas rodas - ko īsti nozīmē “pilsonis”? Tradicionāli ar to parasti
saprot oficiālu piederību kadai valstij:
“Priekšstats par pilsonību tradicionāli attiecas uz indivīda piederību politiskai
kopienai, kas definēta nacionālas valsts ietvaros. Šāda piederība ietver gan
piederības izjūtu nacionālajai politiskai kopienai, gan arī darbības veidu...
Jebkurš mēģinājums mainīt pilsonības priekšstatu ārpus nacionālas Valsts
robežām uz globālu līmeni ir problemātisks, īpaši skatoties no juridiskā
viedokļa”.
(Tawil:2013:2)
Vai “Globālā pilsonība” mēģina teikt, ka ir vai vajadzētu būt valstij, kas “stāv
pāri” nacionālai valstij un kurai pieder “globālais pilsonis”? Nav pārsteidzoši, ka
tā tas nav. Tā vietā ir ideja par pilsonību, kas attiecas uz kopīgu kopienu:
“Globalizācija rada jaunas ekonomiskas, sociālas un kultūras vides, kas sniedzas
pāri nacionālo valstu robežām. (Law 2004) un “pilsonības parādīšanās ārpus
nacionālo valstu robežām” (Sassen 2002). Šīs “pār – nacionālās pilsonības”
koncepcijas daļēji saistītas ar starptautiskām sociālām un politiskām kopienām,
pilsoniskām sabiedrībām un aktīvitātēm, rodoties globālās identifikācijas
formām un mobilizācijai” (Tawil:2013:2). Šis plašākais skatījums uz pilsonību
rada daudz globālās pilsonības interpretāciju (īpaši no globālās mācīšanās
tradīcijām), tai skaitā progresīvu izpratni par pilsonību, ejot prom no tā sauktās
pilsoniskās izglītības. To ilustrē zemāk redzamā tabula, kur globālā pilsonība tiek
asociēta ar idejām, kas minētas tabulas labajā kolonnā. Īpaši nozīmīgs šeit ir
uzsvars uz aktīvu darbību un iesaisti.
Aktivitātes ideja: Izvēlieties vienu no globālās
pilsonības kompetenču tabulām. Katrai
kompetencei atzīmējiet, vai tā labāk atbilst
konservatīvai vai progresīvai pieejai.
57
No konservatīvākas pieejas Uz progresīvāku pieeju
Civilā izglītība Pilsoniskā izglītība
Izglītība par pilsonību Izglītība caur/priekš pilsonības
Reproduktīva sociāla kārtība Pārveidošanās/ adaptācija pārmaiņām
Saskaņa/piekāpšanās Rīcība un pilsoniskā iesaistīšanās
Uz saturu vērsts Uz procesu vērsts
Uz zināšanām balstīts Uz principiem balstīts
Didaktiska pieeja Interaktīva pieeja, kritiska interpretācija
2. Virspusēja/padziļinātāka globālā pilsonība.
Dažkārt tiek kritizētas atsevišķas globālās pilsonības aktivitātes, kas saistītas ar
naudas līdzekļu vākšanu, kad jauni cilvēki tiek izmantoti, lai palīdzētu
aktivitātēs, par kurām viņiem ir ļoti maz vai nekādas izpratnes. Tās var būt gan
skolas, gan NVO organizētas akcijās, kad cilvēki maksā naudu nezināmai
labdarībai. Tādas akcijas parasti nav balstītas ne uz zināšanām, ne izpratni, ne
kādām pamatprasmēm, ne kritisku domāšanu. Piemēram: “... runājot ar
jauniešiem par attīstības jautājumiem, dominē termini - iesaistīšanās, līdzdalība
un “globālā pilsonība”, ar to vairāk saprotot aktivitāti, nekā izpētīšanu un
atspoguļošanu.” (Bour & Brown: 2011: 12)
Papildus tam, ka notiek koncentrēšanās uz globālās pilsonības aktivitātes
elementiem, šī virspusējā iesaistīšanās forma ir saistīta arī ar nekritisku
attieksmi par to, ka varas attiecības ir pamatā sacītam vārdam un aktivitāšu
veidiem un to mērķiem.
Vanessa Andreotti, šāda viedokļa atbalstītāja skaidro:
“Lai izprastu globālus jautājumus, jāpēta un jānoskaidro lokālo/globālo procesu
kultūra un konteksts. Mans arguments ir - ja mēs to neizdarām globālajā
izglītībā, mēs varam būt neveiksmīgi jaunajā “civilizācijas misijā”, tāpat kā pats
sauklis paaudzei, kura uzņemas pasaules glābēju/ izglītotāju/ civilizētāju nastu.
Šī paaudze, kura ir iedrošināta un motivēta mainīt visu pasauli, var pieņemt
savu ticību un mītus kā universālus un vairot vardarbību un varas attiecības
58
līdzīgi kā koloniālisma laikmetā.”(Andreotti: 2006: 41).
Balstoties uz šo kritiku, potenciāli ir 4 lietas, kas nosaka globālās pilsonības
“padziļinātāku” formu, un tā aptver virkni kompetenču, kas ir acīredzamas
globālās pilsonības ietvaros.
Globālās pilsonības ‘padziļinātāks’ raksturojums.
Padziļināta jautājuma izpēte - ieskaitot tā vēsturi.
Varas attiecību atzīšana - ar idejas, valodas palīdzību, kas kuram jādara
noteikšanu (izmantojot kritisko lasīt un rakstīt prasmi, kas ir nozīmīgs
instruments).
Uz aktivitāti nevar skatīties tikai tādos terminos kā ‘dalībnieks’ un ‘skatītājs’ –
kas pastiprina šauru skatījumu uz aktivitāti.
Nodrošiniet laiku, lai apskatītu plašu spektru ar dažādu dalībnieku iespējamiem
risinājumiem attiecībā uz doto jautājumu.
Rīcība un aktivitāte pati par sevi nav problēma. Tām vienīgi jābūt pamatotām ar
labu globālās mācīšanās praksi, ko var iegūt lielākajā daļā globālās pilsonības
ietvarprogrammās.
3.Globālā pilsonība... kam?
Mēs esam diskutējuši par daudziem globālās pilsonības uzskatiem, bet mēs
neesam apsvēruši loģisku pamatojumu, kādēļ mums nepieciešama globālā
pilsonība. Kam tā vajadzīga? Te ir daži potenciāli pretrunīgi uzskati:
Globālā pasaulē pārvietojas cilvēki, bizness. Ar tehnoloģiju palīdzību cilvēki var
strādāt dažādās valstīs. Indivīda labklājība ir atkarīga gan no kāda, kas dzīvo
tūkstošiem km tālu, gan no blakus dzīvojoša kaimiņa, gan no citu valstu un savas
Aktivitātes ideja: padomājiet par globlās pilsonības
aktivitāti, ko esat veikuši ar skolēniem. Kādā
pakāpē tā atbilst iepriekš minētiem kritērijiem? Ja
kāds iztrūka, kā jūs varētu šo aktivitāti veikt
savādāk?
59
valsts valdības, no citu valstu un savas valsts komersantiem. Lai sagatavotu
skolēnus dzīvot veiksmīgi globālajā pasaulē, skolām mācību programmās ir
jāiekļauj globālā perspektīva.” (Zhao:2009:3)
Mēs to varam saukt par ‘globālo pilsonību globālai konkurencei’ t.i. mums
jāizglīto globālie pilsoņi, palīdzot viņiem globāli konkurēt ar citiem.
Vienkāršāka šīs pasaules interpretācija būtu, ja mēs bērnus/jauniešus vismaz
sagatavotu/informētu par lietām/procesiem, kuri notiek ārpus valsts robežām,
un mūs ietekmē personīgi.
Alternatīvs viedoklis varētu būt :
“Tie, kuri domā par globālo pilsonību tādos terminos kā solidaritāte starp visiem
cilvēkiem, atbalsta nezūdošu kosmopolītisma principu: cieņa un rūpes par katru
cilvēku, viņu labklājību. Daži par globālo pilsonību domā, izjūtot globālu
problēmu tuvumu- neatkarīgi no tā, cik tālu no cilvēka pašreizējās atrašanās šīs
problēmas būtu.” Schattle: 2009:2)
Varētu būt arī šāds viedoklis: ‘globālā pilsonība globālai līdzjūtībai’ t.i. būt
globālam pilsonim nevis tādēļ, ka mēs esam saistīti un savstarpēji ietekmējami,
bet vienkārši tādēļ, ka visi esam cilvēki.
Un visbeidzot pēdējā alternatīva: “Dobsons pierādīja, ka tirdzniecības
globalizācija rada saites, kas balstās uz “cēloņu un seku efektu, kas savukārt
vairāk veicina savstarpēju atkarību un taisnīguma nodrošināšanas
nepieciešamību, nekā līdzjūtību vai labdarību” (p.178). Viņš piedāvāja
ekoloģiskus pierādījumus kā ilustrāciju tam, “kā darbojas efektu ķēde, kas rada
atbildes reakciju uz sākotnējo darbību” (p.177). Viņš minēja arī Ziemeļu
netaisnīgo praksi, kā ieviestu globālu institucionālu kārtību, kas vairo cilvēku
nabadzību un noplicinātību. (p.177).” (Andreotti: 2016;42)
Augstāk minēto mēs varam apskatīt kā ‘globālo pilsonību sociālajam
taisnīgumam’ t.i. mēs runājam par globālo pilsonību, jo esam savstarpēji
atkarīgi. Bet tas nozīmē, ka mums jārīkojas, nevis lai nodrošinātu sevi pret kāda
cita rīcību, bet tādēļ, ka mūsu rīcības dēļ var ciest kāds cits (pat ja mēs to paši
neapzināmies). Taisnīgums attiecas uz nepareizas rīcības labošanu un atbildību
par mūsu netiešo „Ziemeļniecisko” rīcību.
60
Šie trīs loģiskie globālās pilsonības pamatojumi ir ļoti atšķirīgi. Pēdējam ir vairāk
egoistiska perspektīva, nekā iepriekšējiem diviem. Otrs ir mazāk balstīts uz
patreizējo savstarpējo saistību, nekā pirmais un trešais, kuri vairāk saistīti ar
(augošu, bet arī dziļi vēsturisku) mūsu planētas savstarpējo atkarību vienam no
otra. Te nav pareizu atbilžu. Tās ir pretrunīgas, bet katra no tām sniedz kādu
daļu no patiesības, un visas, iespējams, var pastāvēt līdzās.
Tomēr svarīgi, lai skolas apzinātos, kādēļ tās vēlas veicināt globālo pilsonību un
tādēļ jābūt informētiem par dažādiem viedokļiem.
Paņem uz mājām
Kas būtu jāņem vērā, domājot par globālo pilsonību:
Pilsonība parasti nozīmē emocionālu piederību sabiedrībai, nevis
ierobežotu oficiālu dalību valsts dzīvē
Aktīva pilsonība un globālais pilsonis varētu būt viens un tas pats - parasti
ar to saprot „darbojies lokāli, domā globāli”.
Parasti kritizē globālās pilsonības „virspusējākās“ formas, kuras nerosina
cilvēku kritiski apdomāt globālos jautājumus pirms rīkošanās - īpaši
vēsturiskos aspektus, varu un virkni ar to saistītās darbības. Tādēļ skolām
būtu jāapdomā iedziļināšanās globālajā pilsonībā, izmantojot plašākus
globālās pilsonības ietvarus.
Gobālo pilsonību var interpretēt arī kā “globāli kompetentāku“, empātiskāku
un uz sociālo taisnīgu virzītu, lai arī pretrunīgu, bet līdzās pastāvošu pasauli.
Tomēr skolām jāapdomā pašām sava individuālā pieeja.
Aktivitātes ideja: Piestipriniet iepriekš
minētos apgalvojumus pie sienas. Aiciniet
kolēģus piestiprināt līmlapiņu pie
apgalvojuma, kuram viņi piekrīt visvairāk.
Izmantojot citas krāsas līmlapiņu un aiciniet
piestiprināt to pie apgalvojuma, kas pamato
jūsu skolas iesaistīšanos globālajā pilsonībā.
Salīdziniet.
61
Idejas globālās pilsonības veicināšanai.
Lai pārvarētu dažus no augstākminētajiem izaicinājumiem un veicinātu
efektīvu un holistisku globālo pilsonību, ir vairākas pieejas, ko skolotāji var
uzskatīt par lietderīgām.
Soļi, kā kļūt globālam
2002. gadā vairākas organizācijas sadarbojās metodiskā materiāla izstrādē, kas
palīdzētu skolotājiem iesaistīt darbā jauniešus, izmantojot daudzpakāpju
sistēmu: problēma, aktivitātes plāns, darbība un atgriezeniskā saite par
panākumiem. Šāda sistēma atspoguļo, kā var tikt attīstīts pilns spektrs ar
globālās pilsonības kompetencēm.
Soļi:
1. Uzdod jautājumus
2. Iegūsti pārskatu par problemātisko jautājumu
3. Iegūsti vairāk informācijas
4. Plāno
5. Esi aktīvs
6. Turpini domāt par to
Papildus atbalsta instrumentus darbam ar jauniešiem varat atrast mājas lapā:
http://www.actionaid.org.uk/schools/get-global
62
Mācies - Domā – Dari
Oxfam skolotājiem iesaka tādu vienkāršu lietu, kā ieteikt jauniešiem „nelēkt
akcijās“, vispirms ar tām neiepazīstoties un rūpīgi visu neapdomājot. Ievērojiet
principu: Mācies - Domā – Dari.
Mācies: Izpēti jautājumu, apsver to no dažādiem skatu punktiem un centies
izprast cēloņus un sekas.
Domā: Padomā kritiski, ko varētu darīt lietas labā, atbilstoši savām vērtībām,
pasaules uztverei un mēģinot saprast varas un darbības būtību.
Dari: Domā un rīkojies kā aktīvs pilsonis individuāli un kolektīvi.
Skat.: http://www.oxfam.org.uk/education/global-citizenship
Līdzekļu vākšana
Līdzekļu vākšana ir ļoti populāra aktivitāte skolās, īpaši attiecībā uz globālām
problēmām. Kā jau iepriekš minēts, slikti ir tas, ka dažkārt šīs aktivitātes kļūst
formālas un seklas. Tomēr skolas un bērni vēl arvien vēlas to darīt un tas varētu
būt kā durvis uz globālo pilsonību. Tādēļ uz ētisku un uz kritisku pieeju balstīta
līdzekļu vākšana ir ieteicama. Viens piemērs ir „Think Global“ organizācijas
ceļvedis līdzekļu vākšanai skolās, kas iesaka jauniem cilvēkiem:
1. Piedalīties lēmumu pieņemšanā
2. Izpētīt labdarības darbu
3. Iesaistīties ar atbilstošu darbību
4. Apdomāt vairākus veidus pārmaiņu ietekmēšanai
5. Veikt drošu un efektīvu līdzekļu vākšanu
Sk: http://think-global.org.uk/news/10662
63
Hārta „līdzdalības kāpnes”
Lai noteiktu, cik lielā mērā jaunieši ir iesaistījušies darbībā, kā vadlīnijas vērtēšanas kritērijiem var izmantot Rodžera Hārta (Roger Hart) „Līdzdalības kāpnes“. (No The Free Child Project: http://www.freechild.org/ladder.htm)
-Vienlīdzība lēmumu pieņemšanā
-Pilnībā jauniešu iniciatīva un rīcība
-Jaunieši ir vienlīdzīgi lēmumu
pieņemšanā par pieaugušo radītām
idejām
-Ar jauniešiem konsultējas un informē
-Jaunieši ir norīkoti, bet arī informēti
-Jaunieši kā formalitāte
-Jaunieši kā dekorācija
-Manipulēšana ar jauniešiem
Aktivitātes ideja: padomājiet par globālas
pilsonības aktivitāti, kurā esat piedalījies vai
redzējis. Kurā vietā uz „ Līdzdalības kāpnēm“ Jūs
to novietotu, izvērtējot jauniešu iesaistīšanās
pakāpi?
64
Panākt aktivitāti klasē:
skolotāja un skolēnu loma
Lai radītu mācīšanās vidi aktīvas un kritiskas globālās pilsonības veicināšanai,
Oxfam uzskata, ka skolēnu un skolotāju piedalīšanās un aktivitāte ir būtiska.
Zemāk parādītas skolotāja un skolēna lomas ši mērķa sasniegšanai.
No Uz Uz skolotāju centrēta klase Uz skolēnu centrēta klase
Uz rezultātu centrēta mācīšanās Uz procesu centrēta mācīšanās
Skolotājs kā zināšanu devējs Skolotājs kā zināšanu iegūšanas
organizētājs
Skolotājs kā „darītājs“ Skolotājs kā „veicinātājs“
Orientācija uz priekšmetu Orientācija uz holistisku mācīšanos
No Uz
Pasīva zināšanu uztveršana Skolēna aktīva piedalīšanās
Atbildēšana uz jautājumiem Jautājumu uzdošana
„Ar karoti iebarots“ Personīgā atbildība par mācīšanos
Savsatrpējā konkurence Kopīga sadarbība
Vēlēšanās panākt savu taisnību Aktīva ieklausīšanās citu viedoklī
Avots: Active Learning and Teaching Methods for Key Stage 3 2007 The Partnership
management Board
65
Kas ir iespējams? Iespējamo
darbību veidi
Lai veicinātu globālo pilsonību, jāizprot, kādas aktivitātes ir iespējamas un
piemērotas dažādiem cilvēkiem dažādos vecumos.
Bez personiskās attīstības un macīšanās aktivitātēm par globāliem jautājumiem
ir vēl trīs sociālo aktivitāšu veidi, par ko cilvēkiem būtu vērts padomāt:
Informētības veicināšana/atbalsts citiem cilvēkiem/ vietējai kopienai;
Vietējās darbības un projekti ar ietekmi uz ilgtspējīgām aktivitātēm
(enerģijas auditi/ pārstrāde), patērētāju rīcība;
Citu cilvēku ietekmēšana, piem., runājot ar lēmumu pieņēmējiem
(komercdarbībā, vietējā un nacionālā valdībā), līdzekļu vākšana.
Atsauksmes
Adler, M. J. (1982). The Paidea proposal: An educational manifesto. New York: Collier Macmillan.
Counts, G. S. (1978). Dare the schools build a new social order? Carbondale, IL: Southern Illinois University Press.
deMarrais, K. B., & LeCompte, M. D. (1995). The way schools work: A sociological analysis of education (2nd ed.). White Plains, NY: Longman Publishers.
Dewey, J. (1938). Experience and education. New York: Simon and Schuster.
Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Ārlietu mnistrijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta saturs atspoguļo
autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs informācijas izmantošanu DCI NSA-ED/2012/281-347
66